Kā attīrīties no sliktām un kašķīgām domām. Gavēnis prātam

­

Kaut kad ap šo laiku, gribot negribot, sāc just – kaut kas tevī pamatīgi sarūdzis un tūliņ, tūliņ ies pār malām. Es to saucu par prāta toksīniem, kas pamanījušies aizsērēt prāta caurules. Vienkārši uzspīd pirmie pavasara saules stari un izgaismo mūs tikpat nežēlīgi kā rentgens. Kāda pamana, ka saule spīd tikai aiz loga, bet neapmirdz tās vasarraibumus, jo visa diena paiet darbā. Cita attopas, ka, ķerot un grābjot desmit lietas vienlaikus, pati pazaudējusies kaut kur pa vidu. Tad nu neatliek nekas cits, kā tās domu caurules atkal „izšrubēt” .

Tik banāli – dzīvot šeit un tagad

Pēc tā, šķiet, ilgojas visi, kas vēl nav to iemācījušies. Jo, kā saka psihoterapeite Daiga Daize: „Manuprāt, tas nozīmē dzīvot, apzinoties un realizējot savas iespējas, kā arī pieņemot ierobežojumus, no kuriem nav iespējams izvairīties.” Tieši tik vienkārši. Kas tev jādara, lai to spētu? Vispirms atbrīvojies no priekšstatiem par to, ko nozīmē dzīvot „normāli” vai „pareizi”. Jo problēma tāda, ka „pareizi” mēdz būt ilūzija par lietu kārtību un cilvēks patērē milzīgu enerģiju, lai šo kārtību realizētu dzīvē. Un, kur daudz ilūziju, nav vietas realitātei.

Aiz vēlmes skriet, grābt un censties izdarīt visu bieži slēpjas mūsu apzinātā vai neapzinātā vajadzība būt perfektai (priekšzīmīga darbiniece, laba draudzene, lieliska māte, nevainojama sieva utt.) vai citiem vārdiem – labai. Perfekcionisms izvirzās kā pašmērķis, un tu mēģini darīt iespējami neiespējamo, lai attaisnotu šo savu pieprasījumu. Te sarežģītākais ir saprast, kas ir liekais, no kā tev gribētos atbrīvoties.  „Ja tam velta laiku, naudu, enerģiju un citus resursus, kurus cilvēks „it kā” gribētu veltīt kam citam, tad varētu būt runa par atkarību, kas sniedz apmierinājumu kaut vai īslaicīgu. Cilvēks gandrīz vienmēr dara to, kas viņam ir izdevīgi, pat tad, ja viņš cieš.”

Pamēģini sev pajautāt – ko šajā brīdī visvairāk vēlies. Un uzmanies, ka neesi no tām, kas tūlīt pat uzskaita to, ko nekādā gadījumā negribētu. Patiesi vēlēties nav vienkārši, bet, ja to neizdari, tālāk virzīties ir grūti.

Ir cilvēki, kas piesūcas kā dēles un patērē tevi bez sirdsapziņas pārmetumiem. Smeļ no tevis idejas, enerģiju un pat to, ko esi izlasījusi grāmatās, bet pretim dod tieši neko. Variāciju par to, kāpēc tā noticis – simts un viena. Pati vien vainīga, ka vājuma brīdī neapdomīgi esi ļāvusi tādam cilvēkam iekļūt savā draugu lokā. Bet vai tu zini, par ko īstenībā ir šis stāsts?

„Patiesībā cilvēks, kurš mums kaut kādā veidā ir netīkams vai apgrūtina ar savu uzvedību un pat klātbūtni, ir kā spogulis, kurā ir iespējams ieraudzīt tos trūkumus un nepilnības, ko nespējam akceptēt sevī. Vai arī šis „nevēlamais” cilvēks norāda uz kādām konkrētām mūsu grūtībām, ar kurām nespējam tikt galā, piemēram, atteikt, pateikt otram „nē”, atklāti izteikt savu viedokli. Jebkurā gadījumā šeit ir runa par personiskajām robežām, kuras ļaujam otram pārkāpt, izjūtot aizkaitinājumu, neapmierinātību vai dusmas,” skaidro Daiga Daize. Tātad sāc ar sevi, tad arī ar pārējo tiksi galā.

Dzīvās atmiņas

Ko darīt ar atmiņām, kurās arvien gremdējies, it kā spētu tajās ko mainīt? Pateikt to, ko toreiz nepateici. Izdarīt, ko neizdarīji. Daiga Daize ar patiesu izbrīnu jautā: „Vai tad ir iespējams atbrīvoties no vēstures, no notikumiem, kas nozīmīgi ietekmējuši dzīvi?” Cita lieta, ka visi šie „kā būtu, ja būtu” aizved prom no realitātes. Taču, pieļaujot kļūdas, mēs mācāmies, iegūstam atziņas, kas mums var būt noderīgas turpmāk. Var gadīties, ka, nosodot savu rīcību, tu nespēj integrēt pieredzi, kas varētu nākotnē līdzēt rīkoties citādāk. Ir, par ko gavēņa laikā padomāt.

„Teiciens „izdzīvos tas, kurš mainīsies” ir īsti vietā, un nevis tas, kurš „atbrīvosies”,” saka psihoterapeite. Pat izvēloties citādākus ēšanas ieradumus, mēs taču nesakām, ka gatavojamies atbrīvoties no ēdiena, bet gan sakām, ka gribam mainīt ēdienkarti.

„Es parasti kļūstu piesardzīga, ja kāds stāsta, ka viņš grib atbrīvoties no bailēm, skumjām, sāpīgām atmiņām un tamlīdzīgām emocijām. Visas emocijas cilvēkam ir vajadzīgas. Problēmas rodas tad, ja cilvēks nezina, ko ar šīm emocijām darīt, kā tās pārdzīvot. Rodas vēlēšanās bēgt no „sliktajām” emocijām. Bet mēs visi labi zinām, ka tas, no kā bēgam, ļoti ātri mūs panāks. Es jautātu – kam ir jāmainās, lai pārstātu baidīties, lai skumjas nebūtu mūžīgas.”

Lai darbs ir tikai darbs

Sena ķīniešu paruna vēsta: „Lai atrastu laimi dzīvē, ir jābūt kaut kam, ko darīt, kādam, kuru mīlēt, kaut kam, uz ko cerēt.” Vai tavā dzīvē tas ir? Es esmu žurnāliste, viesmīle, grāmatvede... Labi. Profesija ir nozīmīga mūsu identitātes daļa, bet tikai daļa. Varbūt padomā, kas vēl es esmu, un kā tas var būt, ka tieši darbs man kļuvis pats svarīgākais? Nereti darbā bēgam no personiskās dzīves, no grūtībām attiecībās, no sērām, no traumatiskas pieredzes.

Es spilgti atceros grimasi dakteres sejā, kad mēģināju izskaidrot, ka darba dēļ nevaru ievērot striktos ārstēšanās noteikumus. Viņa sadusmojās – pret darbu taču jāizturas kā pret darbu. Tā nav tava dzīve – viņa toreiz teica. Vēl ilgi par to domāju un saprotu arī tagad – šis laikam ir mans (un gan jau arī tavs) gavēņa uzdevums numur viens.

Laimes vingrinājumi

Jā, jā – tie nāk komplektā ar prāta gavēni, jo gavēšana nenozīmē atturēšanos no laimīgas dzīves.

1. Lai cik muļķīgs šķistu padoms raudzīties uz dzīves gaišo pusi, tieši to arī apzinīgi dari. Mana paziņa jau pirmajā dienā no Dienvidiem atlaida tik niknu īsziņu par to, ka laiks samācies. Jo kāpēc gan viņa taupīja un krāja – taču, lai pagulētu zem saules. Toties nākamajā vēstīja, ka no žēlabām vis nomirusi neesot. Pat foršāk lasīt grāmatu, ja saule nežilbina acis. Tāpat arī tu – tīšuprāt, par spīti un par katru cenu meklē katrā notikumā tikai labo.

2. Identificē trīs savus vislaimīgākos draugus un ieplāno ar viņiem tikšanās pēc iespējas biežāk. Laime ir lipīga!

3. Satiecies ar draudzenēm brokastu laikā. Ja izbrīvēsi randiņam vakaru, tad to vien darīsiet, kā sūkstīsieties, cik netaisnīga dzīve pret jums. No rīta galva vēl tukša un skats uz dzīvi gaišāks, tāpēc atliks laiks izrunāt ko patiešām jēdzīgu un svarīgu.

4. Pavaicāt draugam vai partnerim, kas, viņaprāt, tevi visvairāk iepriecina. No malas parasti labāk redzams. Tā pavisam viegli uzzināsi, kam pievērsties, lai starotu laimē.

5. Ievies jaunu kārtību – „trīs lietu” likumu nedēļas nogalei. Atsakies no mēģinājuma sestdien un svētdien paspēt  visu: aizjozt uz sporta zāli, noskatīties jaunāko grāvēju, pamirkt džakuzi un četras reizes ieturēt maltīti smalkākajā pilsētas ēstuvē.  Tā vietā izvēlies tikai trīs lietas, ko darīt. Piemēram, pēc sporta zāles aiziet uz izstādi un pavakariņot ar draugiem. Un viss! Tas atstās krietni lielāku piepildījuma sajūtu, un paliks vēl laiks atpūtai.

6. Piefiksē labo, kas dienas laikā atgadās. Kaut vai plānotajā līdzās svarīgo uzdevumu sarakstam. Pēc mēneša raugi, kas tevi iepriecinājis un cik bieži. Iespējams, ieraudzīsi, ka esi laimīgākā sieviete pasaulē!

Aiva Alksne / Foto: Shutterstock

 ­