Kā pilsētas meitenei tikt pie sava mazdārziņa
Ieelpot tik dziļi, ka aizraujas elpa, sajust, kā pavasarī uzsilst un smaržo zeme. Tev noteikti to gribas arī tad, ja esi īsts bruģa bērns – pilsētniece. Atliek gribēt, un tas nebūs nekas neiespējams.
Slēdz līgumu par mazdārziņa zemes izmantošanu
Jau labu laiku mazdārziņš vairs nav tikai cienījama vecuma ļaužu vaļasprieks. Ar lielu aizrautību dārzkopībai pievēršas arī rūdītas pilsētas meitenes. Tā, vienkārši, savam priekam, kustībai, svaigam gaisam, jā, un arī veselīgai pārtikai. Tu nevari atļauties uzbūvēt savrupmāju meža malā, bet varbūt vari atļauties iegādāties nelielu zemes pleķīti, kur iekopt dārziņu un reiz tur uzbūvēt nelielu namiņu. Ja arī tas tev nav pa kabatai, nemet plinti krūmos un interesējies savas pilsētas pašvaldībā par iespējām iegūt mazdārziņa lietošanas tiesības. Kad uzzināsi par pieejamajiem dārziņiem, tev būs jāuzraksta iesniegums, ko aptuveni divās nedēļās skatīs Nekustamo īpašumu iznomāšanas komisijā. Pēc tam komisija nolems, pēc kādiem noteikumiem mazdārziņu nodod iesnieguma iesniedzējam. Tad tiek slēgts līgums.
Atceries, tev ir tikai zemes pleķa lietošanas tiesības, tas ir pašvaldības īpašums, un tu to nevari ierakstīt Zemesgrāmatā.
Svarīgi zināt, ka mazdārziņa lietošanas tiesības piešķir uz laiku – vienu vai diviem gadiem. Ja vēlies turpināt izmantot attiecīgo zemes gabalu pēc līguma termiņa beigām, tev jāraksta jauns iesniegums. Automātiska līguma pagarināšana nav iespējama. Ja gadījumā esi dārziņu lietojusi divus gadus un kāds cits iekārojis tavu iekopto zemes pleķīti, uzrakstot iesniegumu un pieprasot tieši šo konkrēto zemes gabalu, tad nedrīksti palaist garām mirkli, kad beidzas tava līguma termiņš. Ja būsi laikus uzrakstījusi iesniegumu līguma pagarināšanai, tad priekšroka uz tavu iekopto zemes gabalu paliks tev.
Pārdaugavas izpilddirekcijas Ekonomikas attīstības nodaļas vadītājs Rūdolfs Kalniņš stāsta, ka Rīgas iedzīvotājiem piedāvā divas iespējas mazdārziņu lietošanai – individuālais lietotājs vai kādas dārzkopības biedrs. Rīgā ir vairākas šādas biedrības.
Slēdzot līgumu par zemes gabala lietošanu, tev būs līgumā jāvienojas arī ar atkritumu apsaimniekotāju. Ja esi individuālā mazdārziņa lietotāja, tad pašai būs vien jābūt atbildīgai par sadzīvoto netīrumu izvešanu. Savukārt, ja esi kādas dārzkopības biedrībā, maksāsi zināmu naudas summu par atkritumu izvešanu tai.
Vidējais mazdārziņš, kādu piedāvā iznomāt pašvaldības, ir 200 līdz 300 kvadrātmetru liels. Protams, ir izņēmumi un vietām ir iespējams tikt arī pie 600 kvadrātmetru liela pleķīša. Tas ir atkarīgs no pašvaldības noteiktā tarifa un nosacījumiem. Rīgas iedzīvotājiem par kvadrātmetra dārza zemes izmantošanas jāmaksā nedaudz vairāk par diviem santīmiem gadā.
Iespējams tikt gan pie pavisam neiekopta pleķa pļavā, gan kārtīgi aprūpēta dārziņa ar ogulājiem un augļu kokiem. Parasti gan pēdējie ir „uz izķeršanu”, un par tiem ir jāpacīnās. Tāpēc reālāk ir aizaudzis zemes gabals, un „līdumu nākas līst” pašai. Bet tik grūtā darbā gūtie augļi jau ir tie paši saldākie, vai ne?
Anta Blumberga / Foto: Shutterstock, Bulls Press
