Mūžīgais jautājums: vai draudzēties ar mākslīgo sauli? Par un pret
Domes darbiniece Kristīne Ancāne sauļojoties gūst pozitīvas emocijas — brūnums liek viņai justies labāk, un arī apkārtējie neskopojas ar komplimentiem. Ārste Inese Kolontaja-Zaube solārijus neapmeklē un neiesaka to darīt nevienam. Kurai taisnība?
Inese Kolontaja-Zaube (35), dermatoloģe
„Pati solāriju neapmeklēju, jo labi apzinos risku, ko tas rada. Starp audzējiem ādas vēzis ierindots trešajā vietā. Mums, ārstiem, tā nav tikai sausa statistika. Man ne reizi vien bija jādiagnosticē ādas ļaundabīgie audzēji. Viens no tiem bija meitenei nedaudz pēc 20. Viņa bija gadiem sauļojusies un arī ziemā bija šokolādes brūnumā. Pie manis viņa atnāca ar gluži citu problēmu, taču apskates laikā es pamanīju dzimumzīmi, kas nepavisam neizskatījās labi. Tobrīd meitene bija laimīga – viņa bija satikusi puisi, ar ko grasījās precēties, domāja par kopīgiem bērniem. Dzimumzīme izrādījās ļaundabīga, turklāt tā netika atklāta sākumstadijā, attiecīgi arī prognoze uz tālāko dzīvi bija ļoti bēdīga... Un šis nav vienīgais šāds gadījums.
Bieži cilvēki jautā – cik reižu uz solāriju drīkst iet? Atbilde ir: nevienu! Kādēļ? Jo bīstams ir tieši kumulatīvais jeb dzīves laikā iegūtais kopējais UV starojums, un to, cik katram no mums šis kauss jau piepildīts un kura tad būs beidzamā un bīstamā pilīte, nav iespējams precīzi atbildēt. Tieši tādēļ vismaz vienu reizi mūžā būtu jāapmeklē dermatologs un jāizmeklē dzimumzīmes. Taču arī tad, ja ārsts atzīs, ka dzimumzīmes nav augsta riska grupā, solāriju apmeklēt nedrīkst. Ādas ļaundabīgie audzēji var rasties ne tikai no esošajām vai jaunajām dzimumzīmēm, bet arī no citām ādā esošajām struktūrām. UV starojums rada arī priekšlaicīgu novecošanos – grumbiņu parādīšanos, pigmentplankumu veidošanos, provocē kuperozes attīstīšanos, tā ietekmē sabrūk kolagēnās un elastīgās šķiedras, mazinās hialuronskābes daudzums ādā, un tas rada atūdeņošanos, ādas elastības mazināšanos. Apmeklējot solāriju, novecosimies ātrāk un, jo biežāk to apmeklēsim, jo vecākas izskatīsimies. Tas varbūt nesatrauks meitenes vecuma grupā līdz 25 gadiem, bet, tuvojoties 30 un vairāk, āda jau būs gana cietusi un sāks atspoguļot to, ko apturēt vairs nespēj pat modernākās lāzeriekārtas. Kopumā jāsaka tā – ja gribi ar brūnuma palīdzību nomaskēt pinnes vai kādus citus defektus jaunībā, tad pēc 30 gadiem, kad arī vēl jutīsies gana jauna, būs jāskatās uz jau savītušu ādu, jāskaita netīkamās krunciņas un pigmentplankumi sejā, un jāmeklē maciņā nauda dārgām lāzerprocedūrām, ādas biorevitalizācijai un citu procedūru apmeklējumiem. Taču arī tad neviens ārsts nesolīs, ka 100% palīdzēs tos likvidēt. Ja sievietei rūp ne tikai šodiena, bet arī rītdiena – solāriju nedrīkst apmeklēt nemaz! Tāpēc arī pati solārijus neapmeklēju. Jo veicināt sīko ādas krunciņu veidošanas noteikti nevēlos! Manā praksē bijis gadījums, kad solāriju īpašnieks par samaksu lūdzis izrakstīt atļaujas sauļoties solārijā, taču es atteicos, jo reklamēt solārijus ir ne tikai pret manu gribu, bet tas būtu noziegums pret cilvēku veselību.”
Kristīne Ancāne (28), Rīgas Domes deputātu palīdze.
„Solāriju regulāri apmeklēju jau piekto gadu. Kad piedzima bērniņš, kā jau visām māmiņām, nebija daudz laika, ko veltīt sev. Klāt bija nākuši arī pāris lieku kilogramu, bet izskatīties smukai man, protams, gribējās arī tolaik. Tā sāku iet uz solāriju. Tiklīdz bija noķerts pirmais brūnumiņš, bija sajūta – jā, nu es izskatos daudz labāk. Turklāt šajā laikā, kad devos uz solāriju un sauļojos, varēju pabūt viena, tas bija mirklis, ko veltīju sev. Joprojām solāriju, kurā reiz sāku iet, neesmu mainījusi – esmu uzticīga pārbaudītām vērtībām, lai arī tas atrodas ne īsti pie mājām, ne īsti pie darba un nemaz ne pa ceļam uz bērnudārzu, kurā iet mans bērns. Zinu, ka vienmēr, kad tur ieradīšos, viss būs tīrs un sakopts, meitenes būs laipnas. Bet, sākot dienu, tas ir svarīgi, man gribas gūt pozitīvas emocijas. Solāriju vienmēr apmeklēju no rīta – bērnu aizvedu uz bērnudārzu, tad speciāli braucu sauļoties/sildīties un pēc tam kājām rikšoju uz darbu – no Dailes teātra līdz domei ir savs gabaliņš, lai pie reizes ieelpotu arī svaigu gaisu. Tātad šajās dienās man ir laiks pabūt ar sevi un pabaudīt rītu.
Uz solāriju eju visu gadu, arī vasarā. Kāpēc? Ziemā un rudenī man kā izteiktai karstummīlei gribas baudīt siltumu, un tās nedaudzās minūtes, ko pavadu solārijā, ir vērtīgas – jo tad iegūstu tāāādu enerģiju! Tās patiesi pietiek visai dienai, neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku būs jāsatiek un kādas darba lietas būs jāorganizē. Savukārt vasarā solāriju apmeklēju, jo man fiziski nav laika zvilnēt saulītē. Turklāt solārijā iegūstu vienmērīgu iedegumu, bet, sauļojoties pie jūras, ezera, upes vai pļavā, tas būtu neiespējami – peldkostīma nosedzošās vietas vienmēr paliek baltas. Pie visa vēl – solārijā iedegumu iegūstu ļoti ātrā laikā. Cik bieži solāriju apmeklēju? Pirms kāda svarīga pasākuma turp dodos divas dienas pēc kārtas, bet tādā ikdienas režīmā – apmēram divas reizes nedēļā.
Man šķiet, brūna āda cilvēkam piešķir veselīgāku un skaistāku izskatu. Tiklīdz sāku regulāri apmeklēt solāriju, no draugu, radu, paziņu puses pastāvīgi dzirdēju komplimentus, ka esmu burtiski uzziedējusi un sākusi mirdzēt. Esmu dzirdējusi par brīdinājumiem, ka šādi var iegūt ādas vēzi, bet... Mums apkārt ir tik daudz lietu ko nedrīkst darīt – ja no visa baidīsimies, tad jau vispār dzīvot nevar. Tāpat nesen internetā izlasīju, ka tām, kas solāriju bieži apmeklē, āda novecosies ātrāk. Man gan cilvēki saka gluži ko citu, ka izskatos par saviem gadiem jaunāka. Mans brūnums neizskatās neveselīgi. Turklāt par ādu rūpējos: man vienmēr līdzi ir profesionālais ādas mitrinātājs, kas ādu pabaro ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem. Tāpat ādu saudzēju ikdienā, jo dekoratīvo kosmētiku tikpat kā nelietoju. Nedomāju, ka sievietēm, kas ādu noklāj ar tonālo krēmu, tā būtu veselīgāka, nekā tām, kas apmeklē solārijus.”
