Esmu šokā. Pieķēru savu mīļoto masturbējam

Es pieķēru vīru!

„Vakar atklājās, ka mans puisis, kad neesmu mājās, skatās pornofilmas un masturbē,” raksta ģimenes portāla mammam.lv/tetiem.lv lasītāja. „Kad to uzzināju, vienkārši kritu izmisumā, jo biju viņam to jautājusi, bet viņš man meloja, teica, ka to nedarot. Izrādās, ka dara gan — jau pusgadu un vairākas reizes mēnesī. Es to skaidroju kā virtuālo krāpšanu un to tik ļoti pārdzīvoju, jo viņš bieži negrib ar mani seksu... Un tad man liekas, vai tiešām viņa roka ir labāka par mani???

Man jau tā bija pašlepnums nolīdzināts līdz ar zemi, ka mēģinu tā un mēģinu šitā, bet viņu daudz lietas, kas uzbudina normālus vīriešus, viņu neuzbudina. Pārliecināju sevi, ka viņš vienkārši ir neseksuāls cilvēks, jo praktiski nekad neparakstās uz spontānu seksu, visam jābūt ieplānotam. Tāpēc uzzinot šādu lietu, man vienkārši ir šoks! Varbūt jūs to nesapratīsiet, bet, kāpēc, ja viņam ir draudzene, kas viņu grib — kāpēc viņam ir jāmasturbē?

Draugs teica, ka tās ir divas atšķirīgas lietas un tās nevar salīdzināt, ka sekss ir labāks. Tad vēl jo vairāk notikušo nesaprotu.”

Līdzīgu jautājumu portālā uzdeva arī cits lasītājs: „Mums ar sievu ir lieliskas attiecības, gultā mums abiem ir labi, vienmēr nonākam līdz laimīgām beigām, taču vienreiz pieķēru sievu vannas istabā masturbējot. Viņa apgalvoja, ka šad un tad to darot esot vannā, bet lai nesatraucoties, ka tam nav nekāds sakars ar mani, ka viņai ar mani ir labi un viss kartībā! Gribēju zināt, kādēļ viņa tā dara, lai gan blakus ir spējīgs vīrietis!”

Kāpēc gan būtu jājūtas šokētam?

Masturbācija jeb pašapmierināšanās, ir normāla seksuāla uzvedība, kas kalpo kā sevis izzināšanai, seksuālā diapazona paplašināšanai, tā baudas gūšanai. Un tas ir mīts, ka tā pastāv vien bērnu, pusaudžu un to cilvēku vidū, kuriem nav seksuālu partneru. Pašapmierināšanās ir pilnīgi normāla parādība arī pāru seksuālajās attiecībās, uzsver attiecību konsultants Arturs Šulcs. Tas ir līdzīgi kā mēs nedomājam: ja ēdam maizi, tad nedrīkstam ēst kartupeļus. Turklāt pierādījies: ja cilvēks atsakās no masturbēšanas, tas nebūt nenozīmē, ka viņš sāks biežāk nodarboties ar seksu kopā ar partneri.

Bieži vien partneri to uztver, kā sevis devalvēšanu — redz’, otram labāk pašam ar sevi, ne mani! „Tāpēc rodas jautājums, kāpēc partneri to nedara otra klātbūtnē?” vaicā Arturs Šulcs. Jo tas ir vienkāršākais veids, kā otram parādīt, kā man patīk. Mēs varam otram stāstīt daudz, bet ja neredzam, ir visai grūti otru precīzi saprast. Ja pāris nav gatavs par to brīvi runāt, otram parādīt savas vēlmes, īstu seksuālu apmierinājumu viņi diezin vai iegūs. Bet otram pārmetot, ka viņš atļāvies masturbēt, viņā varam šādi iedzīt vēl par vienu kompleksu vairāk.

Ja sievietei ir sajūta, ka draugam seksā ar viņu nav īsti labi, tad kāpēc viņa par to nerunā ar puisi, savukārt vaicā seksologs Dainis Balodis. Parasti tās ir bailes sadzirdēt nevēlamu atbildi, taču nespēja sarunāties jebkurā gadījumā ved strupceļā. Cilvēki ir vairāk orientēti uzdot netiešus jautājumus, bet tas savukārt nozīmē, ka saņemam arī netiešas atbildes. „Atceros gadījumu, kad sieviete prasīja savam puisim: „Cik ilgi mūsu attiecības turpināsies?” Tas ir netiešs jautājums, uz kuru nav iespējams atbildēt. Bet sievieti patiesībā interesēja cits jautājums: „Vai tu mani nepametīsi?”. Viņa nesaņēmās jautājumu uzdot tieši, jo baidījās par atbildi,” saka Dainis Balodis.

Ja sieviete raksta, ka seksuālajā jomā viņas pašlepnums nolīdzināts līdz ar zemi, rodas aizdomas vai gadījumā arī citās dzīves jomās viņa nejūtas mazvērtīga? To tikai ir vieglāk noliegt un pašai sev neatzīt. Pārliecību par sevi cilvēks vienmēr vieglāk gūst sociālajā vidē, īpaši darbā, tur ir vieglāk uzķert kā gūt panākumus. Sajust sevi kā feinu vīrieti vai sievieti – tas nāk vēlāk. Tas tāpēc, ka sociālajā vidē darbojas skaidri kritēriji. Ja uzdosim jautājumu, kas ir labs skolotājs, pēc atbildes kabatā nebūs jāmeklē. Savukārt, ja pajautāsim, kas ir labs partneris seksā, atbildes būs ļoti izplūdušas un subjektīvas. Tas jāatrod katram pašam un to var izdarīt tikai tad, ja spējam ar otru runāt atklāti, vaicāt tieši.  

Ja gribas otram pārmest masturbēšanu, tas liecina, ka neesam līdz galam pieņēmuši arī paši savu seksualitāti. Ja tu seksā jūties pilnīgs nepraša tikai tāpēc, ka esi uzzinājis par sava puiša/meitenes masturbēšanu, tas liecina, ka tava pašapziņa ir zem nulles.  „Jo labi justies tu vari neatkarīgi no tā, vai otrs tevi grib vai nē,” uzsver Arturs Šulcs. Tātad svarīgi ir celt savu pašapziņu, vislabāk terapijā. Jo, ja cilvēks būs pašapzinīgs, viņam būs vieglāk pieņemt un priecāties par savu ķermeni ar visiem tā trūkumiem un savu seksualitāti.

Ieva Ikstruma, mammam.lv/tetiem.lv / Foto: Shutterstock