Ko darīt šajos grūtajos laikos: aizdot vai neaizdot naudu draugam?
Dzīvesstils

Ko darīt šajos grūtajos laikos: aizdot vai neaizdot naudu draugam?

Jauns.lv

Ja esi izvēles priekšā, atceries, ka labāk septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt! Arī teiciens – gribi zaudēt draugu, aizdod viņam naudu – bieži gūst apstiprinājumu dzīvē. Tas ir draudzības pārbaudījums.

Ko darīt šajos grūtajos laikos: aizdot vai neaizdo...

Naudas aizņemšanās palielina risku sagandēt attiecības. Tas ir kā iemest akmeni labi ieeļļotā draudzības mehānismā. Iespējams, pavisam viegli šis akmens izskries cauri, bet tikpat labi var arī nosprostot un sabojāt visu mehānismu. Nav jājūtas vainīgam, ja cilvēks nevēlas aizdot otram naudu, jo saredz dažādus riska faktorus. Jāatceras, ka aizņemamies svešu naudu, bet atdodam savējo, kas padara atteikšanos no tās sarežģītāku un tāpēc vairo iespējamību, ka parāda nolīdzināšana tiks atlikta.

Ir cilvēki, kas nemitīgi aizņemas naudu, jo neprot rīkoties ar finansēm. Tā vietā, lai viņi pieļautu kārtējo kļūdu, labāk palīdzēt ar idejām un padomiem, nevis aizdodot. Tā ne vienmēr ir vienīgā iespēja palīdzēt, ir arī citas, piemēram, iekārtošana darbā, palīdzība ar kontaktiem.  

Īpaši šībrīža ekonomiskajos apstākļos naudas aizdošana kļūst diezgan riskanta. Pirmkārt, tāpēc, ka dažādu neparedzētu apstākļu rezultātā aizņēmējam var rasties problēmas naudu atdot. Otrkārt, līdzekļi, kas šajā brīdī ir brīvi, jau rīt var kļūt vajadzīgi, taču pie tiem piekļūt nebūs iespējams. Gan krīzes situācijā, gan ikdienā ir jāsaglabā cilvēciskums, un katrs aizdevuma gadījums jāizvērtē atsevišķi. Ja pašlaik pašiem jādzīvo no algas līdz algai, prātīgāk būtu naudu paturēt sev un draugam paskaidrot reālo situāciju – nauda nepieciešama pašu vajadzību apmierināšanai. Savukārt, ja ir brīvi naudas līdzekļi, var padomāt par aizdošanu, pirms tam rūpīgi izvērtējot, vai man šī nauda drīzumā būs nepieciešama un vai uzticos cilvēkam, kuram aizdodu.

To, vai nauda tiks atdota un laikā, bieži vien var just vai arī loģiski saprast, izvērtējot iepriekšējo pieredzi. Ja līdz tam cilvēkam bijušas grūtības atdot naudu, visticamāk, tā būs arī šoreiz. Ja aizdodamā summa ir lielāka, iespējamais aizdevējs var prasīt apdomāšanās laiku un apjautāties paziņām par šo cilvēku, turklāt noteikti slēgt rakstisku līgumu. Tajā noteikti jāpiemin aizdevuma apjoms, noteikumi (uz cik ilgu laiku tiek aizdots, aizdevuma procenti), kā arī sankcijas, ja netiek pildīti līguma nosacījumi. Šādam dokumentam nav nepieciešams notariālais apliecinājums, un ar šo līgumu aizdevējs ir tiesīgs vērsties arī tiesā.

Atteikt draugam bieži ir sarežģīti un neērti. Kādam to vieglāk izdarīt, samelojot par it kā esošām finansiālām problēmām, tomēr labāk ir būt godīgam. Ir labi, ja nenonāk līdz situācijai, kad aizdevējam pašam jāatprasa parāds, tomēr gadās arī tā. Tieši šādas pieredzes iespaidā daudzi droši vien zaudējuši jebkādu kāri vēl kādreiz aizdot. Ir gadījumi, kad draudzības vārdā parāds tiek norakstīts, bet arī tas nav risinājums. Ja nonācis tik tālu, ka parāds jāatprasa pašam, pirmais solis ir personīga saruna – var piedāvāt atdot summu pa daļām. Iespējams, cilvēkam ir grūti pateikt, ka nav naudas, ko atdot, tādēļ, lai nesarūgtinātu, viņš melo, ka drīz atdos. Ja tas nelīdz, tad aizdevējam jākļūst uzstājīgākam, biežāk jāatgādina par parādu, iespējams, aizņēmējam paliks neērti, un nauda tiks atdota. Būtībā ir runa par to, ko aizdevējs vēlas vairāk – saglabāt draudzību vai atgūt naudu? Bet lai no šādām situācijām izvairītos, jābūt atbildīgiem par savu naudu, un, tiklīdz aizdotā naudas summa ir tik liela, ka tās neatdošana varētu ietekmēt ģimenes budžetu, slēgt aizdevuma līgumu. Tādējādi būs garantija, ka nauda tiks atgūta, un mazāka iespējamība, ka nauda izjauks draudzību.

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock