Mīti un patiesība par dezodorantiem
Ja ādu pareizi kopj, tā svīstot daudz mazāk. Ja lieto antipersperantus, tad palielinoties risks saslimt ar vēzi. Ja dezodorantu lieto pārāk bieži, tas varot izraisīt ādas jutību un sausumu… Beidzot noskaidro, kurš ir mīts, bet kura – patiesība.
MĪTS. Patiesībā svīšana ir normāla organisma aizsardzība no karstuma vai toksīniem, kas sakrājušies organismā. Ir aprēķināts, ka dienas laikā, ja vien intensīvi nesporto, organisms izsvīst apmēram pus litru sviedru, šādi palīdzot attīrīties un rūpējoties par veselīgu ādas temperatūru. Svīšanas intensitāte ir atkarīga tikai un vienīgi no fiziskās un garīgās noslodzes, nevis nepareizas higiēnas ievērošanas. Vienu gan vērts atcerēties – ar ziepēm vai dušas želeju ādu ieteicams mazgāt divas reizes nedēļā. Pretējā gadījumā lieki maini ādas pH līmeni, kas savukārt ar laiku ādu var padarīt jutīgāku un sausāku. Tāpat ieteicams paduses regulāri atmatot, lai matiņos lieki nesakrātos baktērijas, kas izraisa nepatīkamo sviedru aromātu.
Ja dezodorantu izmanto katru dienu, āda kļūst jutīgāka.
MĪTS. Dezodorantu vainot ādas pH izmainīšanā ir pavisam maldīgi, jo parasti dezodorantu pH līmenis ir izveidots atbilstoši ādas prasībām. Turklāt daudzi ražotāji dezodorantu sastāvam pievieno ādai vērtīgās vielas, kas ne tikai piešķir ādai patīkamu aromātu, bet arī mitrina un padara ādu maigu. Piemēram, ādai ļoti vērtīga ir ārstnieciskā auga alvejas klātbūtne produktu sastāvā. Tai piemīt antibakteriālas un ādu dziļi mitrinošas īpašības.
Lietojot antiperspirantus, vari veicināt vēža šūnu veidošanos.
MĪTS. Šim viedoklim par dezodorantiem parasti ir divi oponenti: vieni, kas vēsta, ka tieši alumīnija savienojumi, kas ir antiperspirantu sastāvā un panāk, lai āda mazāk svīstu, ir vainojami vēžu šūnu producēšanā, bet otri, kas piekrīt – ir alumīnija sāļi, kas ir kancerogēni, bet tieši to izmantošana kosmētikas sastāvā ir aizliegta ar likumu. Citu veidu savienojumi tiek atļauti, tādēļ tos arī izmanto. Līdz šim nav veikts neviens pētījums, kas atklātu, ka tieši dezodorantu dēļ organismā vairojas patoloģiskās šūnas. Iespējams šis mīts vēl arvien ir dzīvs, jo laiku pa laikam daļa sieviešu iegūst sviedru dziedzeru iekaisumus. Tie veidojas, jo ilgstoši ir aizsprostotas poras, sviedri sakrājas un vairojas baktērijas. Tomēr ne vienmēr pie vainas ir tieši dezodorants. Visbiežāk iekaisumi rodas vaksācijas vai skūšanās laikā. Lai arī ir dezodoranti, kas sola, ka tos var lietot uzreiz pēc vaksācijas vai skūšanās, ieteicams tomēr vismaz divas stundas nogaidīt. Šādi izvairīsies no liekas ādas kairināšanas un nevajadzīgu iekaisumu veidošanās.
Alkohols, kas ir dezodoranta sastāvā, sausina ādu.
PATIESĪBA. Alkoholam patiesi piemīt ādu kairinoša iedarbība, bet no otras puses tas darbojas arī kā antibakteriāls līdzeklis, kas palīdz ādu aizkavēt no iekaisumu veidošanās. Ja āda ir jutīgāka, jo īpaši šos dezodorantus nebūtu ieteicams lietot uzreiz pēc skūšanās vai vaksācijas. Sākotnēji alkoholu dezodorantu sastāvam pievienoja tādēļ, lai tam būtu noturīgāks aromāts. Mūsdienu skaistumkopšanas industrija ir atradusi daudz citu metožu, lai dezodoranta smarža būtu noturīga, tādēļ plašajā klāstā arvien vairāk parādās produktu, kuru sastāvā nav alkohola.
Ja mazgāšos tikai ar tīru ūdeni, sviedru aromāts nebūs jūtams.
MĪTS. Sviedru aromāts nav atkarīgs no tā, vai mazgājoties izmanto ziepes vai tās neizmanto. Kā zināms, sviedri ir bez aromāta, bet tiem saskaroties ar baktērijām, kas atrodas uz ādas, gan veidojas nepatīkamā smarža. Tādēļ, ja vēlies no tās izvairīties, katru dienu lieto dezodorantu, kas neitralizē baktēriju darbību.
Konsultēja Līga Jacēviča, Wellslim centrs ārste - dermatoloģe.
