Svaigs pilnpiens kaitē veselībai? Par un pret
Visi esam aizrāvušies ar veselīga dzīvesveida ievērošanu un cenšamies neiedzīvoties liekajā svarā. Pats galvenais visās diētās – nekādu tauku! Tikai vājpiena produktus! Vai tiešām tikko slaukts, tumīgs, trekns pilnpiens ir kaitīgs veselībai? Lūk, ko saka speciālisti.
Komentē uztura speciāliste Inga Pūce
„Vēl pirms dažiem gadiem arī es pārliecināti sludināju, ka trekns pilnpiens un tā produkti ļaudīm ar liekā svara problēmām uzturā nav pieļaujami. Rekomendēju saviem klientiem vājpiena izstrādājumus, turklāt piena produktu ražotāji tādus patiešām arī spēja piedāvāt – liesu biezpienu, jogurtu, sieru un kefīru ir pilni veikalu plaukti! Tikai ar laiku aptvēru bēdīgo faktu, ka, atņemot piena taukus, mainās produkta konsistence un tādējādi arī garša, kas neizbēgami pasliktinās.
Taču izstrādājums ir jāpārdod. Kā rīkojas ražotājs? Cenšas izdomāt, kā garšu uzlabot. Ja vājpienam tas gluži nebūs iespējams, tad manī nav ne mazākā optimisma, piemēram, par jogurtiem vai krējumu ar samazinātu tauku saturu. Lai produkts garšas ziņā nezaudētu, tam proporcionāli tiek pievienoti stabilizatori, emulgatori un garšas uzlabotāji. Jogurts pagatavots no vājpiena, toties cukura tajā noteikti ir vairāk nekā „treknajā brālī”!
Viens ir rūpēties tikai par svaru un censties, lai tas nepieaug, bet, ja raugās plašāk – pats svarīgākais tomēr ir veselība. Cik daudz piena produktu lietojam ikdienas uzturā? Patiesībā visai maz. To zinot, varam izskaitļot, cik lieli ir ieguvumi un zaudējumi, izvēloties vājpiena izstrādājumus un, attiecīgi – pilnpienu.
Žigli sarēķinot piena tauku daudzumu, ja dzeršu vājpienu vai govs pienu, ieekonomēju tikai četrus gramus tauku! Tējkarote sviesta! Manuprāt, tas ir absolūti niecīgs daudzums. Ir absurdi nedzert labu, svaigu pilnpienu, bet apēst saldo tāfelīti, sak’ – drīkstu sevi palutināt, jo citkārt ēdu tikai liesus ēdienus!
Nedzert svaigu pilnpienu tikai tauku dēļ ir kā taupīšana uz sērkociņiem. Palūkosim, kādi ir riski, ja atsakās no svaigpiena! Viens ir enerģētiskā vērtība jeb kaloritāte, kas piemīt šādam pienam, bet gluži kas cits – vērtīgie piena tauki. Jaunākie pētījumi liecina, ka nepasterizēta piena tauki ir nepieciešami sievietes hormonālās sistēmas sekmīgai darbībai.
Zinu, ka kardiologi iebildīs, jo jau gadiem cīnās par to, lai samazinātos aptaukošanās, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību iemesliem. Mana atbilde – kādēļ tik ļoti uzbrūkam tieši treknajam pienam, bet ne, piemēram – treknai gaļai?
Starp citu, arī ājurvēdas gudrībās teikts, ka stāsts par infarktu gandrīz vienmēr ir arī stāsts par treknas gaļas lietošanu uzturā. Ja atzīstam svaigas, treknas zivs, kas taču arī ir kalorijām bagātas, vērtību, kādēļ tāpat nevaram domāt par tikko slauktu pienu? Jāzina, ka svaigpiens nevis rada, bet aizsargā no infarkta. Kur tad paliek holesterīns – daudzi jautās!? Jā, nenoliedzu, trekns piens ir holesterīna avots, taču šajā gadījuma tas ir zema blīvuma un tādēļ nevar „iespiesties” asinsvados.
Jebkurš piens, nonākot veikala plauktos, ir pasterizēts. Esam jau nonākuši tiktāl, ka baidāmies no dabiska produkta. Mediķi un uztura speciālisti žurnālu lappusēs biedē: „Ja pērkat un gribat dzert svaigu pienu, noteikti to uzkarsējiet, lai nonāvētu patogēnās baktērijas, kas spēj izraisīt zarnu infekciju!”
Taču neviens nerunā par procesiem, kas notiek pasterizācijas laikā! Pasterizējot tiek iznīcināts milzums vērtīgo pienskābo baktēriju, jo ražotājs jau vairāk rūpējas, lai piens nesaskābtu, nevis lai saglabātu tā vērtību. Manuprāt, ja lauku fermā netiek pārkāpti elementāri higiēnas noteikumi, svaigu pienu dzert nav jābaidās. Ja nu kāds patiešām bīstas no baktērijām, pienu var uzkarsēt, taču tas noteikti radīs mazākus zudumus šim produktam nekā pasterizācija.
Dzerot vienu, divas glāzes svaiga piena dienā mūsu organisma ieguvums ir ne tikai vērtīgie tauki, bet arī pienskābās baktērijas, kas mūsdienu cilvēka mikroflorā ir ārkārtīgi nomāktas. Mūsu iekšējā vide ir „skāba”, un bakterioloģiskais fons nespēj strādāt pilnvērtīgi.
Varbūt glābiņš meklējams biojogurtos? To vērtību neapšaubu, tomēr man pareizāk šķiet lietot dabisku produktu, nevis tādu, kam baktērijas pievienotas mākslīgi. Turklāt vairums šo baktēriju netiek cauri kuņģa skabajai videi un nemaz nenonāk zarnu traktā un resnajā zarnā, kur tām būtu jādarbojas. Savukārt svaigpienā esošās baktērijas to spēj, turklāt to darbības princips ir – nevis darboties autonomi, bet palīdzēt mūsu pašu mikroflorai, stimulējot tās augšanu.
Atcerēsimies, ka senāk tuberkulozi ārstēja ar svaigi slauktu pienu, uzskatot to par „baltajām asinīm”. Vēl tagad zināmas ekoloģiskas, vairāku plaušu slimību ārstēšanas metodes, kuru laikā svaigpiens tiek dzerts litriem, tādējādi palīdzot uzlabot organisma imunitāti, kura, kā zināms, formējas tieši zarnu traktā.
Daudzi mani klienti, kam esmu palīdzējusi atgūt normālu svaru, iebildīs, ka nonāku pretrunā ar to, ko esmu propagandējusi pirms vairākiem gadiem. Jā, man nav kauns atzīt, ka esmu kļūdījusies. Dzīve mums dāvā pieredzi, un mēs mācāmies! Nu esmu pārliecināta – ja daba radījusi govs pienu un ja man pret to nav nepanesamības, droši drīkstu izdzert glāzi, neraizējoties par kalorijām.”
Komentē diētas ārste Lolita Neimane
„Atskaites punkts ir tikai viens – vai cilvēkam liekais svars ir problēma, vai ne. Ja liekas kalorijas nav vajadzīgas, tad trekns piens nav jādzer! Un otrādi – ja augums ir slaids, dzīvesveids aktīvs, nav iemesla baidīties un izvairīties no pilnpiena un tā produktiem. Interesanti, ka kalcija līmenis vājpienā ir pat augstāks nekā pilnpienā, un, kā zināms, tieši kalcija dēļ, kas mums kaulu sistēmai ir tik ļoti nepieciešams, šo produktu īpaši iesaka iekļaut ikdiena uzturā. Protams, taukos šķīstošo vitamīnu vājpienā būs mazāk. Taču piena vērtība nav mērāma vis vitamīnos, ko tas satur. Šis produkts mūsu platuma grādos uzskatāms par vienu no vērtīgākajiem, ja ne pašu vērtīgāko kalcija un olbaltuma avotu.
Pats svarīgākais ir saprast, ka piens ir ēdiens, nevis dzēriens. Tas nav ūdens, ko padzerties, kad slāpst. Ja ir liekie kilogrami un mazkustīgs dzīvesveids, ar pienu uzņemtās kalorijas jāskaita kā jebkurā ēdienreizē apēstās. Tas attiecas pat uz vājpienu, lieso kefīru un paniņām, kur nu vēl uz trekno govs pienu!
Neuzskatu, ka maztauku piena produkti ir negaršīgāki par treknajiem. Manuprāt, runas par to, ka vājpiens ir „zils, ūdeņains un negaršīgs”, ir stipri pārspīlētas, jo, ja atklāti, taukiem nemaz nav spilgti izteiktas garšas. Savukārt mikroelementi un vitamīnu daudzums, kā jau teikts, produktā nav mazinājies, bet pat palielinājies.
Ikdienā nevajadzētu izvēlēties UHT jeb augstas temperatūras režīma tehnoloģijā apstrādātu pienu, bet gan vienkārši pasterizētu produktu. Speciāli apstrādāts piens derēs tiem, kam nav ledusskapja vai kuri dodas ceļojumā. Taču ne par vienu no šiem abiem produktiem nevaru teikt, ka tie ir nevērtīgi. Kaut karsēšana nonāvē daļu vitamīnu, taču minerālvielām nekaitē, savukārt pasterizēšana būtiski neiespaido ne minerālvielu, ne vitamīnu daudzumu.
Būtu patiešām absurdi ieteikt lauku saimniecības īpašniekam nelietot savas gotiņas pienu, bet iegādāties vājpienu. Diemžēl pilsētniekam nav iespējams doties uz kūtiņu, izslaukt govi un divās, trijās stundās šo pienu nesabojājušos izdzert vai pārstrādāt citos produktos. Vairumam iedzīvotāju alternatīva ir veikalā pirks piens, ko uzskatu par labu un kvalitatīvu produktu.
Man pašai pret tirgū iegādātu izlejamo pienu ir strīdīga, dažkārt pat aizdomīga attieksme. Piens ir vislabākā barotne baktērijām, un, manuprāt, ir visai grūti izsekot piena transporta kannu tīrībai. Nedzertu nezināmas izcelsmes pienu, kas iepildīts plastmasas pudelē bez marķējuma. Taču nekad neatsakos no svaiga pilnpiena, kas slaukts, kā smejies, no „pazīstamas gotiņas”!”
Aija Kažoka / Foto: Bulls Press
