Sieviešu īpatsvaru valdēs nevajadzētu noteikt ar obligātām kvotām

Viņa norādīja, ka, uzņēmumu īpašniekiem jāizvērtē, kādas kompetences attiecīgajam amatam ir nepieciešamas, kas nav saistītas ar piederību noteiktam dzimumam, turklāt katrā uzņēmumā nav iespējams normatīvi noteikt, kādam jābūt sieviešu īpatsvaram valdē.

"Tajā pašā laikā paredzams, ka sievietes uzņēmumu vadībā iegūst arvien vairāk vietu, jo Latvijā kopumā sievietēm ir augstāks izglītības un nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar citām valstīm. Pētījumi parādījuši, ka dzimumu līdzsvars uzņēmumu vadībā dod pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem," uzsvēra Irbe.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) trešdien aicināja Eiropas uzņēmumus brīvprātīgi palielināt valdēs iekļauto sieviešu īpatsvaru, pretējā gadījumā brīdinot par obligātām kvotām 40% apmērā.

Līdz 2015.gadam sievietēm vajadzētu veidot 30% no augstākās vadības biržā kotētajos uzņēmumos, bet līdz 2020.gadam šim rādītājam vajadzētu sasniegt jau 40%, teikts eiroparlamentāriešu pieņemtajā juridiski nesaistošajā ieteikumā.

Ja līdz nākamajam gadam uzņēmumi brīvprātīgā kārtā nepalielinās sieviešu pārstāvniecību augstākajos vadības gaiteņos, tad Eiropas Komisijai (EK) būs jāizstrādā likumprojekts, nosakot kvotas.

Patlaban lielākajos Eiropas Savienības (ES) uzņēmumos sievietes veido 10% no uzņēmumu vadītājiem un 3% no izpilddirektoriem, un kompāniju valdēs sieviešu pārstāvniecība palielinās vidēji par pusprocentpunktu gadā. Šādā tempā mērķis par 40% sieviešu pārstāvniecību tiktu sasniegts pusgadsimta laikā.

Eiropas Savienībā (ES) neietilpstošā Norvēģija 2003.gadā pieņēma līdzīgu lēmumu, dodot uzņēmumiem divus gadus laika, lai brīvprātīgi palielinātu sieviešu pārstāvniecību, pretējā gadījumā solot noteikt kvotas.

Brīvprātīgajā sistēmā pieaugums bija niecīgs - no pieciem līdz sešiem procentiem -, bet, kad spēkā stājās likums, norvēģu uzņēmumi steidza darbā pieņemt sieviešu kārtas direktorus un izpilddirektorus.

"Laika posmā no 2007.līdz 2009.gadam šis rādītājs pieauga no 6% līdz 39,6%. Tas bija ļoti veiksmīgi," tīmekļa medijam "EUobserver" martā atzina Norvēģijas sabiedriskās administrācijas ministrs Rigmors Osruds.

Iespēju ieviest obligātās kvotas šobrīd izskata arī atsevišķas bloka dalībvalstis, piemēram, Francija, Nīderlande un Spānija. Savukārt Beļģijas Senāts pagājušajā ceturtdienā atbalstīja parlamenta apakšpalātas jau iepriekš apstiprināto likumprojektu, kas uzliek par pienākumu gan valsts, gan privātiem uzņēmumiem 30% vietu savā valdē atvēlēt sievietēm.

Saskaņā ar EP rezolūcijā citētajiem pētījumiem uzņēmumiem, kuros ir lielāka sieviešu pārstāvniecība, labāk veicas gan komerciāli, gan finansiāli.

Turklāt būtu jāuzlabo bērnu aprūpe un vienlīdzīgu pensiju pieejamība, lai pamudinātu sievietes veidot karjeru, neupurējot ģimenes dzīvi.

LETA