Puskailu mazuļu bildes internetā. Vai tas ir droši?

„Uzreiz no meitas mātes māsas tika saņemta vēstule, lai es šīs fotogrāfijas izdzēšu, jo visapkārt esot tik daudz pedofilu utt. Varbūt tik tiešām  man šīs bildes vajadzētu izņemt?” viņš jautā.

„Domāju, ka ne. Kāda tam būtu jēga? Tas būtu līdzīgi, ka mēs nevaram iet pa ielu, jo tur ir daudz lāsteku, kas var uzkrist uz galvas. Ja tu pats uzskati, ka šīs bildes tev patīk un ir pieņemamas, droši var ievietot un tur atstāt.

Galu galā, draugiem.lv ir iespēja bildes parādīt noteiktam cilvēku lokam un nevēlamus aplūkotājus pat nobloķēt.  Ja kāds ar noslieci uz pedofilismu šīs bildes aplūkos un uzbudināsies, kas no tā mainīsies?

Šādi mēs nereti krītam lielās galējībās. Ja mūsu mērķis ir apkarot kādu procesu, šajā gadījumā pedofiliju, mēs to nevaram izdarīt ar līdzekļiem, kas mūs novedīs pie absurda.

Bija reiz šāds gadījums – kāds kungs, kam pāri 60, brauca lasīt lekcijas uz Ameriku. Līdzi viņam, protams, bija dators. Atverot datoru, apkārtējie pārsteigti – jo kā ekrāntapete uz datora ir viņa divgadīgā mazmeita, kura pilnīgi kaila nobildēta pie jūras, turklāt jāpiezīmē, ka mūsu jūrmalās šādu bērnu vasarās ir daudz.

Amerikāņi saķēra galvu un milzīgās šausmās jautāja šim lektoram – ko tu dari! Un tu ar šo datoru gāji cauri muitas kontrolei? Ja viņi datoru būtu ieslēguši un šo bildi ieraudzījuši, viņi tevi būtu apcietinājuši! Viņš iebilda – bet tā ir mana mazmeita! Amerikāņi teica – un tas ir vēl sliktāk!

Nu, lūk, manuprāt, tā jau ir otra galējība, ka nedrīkst datorā glabāt bērna bildi, jo teorētiski ikviena bērna bilde var kalpot par pedofilijas objektu. Bet mēs nevaram šādi limitēt savu dzīvi tikai tāpēc, ka kāds kaut ko var darīt. Un ko pedofils ar šīm bildēm iesāks? Paskatīsies, būs kāda reakcija, uzbudinājums, bet tas arī viss.

Pirms kāda laika bija nopietns skandāls, ka opera kādas izrādes reklāmas plakātā bija fotografējusi kailu puisēnu, bet tas jau ir absurds, milzīga pārprasta galējība. No šādiem plakātiem vai bildēm draugiem.lv pedofilu skaits nepalielināsies, tie cilvēki, kuri meklēs pornogrāfiska rakstura bērnu bildes, tās meklēs kur citur, turklāt arī atradīs. Lielāko daļu no šiem cilvēkiem nemaz neinteresē šādas vienkāršas bildes.

Cita problēma ir tā, kādas bildes no labas gribas ievieto internetā pašas nepilngadīgās 13-16 gadus vecas meitenes. Un tā nereti patiešām ir tīrākā pornogrāfija. Tas nozīmē, ka šīm meitenēm ir kāda novirze, problēma.

Un te vecākiem gan būt jāseko līdzi un jāizvērtē, vai meitai vajadzētu ievietot internetā bildes, kur viņas redzamas, piemēram,  dušā visai piedauzīgā pozā. Un pašiem vecākiem arī ir jāsaprot, ka mazās meitenes nav jāpārtaisa par mazām sievietēm.

Gala rezultātā visu nosaka motīvs, kāpēc kaut kas tiek bildēts un ievietots. Var gadīties, ka pašiem vecākiem ar vērtībām šajā jautājumā kaut kas nav kārtībā. Varbūt viņš vēlas savu bērnu bīdīt skaistumkonkursam, tas varbūt ir kaut kas viens, ja vecāki vēlas savu bērnu pārdot, tad jau ir kaut kas cits, turklāt gadās, ka robeža ir ļoti nemanāma. Vēl gan jāatceras, ka mazas meitenes par pieaugušām sievietēm ir pārģērbušās visos laikos – vienmēr no skapja ir vilktas laukā mammas kleitas un laikotas mammas kurpes.

Runājot par kailu mazuļu bildēšanu, Latvijā šim procesam ir zināmas vēsturiskas tradīcijas, kurām mēs sekojam. Turklāt jāņem vērā, ka mūsdienās šīs iespējas vienkārši ir lielākas – digitālie fotoaparāti un internets, nevis filmiņas ar attīstīšanu un ģimenes albums. Ja paskatāmies pieaugušo albumos, lielākajai daļai ir tādas bērnības bildes, un tas nav nekas slikts.

Tās ir tradīcijas, ko mēs neapzināti realizējam un no tām, manuprāt nevajag atteikties. Ir kultūras, kurās tā nedara, un nav vienas atbildes – tas ir labāk vai sliktāk. Ir vietas, kur bērni kaili staigā līdz visai lielam vecumam. Tas ir līdzīgi, kā eiropieši, aizbraucot uz Polinēziju, bija pārsteigti, ka tur sievietes staigā kailām krūtīm. Bet tā ir viņu tradīcija.”