Veselības problēmas neatrisina “dakteris “gūglis””
Strauji pieaugot moderno tehnoloģiju attīstībai, ārsti arvien biežāk saskaras ar problēmām, kuras pirms gadiem desmit pat nespēja iedomāties.
“Lai cik dīvaini tas arī šķistu, jaunieši arvien biežāk profesionāla ārsta vietā vēršas pēc palīdzības pie, viņuprāt, ērtāka, vieglāk pieejama un lētāka “speciālista” – “daktera “gūgļa”,” atzīst medicīnas sabiedrības “ARS” terapeite Lāsma Četverga. Pie mediķiem pēc palīdzības jaunieši arvien biežāk nāk tikai akūtos gadījumos.
Internets nav ārsts
Mūsdienās visdažādākajos jautājumos “gūglis” jeb meklētājprogramma “Google” kļūst par jaunu cilvēku pirmo padomdevēju un palīgu. Tajā nereti tiek meklēta visa nepieciešamā informācija, bieži vien arī par dažādiem saslimšanas simptomiem, slimības iespējamo attīstību, asinsanalīzēm utt. No vienas puses, nav jau nemaz tik slikti, ka arī tādā veidā iespējams atrast informāciju un ka jaunieši to izmanto. Taču, no otras puses, katrs gadījums ir ļoti individuāls, svarīgi ir visi blakusapstākļi, kas ietekmē viena vai otra simptoma esamību, bet jauniešiem trūkst profesionālo zināšanu, un nereti informācija tiek nepareizi interpretēta. Tieši tāpēc nepieciešams speciālista – mediķa – skaidrojums un konsultācija, arī jauniešiem tas ir jāsaprot. Protams, jāņem vērā arī faktors, ka bieži vien jauniešus no vizītes pie ārsta attur sava veida bailes, kautrība un neuzticība. No speciālista nekādā ziņā nevajadzētu bīties, ārsts nav soģis – dažādi jautājumi, reizēm pat intīmi, tiek uzdoti tikai tādēļ, lai atrastu un noskaidrotu veselības traucējumu cēloņus un palīdzētu jaunietim no tiem atbrīvoties.
Vai veselība nav vērtība?
Zīmīgi, ka jauniešu vidū vēl joprojām turpina pieaugt to gadījumu skaits, kuros mediķa palīdzība tiek meklēta vienīgi akūtos gadījumos. Tikai aptuveni 20% jauniešu ir tādi, kuri laikus meklē palīdzību, taču lielākoties šie pacienti ietilpst tā saukto hronisko slimnieku grupā. Pie ārsta nāk tie, kam jau ir hroniskas slimības, kas mēdz saasināties, un tāpēc jaunie cilvēki ir spiesti veikt regulāras pārbaudes. Kāpēc tas tā notiek? Jauniešu vidū veselība ļoti lēni kļūst par vērtību.
Lai gan Eiropas Savienības veselības aizsardzības portāla apkopotie dati liecina, ka jauniešu veselība Eiropas Savienības valstīs ir labāka nekā jebkad iepriekš, tomēr joprojām ir bažas par populārām un izplatītām jauniešu veselību ietekmējošām problēmām – garīgo pārslodzi, pārmērīgu alkohola lietošanu, smēķēšanu, zemu pārtikas uzturvērtību un fizisko aktivitāšu trūkumu. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošu paradumu pētījums liecina, ka laikposmā no 2001. līdz 2006. gadam alkohola lietošana un intoksikācija jauniešu vidū Latvijā ir pieaugusi par 141%, un tā vēl joprojām turpina palielināties.
“No savas pieredzes gan varu teikt, ka jauniešu attieksme pret veselību ir nedaudz mainījusies, veselībai tiek pievērsta lielāka vērība, taču vislielākā jauniešu kļūda ir tā, ka viņi lielākoties neprot sabalansēt savu dienas režīmu – mācības, darbu, izklaidi un atpūtu, kas nereti arī izraisa veselības problēmas. Neviens ārsts jau nesaka, ka nevar iet izklaidēties un darīt vairākas lietas reizē, bet pēc šādas rīcības jāpadomā par savu veselību, kaut vai kārtīgi izguļoties,” saka ārste Lāsma Četverga.
Par veselības ienaidnieku var uzskatīt arī daudzas modernās tehnoloģijas, kas neveicina izvēli par labu veselīgam dzīvesveidam. Piemēram, vidēji trešā daļa skolēnu četras vai vairāk stundu dienā skatās televīziju, bet brīvdienās to dara gandrīz puse. Visā pasaulē cilvēki kļūst arvien mazkustīgāki, viņu dzīvesveids kļūst arvien sēdošāks, jo fizisko aktivitāšu skaits samazinās. Tāpēc es, mediķe, varu teikt, ka katram jaunietim būtu jāprot sabalansēt fiziskās aktivitātes, ēšanas paradumus un citus ikdienas procesus, lai nerastos veselības problēmas, piemēram, galvassāpes. Piemēram, viens no galvassāpju cēloņiem var būt pārslodze vai muguras sāpes, ko nereti izraisa mazkustīgs dzīvesveids. Ja to neizdodas panākt pašu spēkiem, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, kas var palīdzēt atrast pareizo ceļu.
Izmantot iespējas!
Protams, ekonomiskās krīzes apstākļos, daudziem jauniešiem samazinās iespējas regulāri apmeklēt ārstu. Arī ģimenes ārsti tiem studentiem, kuri izglītošanos turpina tālāk no mājām, vairs nav brīvi pieejami. Taču ne jau šo iemeslu dēļ prioritāšu skalā veselību drīkst nobīdīt otrajā desmitniekā. Jauniešiem jāņem vērā tas, ka pašlaik daudzas medicīnas iestādes ir samazinājušas ārstniecības pakalpojumu cenas. Tāpat jācenšas izmantot visdažādākās akcijas un atlaides, piemēram, izmantot ISIC kartes.
Neviena problēma un slimība nepazudīs pati no sevis, tāpēc arī lētāk būs reizi pusgadā vai vismaz reizi gadā apmeklēt zobārstu, kā arī ik gadu padomāt par terapeita vai savas ģimenes ārsta apmeklējumu, veicot primārās analīzes un pārbaudot redzi.
