Auksta duša un atvērts vēdlodziņš. Norūdies, lai neslimotu!

Siltums un saule pie mums ir tikai dažus mēnešus gadā. Civilizācijas sasniegumi – apģērbs, apkure, auto – gan rada mānīgu iespaidu, ka vairs neesam atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem, taču auksti mums kļūst jebkurā gadījumā. Vienīgais veids, kā patiesi sadzīvot ar aukstumu, ir norūdīšanās, kas, pēc jogu domām, ļauj mūsu organismam saplūst ar dabu. Arī ķīnieši iesaka veselību sagatavo laikus, kam lieliski noder fiziski vingrinājumi, rūdīšanās ar ūdeni, saules vannas, masāža un diēta.

Rūdīšanās efektivitātes mēraukla ir možums, enerģijas pieplūdums, laba pašsajūta un garastāvoklis, kā arī paaugstinātas darba spējas. Tā pasargā no saaukstēšanās un infekciju slimībām. Regulāri rūdoties, nedaudz sabiezinās ādas virskārta, kas kalpo kā labāka termoizolācija. Turklāt rūdīšanās procedūru laikā organisms attīrās, jo, lai sasildītos, tas sadedzina arī taukus un pastiprināti izvada sārņus.

Rūdīšanās īpaši nepieciešama ļaudīm, kas bieži sirgst ar augšējo elpošanas ceļu slimībām un ātri saaukstējas. Rūdīšanās procedūras kā ārstniecības līdzekli izmanto arī tad, ja cilvēks sirgst ar  neirastēniju, hipertoniju, stenokardiju.

Rūdīties nedrīkst infekcijas vai saaukstēšanās slimību laikā, kā arī hronisku kaišu saasinājuma periodos. Tas jāsāk, kad esi pilnīgi vesela.

1.     Griba un apzināšanās. Jāapzinās, ka norūdīšanās ir tikpat nepieciešama kā ikrīta došanās uz darbu, lai nopelnītu iztiku.

2.  

Rūdīšanās efekts zūd ātri, un tādēļ ir svarīgi to darīt visu gadu. Diemžēl ar vasaras peldēm jūrā vien ir par maz, lai „norūdītos” visai garajai ziemai. Piemēram, ja esi rūdījusies 2 līdz 3 mēnešus un tad to pārtraukusi, rūdīšanās efekts izzūd pēc trim, četrām nedēļām, bērniem – pēc aptuveni piecām dienām.

3.     Pakāpeniskums. Sāc ar mazumu!

4.  

Ir zinātniski pierādīts – pozitīvas emocijas, pat piemērojot ļoti lielu aukstumu, gandrīz pilnībā pārklāj negatīvo efektu.

5.     Palīglīdzekļi. Rūdīšanās nav iedomājama bez fiziskām aktivitātēm un sporta.

Rūdīšanās veidi (pieaugošā secībā)

1.    Rūdīšanās ar gaisu

2.    Saules vannas

3.    Ūdens procedūras (berzēšanās, aplaistīšanās, duša, peldēšanās, ietīšanās)

4.    Berzēšanās ar sniegu

5.    Staigāšana kailām kājām

6.    Pirts un sauna ar peldi aukstā ūdenī

7.    Pelde āliņģī

8.    Kompleksa rūdīšanās, kas ietver vairākus veidus

Rūdīšanās ar gaisu

Ja plika vai pusplika izkustēsies svaigā, aukstā gaisā, tad āda labāk elpos, organismam būs vairāk skābekļa un tiks trenēta termoregulācija. Aktīvāka kļūs vielmaiņa, uzlabosies apetīte un miegs.

Sāc fiziskās aktivitātes aptuveni +20º un vingro jeb enerģiski pastaigājies 15 minūtes. Turpini to darīt arvien zemākā temperatūrā, pagarinot izkustēšanās laiku.

Sāc rūdīšanos ar nelielu iesildīšanos – pašiedvesmas jeb autogēno treniņu. Tad izpildi dažus elpošanas vingrinājumus. Vispirms izvingrini pēdas, pēc tam – rokas, sākot no delnām. Izloki mugurkaulu. Pabeidz procedūru ar pašmasāžu, izmantojot dvieli vai speciālu suku. Noslēgumā – atslābinošs autogēnais treniņš, kura laikā vairākkārt atkārto: „Esmu mierīga, manas domas ir skaidras un rāmas. Esmu gandarīta par paveikto, kas man sniedza možumu un sparu.”

Rūdīšanās ar ūdeni

Ja mazgāšanās beigās noskalojoties ar vēsu ūdeni, sākumā ir auksti, tad, izkāpjot no dušas, pārņem jauka siltuma sajūta. Tas tāpēc, ka pirmajā norūdīšanās ar ūdeni fāzē sīkie asinsvadi ādas virskārtā saraujas, liekot ķermenim saglabāt siltumu. Labs arguments tiem, kas iebilst: „Man par aukstu! Pēc vannas knapi tieku līdz gultai un zem segas!” Noskalošanās ar vēsu ūdeni nevis saldē, bet palīdz uzturēt iegūto siltumu. Savukārt otrajā fāzē, ar kādu auksts ūdens iedarbojas uz ķermeni, asinsvadi paplašinās, asinsrite kļūst intensīvāka, āda – sārta, elpošana un sirdsdarbība paātrinās. Šī ir īpaši ieteicama reakcija tavas veselības uzlabošanai. Taču trešo fāzi, kad aukstums darbojies pārāk ilgi, āda kļūst zilgana un drebuļi – nepārvarami, pieļaut nedrīkst. Katrā ziņā – sākt rūdīšanos ar ļoti aukstu ūdeni ir nevis veselīgi, bet nepieļaujami.

Pats svarīgākais – pakāpeniskums. Sākumā temperatūrai jābūt aptuveni +37 º, katru nedēļu to pazeminot par vienu grādu. Procedūras ilgums, uzsākot rūdīšanos, ir viena minūte, ar laiku cenšoties paildzināt līdz 2,3 minūtēm. Kad jūties gatava –sāc kontrastdušas, kuru laikā asinsvadu sieniņas tiek īpaši stiprinātas, jo mainīgās temperatūras iespaidā tās ir spiestas te – sarauties, te – izplesties. Vienas procedūras laikā temperatūru izmaiņas veic četras, piecas reizes, sākot ar siltu dušu. Sākumā temperatūras amplitūda ir mazāka, taču pakāpeniski to palielini.

Starp citu, ja gaiss un ūdens ir vienādā temperatūrā, pēdējais vienmēr šķitīs aukstāks. Tas tādēļ, ka ūdenim ir daudzkārt lielākas temperatūras vadīšanas spējas un tāpēc tam piemīt atvēsinošs efekts.

Arī tā var norūdīties

-    Turi vēdlodziņu vaļā arī aukstumā – vēsa temperatūra telpās arī ir viena no rūdīšanās metodēm. Ģērbies tā, lai nesaltu, taču – vēl svarīgāk – lai nepārkarstu. Ļauj ādai izjust vēsumu un gaisa pieskārienu arī vēsajās dienās. Labāk vēsāk nekā pārāk silti. Sengrieķu ārsts Hipokrāts teicis: „Aukstas dienas nostiprina ķermeni, padara to spraigu un izturīgu.”

-    Notrīšanās ar mitru, siltu dvieli, kakla skalošana ar aukstu ūdeni un vēsas kāju vannas derēs pat maziem bērniem, veciem ļaudīm un tiem, kuru organisms ir ļoti novājināts, lai veiktu ko vairāk. Taču šīs metodes drīzāk uzskatāmas par iesildīšanos un sagatavošanos īstajām procedūrām, jo pašas par sevi rūdījuma efektu nesniedz.

-    Kaut ne visiem piemērotas, pastaigas basām kājām, arī rasā vai sniegā, ir ļoti labs rūdīšanās veids, kura laikā tiek kairināti arī reflektorie punkti pēdās.