Populārās jaunās māmiņas uz valsts atbalstu nemaz necer
Ar jaunu sparu uzvirmo jautājums par māmiņu niecīgajiem pabalstiem. Latvijā sabiedrībā zināmās māmiņas atzīstas — viņu dzīve no pabalstiem nav atkarīga.
Zinātnieki ceļ trauksmi — Latvija izmirst, jo katastrofāli samazinās dzimstība. Savukārt ekonomisti satraucas, ka sabiedrība noveco un vairs nebūs darbspējīgo, kas uzturētu lielo pensionāru skaitu. Tikmēr pašas ģimenes apgalvo: lai kā gribētos bērnus, to nevar atļauties ekonomiskās situācijas dēļ, turklāt valsts pilnībā neko nedara, lai jaunos vecākus materiāli atbalstītu, jo tā sauktie māmiņu pabalsti ir vairāk nekā smieklīgi mazi. Kā šajā situācijā jūtas Latvijā pazīstamas mūziķes un mākslinieces, kuras nesen kļuvušas par māmiņām?
Jenny May bērniņu laistu pasaulē tik un tā
Dziedātāja Maija Stuģe jeb Jenny May (27), kas ir trīs mēnešus vecās meitiņas Sāras mamma, piekrīt tām jaunajām māmiņām, kuras uzskata — pabalsti Latvijā nav tādi, lai par tiem īpaši priecātos. Taču, plānojot bērniņu, pilnībā nav domājusi par to, cik pabalstos saņems pēc meitas piedzimšanas.
„Kad domājām par bērniņu, nauda nešķita tas būtiskākais,” saka dziedātāja, bet atzīst, ka summas, kas šobrīd tiek piešķirtas pabalstos, ir niecīgas. „Es neko daudz nevaru teikt, jo par savu darbu saņemu autoratlīdzības, no kurām sociālais nodoklis netiek maksāts — maksāju tikai ienākumu nodokli. Bet tik un tā zinu, ka ar to summu, kas tiek izmaksāta uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas, ne tuvu nevar nosegt izdevumus, kas rodas, mazulim ienākot ģimenē. Viss ir nenormāli dārgs, ja grib iegādāties jaunas lietas, tas bieži vien nemaz nav iespējams. Ja šādi valsts parāda savu nostāju pret savas valsts nākotni, tad viss ir ļoti skaidrs — bērni nemaz nav vajadzīgi, bet kas tad beigu beigās šai valstij tos nodokļus maksās, kas strādās?” neizpratnē ir Jenny May.
Šobrīd ģimenes galvenais pelnītājs ir viņas draugs un meitiņas tētis Gatis Babris, kas ir uzņēmējs, arī pati dziedātāja ir atsākusi koncertēt. „Atzīšos, ka neko no valsts negaidu, jo bērniņš bija mana izvēle neatkarīgi no tā, cik saņemšu pabalstos,” savu nostāju pauž jaunā māmiņa. Tagad, esot kopā ar meitiņu, Maijai nav jāmaksā auklītei, bet, dodoties uz koncertiem, mazo pieskata Gatis vai dziedātājas māsa.
Dziedātāja Ance Krauze (32) ir divu meitiņu Elzas (4) un Kates (1) mamma. Arī viņa atzīst, ka pabalsti, kurus valsts piešķir jaunajām māmiņām, nav pietiekami lieli, lai segtu kaut daļu no bērnu audzināšanu vajadzībām.
„Es jau pat nerunāju par tiem pabalstiem, kas nāk pēc tam, kad bērns sasniedzis gada vecumu. Šobrīd, kā jau visas mammas, par abām savām meitām kopā no valsts saņemu sešpadsmit latu,” saka Ance, bet atzīst, ka viņa par to nebēdā, jo ģimenei par pabalstiem nav jāuztraucas.
„Paldies Dievam, mans dzīvesbiedrs spēj nodrošināt mani un meitas ar visu, kas mums nepieciešams, jo es kā dziedātāja pārsvarā strādāju par autoratlīdzībām, no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis, tāpēc nemaz nevarētu nekādu brēku celt. Tiesa, esmu arī skolotāja un no skolotājas aldziņas man gan tiek atvilkti visi nodokļi. Brīžiem Valdis (Ances Krauzes dzīvesbiedrs. — Red. piez.) jautā, kāpēc es to daru, kāpēc strādāju skolā, tad es atbildu — lai man būtu kaut kāda pensija. Viņš par mani ir pasmējies, jo netic, ka nākotnē vispār tādas pensijas būs. Tieši šā iemesla dēļ biju nolēmusi kaut ko uzkrāt pati un liku naudu depozītā uz noteiktiem procentiem. Galu galā izrādījās, ka savu naudu zaudēju. Tagad esmu izdarījusi secinājumu, ka naudu laikam visizdevīgāk krāt zeķē, jo pie mums nekam nav nekādu garantiju. Tikko tev kaut kāda naudiņa parādās, valsts izdomās, kā tevi no tās atbrīvot. To pierāda arī tas, ka nevar saņemt bērna pabalstu, ja grib strādāt. Kāpēc gan es nedrīkstētu piepelnīties, kamēr bērns ir mazs? Tas ir absurds. Ir skaidrs, ka bērni ir vajadzīgi un rūp tikai pašiem vecākiem, un tā viņi arī uzaugs — ar domu, ka viņiem nekas nav jādod valstij, jo tā nekad par viņiem nav iestājusies.
Kas notiek ar bērnudārziem? Tās ir šausmas, kaut gan, ja labi padomā, jaunus celt jau vairs nevajag, jo pēc dažiem gadiem tajos vairs nebūs kam iet,” skumji spriež Ance Krauze, tomēr piebilst, ka viņa būtu gatava laist pasaulē arī trešo un ceturto mazuli, ja tā vēlētos, jo bērni tomēr dzimuši visos laikos. Skumjākais, pēc dziedātājas domām, ir tas, ka cilvēki šobrīd kļūst pret valsti aizvien vienaldzīgāki un nekādas nākotnes ilūzijas nelolo, tāpēc gatavi savus bērnus laist pasaulē un audzināt citās valstīs.
Dziedātāja Liene Šomase (24) ir deviņus mēnešus vecās Gabrielas māmiņa, un arī viņa ir saskārusies ar problēmu, kad jāsāk nopietni plānot savas finanses pēc bērniņa piedzimšanas.
„Man, godīgi sakot, trūkst vārdu, kas notiek šajā valstī,” noraizējusies ir Liene Šomase. „Es runāju par kopējo stāvokli pabalstu jautājumos, jo mums mūziķiem situācija ir citāda — mums nekas daudz nepienākas, jo no autoratlīdzībām netiek maksāts sociālais nodoklis, bet daudzām jaunajām māmiņām ar visu to, ka viņas pabalstu saņem, ir smags stāvoklis — pabalsti ir ļoti mazi,” saka Šomase.
„Bērni taču ir mūsu nākotne, tā ir mūsu svētība, bērni ir tas, kas aiz mums paliks un saglabās mūsu pēctecību. Šobrīd izskatās, ka nevienam nākotne nerūp, un, ja neesi turīgs, bērnu pasaulē nelaid. Bet cepuri nost tiem, kas, neraugoties uz visu, izlēmuši kļūt par vecākiem, jo prieks par bēbi visu atspēko. Es saņemu ļoti daudz jautājumu, kā man izdodas tikt ar visu galā. Jaunās māmiņas vaicā pēc padoma, bet sievietes, kuras vēlas mazuli, grib zināt, ko nozīmē rūpes par bērnu. Cenšos viņas uzmundrināt un iedrošināt, jo bērns — tas ir fantastiski un būt jaunai māmiņai man šķiet ļoti forši.
Žēl dzirdēt draudzenes sakām, ka vismaz desmit gadus viņas bērnu nevēlas, jo nevar to atļauties. Man šajos gadījumos ir padoms — jābūt ļoti izpalīdzīgām. Mēs taču varam cita citai palīdzēt ar drēbītēm, apaviem, citām lietām, ja pašiem vairs nevajag un savs bērniņš paaudzies. Man ir jautājuši, un esmu palīdzējusi, tāpēc zinu, ka tā var izdzīvot arī ļoti grūtos laikos. Pabalsts ir tikai pabalsts, nevis nauda, par kuru uzturēt bērnu, tāpēc būtu nepareizi cerēt, ka ar to varēs nosegt visus izdevumus. Tomēr — jo vairāk sāku iedziļināties šajās problēmās, jo situācija šķiet depresīvāka: pabalstu summas ir tik mazas, ka nespēj nevienu pat „atbalstīt”,” saka Liene.
Dziedātāja atklāj, ka vasarā pati mazā platībā iesējusi dārzeņus un visus biezenīšus gatavojusi mājās, nevis pirkusi bērnu pārtikas veikalā. „Protams, visai ziemai man dārzeņi nesanāca, bet kādam laiciņam bija gana. Jābūt radošai savu naudas līdzekļu plānošanā,” iesaka Liene Šomase.
Grupas Prāta vētra mūziķa Māra Mihelsona draudzene, uzņēmēja Santa Bindemane, ir četrgadīgās Maijas un astoņus mēnešus vecā Andreja māmiņa. Viņa atklāj, ka ar bērniem „trāpījusi” laikā, kad māmiņalgām vēl nebija griestu, tāpēc par pabalstu apmēriem viņa nesūdzas, tomēr, skatoties no malas, kas pašlaik notiek ar pabalstiem, uzņēmējai pozitīvas emocijas nerodas.
„Mana lielākā sāpe ir tā, ka, pēc likuma, šobrīd nedrīkstu darboties kā pašnodarbinātā, jo dēlam vēl nav gads, un man vēl jāgaida, lai īstenotu savas idejas. Domāju, šāda veida piepelnīšanās daudzām jaunajām māmiņām būtu veids, kā iegūt papildu līdzekļus, it sevišķi, ja māmiņa pirms bērniņa piedzimšanas strādājusi par minimālo algu un pabalsta summa nav liela. Diemžēl ačgārnie likumi mudina ar dažādām blakus lietām nodarboties neoficiāli. Es šobrīd nogaidu, jo man tas nav naudas jautājums, vienīgi ļoti gribas darboties un padomā daudz labu lietu. Ja ģimenē ir divi vai trīs bērni, izdevumi taču dramatiski palielinās, nerunājot nemaz par bērnudārziem, kas ir mūžīgā problēma,” saka Santa Bindemane.
Raidījumu vadītāja Kristīne Virsnīte (28) ir divgadīgās Amēlijas mamma. Arī viņa kā viena no radošo profesiju pārstāvēm par savu darbu saņēmusi autoratlīdzības, tāpēc uz pabalstiem cerības nav likusi.
„Es ar to vispār nerēķinājos, mūsu ģimene gribēja bērniņu, nevis valsts to gribēja. Un mēs to arī laidām pasaulē, domādami par sevi, nevis latviešu tautas vairošanu,” smejas Kristīne.
„Ja ģimene vēlas bērnu, viņiem jābūt tam finansiāli gataviem, pašiem jādomā, kā dzīvot un kā nopelnīt, nevar paļauties uz kādu tikai tāpēc, ka paši ir nolēmuši tikt pie ģimenes pieauguma. Lieta jau tāda, ka šos pabalstus jau nav par ko palielināt, šīs naudas taču nav. Tas, ka visas Latvijas mātes nometīsies pie Saeimas ceļos, neko nelīdzēs. Vienīgais, ko es nesaprotu, kāpēc tik daudz naudas vajadzīgs citām sfērām, piemēram, aizsardzībai, armijas lietām. Man nav saprotama nevienlīdzība elementārās lietās. Es nekādu dumpi kabatā nenēsāju, jo domāju, ka bērnus taču nedzemdē, lai risinātu bēdīgo demogrāfisko stāvokli, bet gan savam priekam — tas ir ļoti personisks lēmums. Aplamība ir tajā, ka māmiņām, ja tās grib saņemt pabalstu un piestrādāt, ierobežo biznesa iespējas, tas gan šķiet nepareizi. Kaut gan pie mums jau vispār neko nevar vienkārši tāpat. Ja vēlies kaut vai uz ielas izpārdot visu savu iedzīvi, tas nav iespējams — uzreiz uzliks kārtējo nodoklīti,” spriež Kristīne. Virsnīšu ģimene šobrīd par iztikšanu nesūdzas un pēc atbraukšanas no Indijas meklē jaunu dzīvesvietu Rīgā.
Elza Baumane / Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
