Dēliņam jau četri gadi, bet joprojām grib gulēt vecāku gultā

„Es pati esmu pie tā vainīga, jo sākotnēji pieradināju viņu aizmigt kopā un turot viņa roku. Tagad roku viņam nevajag, bet vajag, lai kāds kopā ar viņu gulētu. Un pastāvīgi prasās pie mums gultā. Citreiz sanāk, ka, vienkārši esot tajā pašā istabā un kaut ko darot, viņš pats iemieg, bet rīta pusē vienalga nāk pie mums. Mēģinājām viņu atstāt vienu, lai iemieg pats, bet tas tikai noved līdz raudāšanai un pat histērijai. Ko lai tagad labāk dara? Mums nesen piedzima meitiņa, tāpēc šis jautājums ir vēl aktuālāks,” neslēpj Ineta.

„Manuprāt, Jūs neesat vainīga, jo vienīgais, ko vēlējāties, lai dēliņš varētu aizmigt pēc iespējas mierīgāk un komfortablāk, un visticamāk, ka izvēlējāties tādu aizmidzināšanas paņēmienu, kāds toreiz šķita pareizākais vai iespējamākais.

Jūsu dēls nevēlēšanos gulēt vienam pašam skaidro ar to, ka viņam ir bail. Ir vērts ņemt vērā bērna bailes un par tām parunāt. Izjautājiet, no kā viņš baidās un kāpēc. Varat mēģināt kopā ar dēliņu šīs bailes uzzīmēt un pēc tam šo zīmējumu iznīcināt, tādā veidā parādot, ka tas „bubulis” nu ir prom. Varat piedāvāt dēliņam kādu mīļmantiņu, kura būtu kā uzticams draudziņš un miedziņa sargātājs. Ļoti iespējams, ka pašlaik Jūsu bērns jūtas nedrošs par Jūsu mīlestību, jo nesen ir piedzimusi māsiņa, kas ir viņam konkurente. Runājiet ar dēlu par to, ka viņš Jums ir ļoti svarīgs un mīļš. Ir svarīgi viņam paskaidrot, kāpēc māsiņa tagad guļ Jūsu istabā, un varbūt varat vienoties, ka tad, kad pienāk rīts, būsiet pamodušies, dēliņš drīkstēs ielīst pie jums gultā pavārtīties.

Varbūt gulēt savā gultiņā var palīdzēt tas, ka viņa gultai ir īpaša gultas veļa, tāda, kas viņam pašam patīk, varbūt iespējams doties kopā uz veikalu to nopirkt. Iedibiniet kādu vakara rituālu, kuru varat darīt tikai tad, kad dēliņš dodas uz savu gultiņu, piemēram, kāda roku lelle varētu stāstīt pasaku.

Arī Jūsu dēlam ir grūti pieņemt pārmaiņas un noteikumus, kas liek mainīt ieradumus. Tas, kas Jums palīdzēs šajā situācijā, būs pacietība, izdoma un mierīga attieksme pret šo situāciju. Vēl varat mēģināt ikreiz, kad dēliņš ielien pie jums gultā, pagaidīt, līdz viņš aizmieg, un nest atpakaļ uz viņa gultu.

Tas gan nebūs viegli, jo prasīs daudz spēka un nav zināms, cik ilgs laiks var paiet, līdz viņš sapratīs, ka viņam pašam ir sava gultiņa, kurā arī iespējams čučēt saldā miedziņā, tomēr viņš redzēs, ka Jūs neatkāpjaties no savas prasības. Manam dēliņam palīdz iemigt tas, ka es nodziedu visas četras viņa mīļās šūpuļdziesmiņas, bet tas notiek tikai tad, kad viņš ir ielīdis savā gultiņā. Un es strikti ievēroju šo noteikumu.”