Pasaulē stiprākā sieviete Žanna Čingule: „Puiši ar mani grib tikai lauzties”
„Nosprāgsi, bet nekad neuzvarēsi,” tik skarbi latvietei Žannai Čingulei (25) teikusi kāda Krievijas sportiste pasaules čempionāta ārmreslingā finālā. Taču Žanna uzvarēja!
Decembra beigās ASV netālu no Lasvegasas notika pasaules čempionāts ārmreslingā (laušanā ar rokām). Uz to devās arī trīs Latvijas sportisti, kuri visi tika pie medaļām. Jānis Amoliņš kategorijā līdz 75 kilogramiem cīņā ar labo roku ieguva sudraba godalgu, Normunds Tomsons svara kategorijā līdz 110 kilogramiem cīņā ar labo roku ieguva trešo vietu, bet svara kategorijā virs 80 kilogramiem cīņā ar labo roku triumfēja Žanna Čingule. Viņa tagad ir jau divkārtējā pasaules čempione, jo pirmo reizi cīņā par pasaulē stiprākās dāmas titulu roku laušanā viņa uzvarēja 2007. gadā.
Kā septītajās debesīs
Vaicāta, kā izdevies pēc trīs gadu pārtraukuma atgūt pasaulē stiprākās dāmas titulu, Žanna pasmaida: „Treniņi, treniņi un vēlreiz treniņi. Un arī veiksme. Jo pasaulē ir kādas sešas spēkos līdzīgas dāmas, no kurām ikviena var kļūt par čempioni. Tāpēc visu izšķir nianses — uzvar tā, kurai ir lielāks gribasspēks, kura labāk koncentrējusies izšķirošajai cīņai vai, piemēram, aklimatizējusies un tieši konkrētajā brīdī bijusi visoptimālākajā formā. Bet es... Tiešām pamatīgi trenējos, par mani tika turēti īkšķi, un, lūk, arī rezultāts!”
Žanna stāsta, ka finālcīņa ilgusi sekundes desmit un tad jau uzvara bijusi rokā. „Sajūtas? Smaids joprojām nepazūd, un lidoju kā pa gaisu. Emocijas, kādas ir, stāvot uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena un klausoties Latvijas himnu, nav aprakstāmas. Žēl, ka šoreiz aizmirsām paņem līdzi Latvijas karogu. Bet tas skats — kad kā uzvarētāju nosauc tavu vārdu, bet pārējās konkurentes uz tevi skatās ar garu, skaudības pilnu seju... Eh, tā dēļ vien vērts visu gadu diendienā trenēties, tērēt naudu sacensībām un piedalīties tajās!” sajūsminās pasaules čempione.
Pasaules stiprākā sieviete Žanna Čingule
Konkurence liela
Pasaules čempionātā maksimālākajā svara kategorijā piedalās kādas 12 dalībnieces. „Pārējās nebrauc tāpēc, ka saprot, ka nav konkurētspējīgas,” stāsta Žanna Čingule un uzsver, ka starp dalībniecēm attiecības ir lieliskas. „Visas satiekas, priekā apkampjas un bučojas, stāsta, kā katrai gājis pa gadu. Un tad viena otrai izlauž rokas, bet pēc tam atkal apkampjas un dalās iespaidos, kā kura kuru pieveikusi. Un atkal bučojas...” gardi smej Žanna, kurai sliktas attiecības ir tikai ar vienu sportisti — krievieti, pasaules vicečempioni Liliju Hamiduļinu.
„Viņa mani ienīst līdz sirds dziļumiem! Eiropas čempionātā cīņā ar kreiso roku viņa uzvarēja, bet es biju trešā. Stāvot uz goda pjedestāla, viņa man tā arī pateica: „Nosprāgsi, bet mani nekad neuzvarēsi!” Tas man uzdzina tādu niknumu, ka nākamajā dienā cīņā ar labo roku viņu pārspēju. Un tagad pasaules čempionātā viņas teikto atcerējos. Un atkal pārspēju — viņai nācās samierināties ar otro vietu!” priecājas Žanna.
Video: Latviete Žanna Čingule pret zviedrieti Heidiju Andersoni pasaules Izaicinājuma kausā Gēteborgā
Parasti pasaules čempionāts ilgst nedēļu. Pirmajās dienās notiek dažnedažādas sapulces, semināri, konferences, nākamajās divās dienās uz startu iziet juniori, veterāni un invalīdi, bet pēc tam jau cīnās pārējie. Vispirms jālaužas ar kreiso roku, nākamajā dienā ar labo. „Lai tiktu līdz uzvarai, man bija jāaizvada astoņas cīņas,” paskaidro Žanna un, vaicāta, vai pēc tam no rokas vispār kaut kas paliek pāri, atklāti atbild: „Ar kreiso roku gan bija problēmas. Pēc tam to vairs pat nejutu, šķita, ka tā ir smaga kā akmens. Bet ar labo roku... Tā pat neiesvīda!”
Laušanā ar kreiso roku Žanna pasaules čempionātā palika ceturtajā vietā. Kāpēc nav veicies? „Nezinu, šķiet, ka tā kreisā roka vispār nav manējā roka. Tāda kā nogulēta. Nu, nespēju ar to kārtīgi cīnīties! Bet pati jau vainīga. Bija iespēja arī ar kreiso roku tikt finālā, bet izšķirošajā cīņā zaudēju vienai sportistei, kuru pirms tam biju uzvarējusi. Problēma galvā — laikam jau pārlieku sadomājos un pienācīgi nenovērtēju pretinieci. Drausmīgi!”
Meklē princi baltā zirgā
Nākamgad pavasarī Turcijā notiks Eiropas čempionāts, bet rudenī Kazahstānā — pasaules čempionāts. Un Žanna plāno tajos cīnīties par uzvaru. Vienīgi tāds „sīkums” — nepieciešamas finanses, lai uz šīm sacensībām aizbrauktu.
„Kādus 2500 latus vajadzētu sakrāt. It kā jau nav daudz, bet... Lai būtu jēga vispār braukt, pamatīgi jātrenējas. Bet — jo vairāk trenējas, jo mazāk laika darbam, un, jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni!” dzelžaino loģiku izklāsta Žanna Čingule, kas nesen ieguvusi maģistra grādu sporta zinātnē, bet strādā par direktori „Klondaikas” spēļu zālē Imantā.
Tikmēr Žanna sapņo, ka varētu reiz kļūt desmitkārtējā pasaules čempione, lai būtu ar ko palielīties mazbērniem. Bet ģimene? Lai būtu mazbērni, ir jāpadomā arī par bērniem! „Vēl jau ir laiks! Paskat, ziņās stāsta, ka Eiropā dzemdējošo sieviešu vidējais vecums ar katru gadu palielinās. Bet es vēl esmu jauna. Nu, vienīgi, ja pēkšņi atjās kāds princis baltā zirgā... Bet prinča šobrīd man nav — vieni zirgi pie manis tikai nonāk,” gardi smejas 25 gadus vecā pasaulē stiprākā dāma un piebilst: „Tie, kas ir skaidrā, no manis baidās, bet iedzēruši man neder. Jo tie tikai grib ar mani lauzties. Uzzinot, ka esmu pasaules čempione ārmreslingā, ne viens vien stiprā dzimuma pārstāvis nolemj pats pārbaudīt, cik tad spēcīga esmu. Un zaudē. Lai gan paretam atrodas arī tāds, kurš tomēr spēj mani pieveikt. Bet tie, kurus kā cērt, tā krīt, bieži vien pamatīgi apvainojas. Taču paši jau vainīgi — es taču regulāri trenējos un esmu pasaules čempione!” nelieloties teic Žanna Čingule.
Juris Vaidakovs / Foto: no Žannas Čingules privātā arhīva
