Mīnus 37 kilogrami! Pieredzes stāsts

„Savu stāstu sākšu ar sajūtām, kas tagad mani pārņem katru dienu — lepnumu, apmierinājumu, vieglumu, pašpārliecinātību, tēla brīvību u. c. nianses, kuras ir ietērptas pozitīvisma mētelī,” raksta Laima.

„Kāpēc gan tā? Ļoti vienkārši to izrēķināt, proti, 88 - 52 =  37. Jā, tie ir 37 kg, kuriem esmu teikusi ardievas. Neticami, bet kur vēl reālāk!”

Šo bezgalīgo ciparu (88) svari man klusi pačuksēja dzemdību priekštundās. Ja nebūtu priekšā šis svētais darbs, es no šī skaitļa noģībtu, nekādu cerību! Diemžēl nenosvēros uzreiz pēc dzemdībām, bet kādam tam jēga, jo 166 cm skuķim kaut vai 77 kg ir spriedums. Tagad es saku, ka visur līdzi staipīju 2 lielos ūdens galonus, deviņpadsmitlitrīgos. Kurš vēl tā var?

Man bija divas izvēles — cīņa vai samierināšanās. Mēnesi pēc dzemdībām izšķīros par cīņu un nopirku svarus, kuriem katru vakaru un rītu jautāju: ''Svariņi, svariņi, kura šai pasaulē ir tā vieglākā?" :) Joprojām to daru, jo tas palīdz kontrolēt, vērot, iepazīt sevi, un priecēt!

Cīņa — dalīšos tajā, bet jāsaka, ka katrai ir savi īpašie ieroči, tikai jāmāk ieklausīties sevī.

, vērot sevi, pazīt sevi, jo tagad negribu dalīties ar ieročiem, ko esmu lietojusi, tikai akli sekojot stereotipiem, reklāmām un citiem man nederīgiem pasākumiem. Šoreiz par MANIEM derīgajiem.

Protams,

— atteicos no saldumiem, miltu izstrādājumiem, ceptiem, žāvētiem, trekniem ēdieniem. Patiesi atteicos, bet labā ziņa ir tāda, ka, sasniedzot zaudēto 30 kg jubileju, šo to jau liku uz zoba, jo biju sevi iepazinusi — mērenība taču ir labāka nekā nepiepildītas alkas. Kaut vai pēc šokolādes!

Nākamais ierocis —

. Meklēju vingrinājumus internetā savām problēmzonām (vēders, gurni), un katru rītu tam veltīju 15 minūtes. Grūti? Labā ziņa — no sākuma grūti ir tieši psiholoģiski, bet ar laiku tas kļūst viegli, jo to organisms pieprasa, kuram tad negribas laimes hormonus!

Šobrīd vingroju pāris reizes nedēļā, jo īsti negribas kubikus rubikus uz vēdera. Protams, pastaigas, pastaigas, pastaigas— kas ir patīkami, patīkami, patīkami!

Un trešais ierocis, kas sastāv no daudziem citiem ieročiem — SPA —

. Pēc 15 minūtēm laimes hormonu ražošanas, dodos dušā, kur ņemu no ūdens visu, ko man vajag — tīrību, veldzi, kontrasta procedūru, ko tagad vienkārši dievinu (3 piegājieni karstais-aukstais, vismaz pa 15 sekundēm).

Tagad mirkšķinu acis neziņā un jautāju, kas ir celulīts, ko viņš ēd :)? Pie smagās artilērijas pierakstu pirts procedūras, kurai šad tad atrodu laiku — ar slotiņām, medu, eļļām, ar kontrastiņiem, un atdodos SPA speciālistes gādīgajām — ietīšanās, sildīšanās, ūdens masāžas utt. Manuprāt, tas palīdzēja, ne tikai pie svara mazināšanas, bet arī ādas defektu mazināšanai, tā pamazām, bet burvīgi sarāvās. Es pat neticēju, ka tā notiks!

Kā vienu papildus ierocīti bailīgi minu — atslodzes dienas, jo esmu pilnīgi pret badošanos, un neiesaku to izmantot kā metodi. Es to darīju, un šad tad tagad izmantoju, ievērojot Mēness kalendāru. Tas palīdz atgūt vieglumu pēc latviešu tradicionālajiem un netradicionālajiem svētkiem.

Lūk, esmu runājusi. Tas ir mans stāsts par manu brīvību. Ar to es gribēju teikt, ka viss ir iespējams, un ceru, ka tas vismaz vienu cilvēku pamudinās saņemties, lai būtu brīvs un vesels!”