Īsto vīrieti gaidot, jātaupa sava nevainība? Par un pret
Vai sekss ir domāts tikai precētajiem? Juriste Natālija savu nevainību grib zaudēt kāzu naktī un būt kopā ar cilvēku, kas viņu novērtē, savukārt datormāksliniece Sana uzskata: sekss ir vajadzīgs arī tad, ja neprecas.
„Dzīve jau nesastāv tikai no seksa, tas ir tikai neliela daļa. Pirmslaulību posmā daudz svarīgāk saprast, vai cilvēkiem saskan vērtības un mērķi, vai ir kopējas intereses. Un to var uzzināt, nevis guļot kopā, bet kopā pavadot laiku un runājoties. Daudzi saka – jā, bet kā tu zināsi, ka tev ar šo vīrieti ir labi gultā, ja nebūsi pamēģinājusi ar citiem? Patiesībā tas tāds vīrieša arguments. Runājot ar savām precētajām draudzenēm, esmu sapratusi – seksuālās attiecības veidojas un attīstās laulības dzīvē, kļūstot arvien labākas. Tāpēc nesaprotu, kāpēc uz seksu tiek likts tik liels akcents? Esmu gatava gaidīt savu vīrieti, un sekss nebūs tas, kas mūs izšķirs vai savienos.
Man nav nedz viegli, nedz grūti no tā atteikties, jo es saprotu, kāpēc to daru. Es nekaunos par to.
Ar pašapziņu man viss kārtībā. Kopš sevi atceros, vienmēr esmu sevi augstu vērtējusi un domājusi, ka seksuālās attiecības ir kas tāds, kas domāts tikai laulībām. Patiesībā pat neredzu jēgu tādiem nenopietniem randiņiem, ja cilvēki nedomā par ģimenes veidošanu. Kāda jēga salīmēties kā divām „košļenēm” un pēc tam tās atraut? Palikt ar salauztu sirdi, asarās un sāpēs?
Zinu, ka nepalikšu viena. Šajā ziņā lielā mērā man palīdz arī ticība. Esmu kristīgs cilvēks un ticu, ka Dievs man paredzējis īsto cilvēku. Zinu, ka tas notiks īstajā laikā, tādēļ nekur nesteidzos... Tas gan nenozīmē, ka sēžu mājās un nekur neeju.
Man bijušas attiecības, esmu pat bildināta, bet kaut kā neaizgāja viss tik tālu. Esmu priecīga par to. Man tiešām gribas saglabāt savam vīram ko vērtīgu.
Ar vīriešiem runāju atklāti un saku – ja viņiem nekas nopietns neinteresē, tad man pie viņiem arī nekas neinteresē. Varam uzturēt attiecības, varam būt draugi, bet neko vairāk negaidiet. Bijušas arī sarežģītas situācijas, bet tā kaut kādā veidā ir bijusi Dieva labvēlība, ka nekas vairāk nav noticis.
Savu nevainību gribu zaudēt kāzu naktī, un kopā gribu būt ar tādu cilvēku, kas mani novērtē. No vienas puses, loģiski domājot, šķiet – cik vēl tādu cilvēku vispār palikuši? Bet, no otras puses, zinu – viss ir iespējamas. Esmu ideāliste, jā!
Patērētāju kultūra, kādā dzīvojam, lielā mērā degradējusi mūsu vērtības. Attiecības tiek veidotas pēc principa: tu man šodien patīc, man ar tevi ir labi, bet es nezinu, kas būs rīt, tāpēc nevēlos, lai tev rastos kādas cerības; brīvi papriecājamies, un viss. Pēc tam ļoti grūti izveidot labu, stipru ģimeni, jo kaut kas tajos cilvēkos ir tā mainījies, ka ir gandrīz neiespējami novērtēt otru. Un arī pašam sevi.
Protams, tas vienmēr ir liels izaicinājums, lai attiecības un laulības nekļūst pat pašmērķi. It sevišķi, kā man tagad, kad jūtu – esmu gatava veidot ģimeni. Tomēr man nevajag pirmo, kas atnāk. Un laulības noteikti nav tikai emocionāls lēmums, jāspēj arī pietiekami loģiski domāt, vai spēšu ar to otru būt visu mūžu kopā un arī visus lēmumus pieņemt kopā. Un šai pārliecībai jābūt abpusējai.”
„Varbūt tiešām nevajadzētu katru dienu pārgulēt ar kādu citu, bet esmu tikai par to, ka sekss ir vajadzīgs arī tad, ja neprecas. Īstenībā es pat tā nevarētu – sagaidīt līdz laulībām un tad nu to pirmo reizi. Protams, ir jābūt saskaņā ar sevi, ka nedari to tāpēc, ka citi tā dara vai lai citiem liktos pareizi vai tieši pretēji – nepareizi. Ja sievietei nav 15, viņa diezgan veikli apzinās, ko viņa dara un kāpēc, un ko no tā var gūt un ko – zaudēt. Dzīvojam taču vienu reizi, un es nezinu, vai būtu laimīgāka, no seksa atsakoties, pat ja tas ir vienas nakts garumā. Sekss sniedz prieku un relaksāciju. Tas apliecina, ka tevi grib. Un galu galā – man jau arī interesē apskatīties, kādi tie vīrieši ir. Es gan esmu diezgan izvēlīga, man vajag skaistos un mačo tipa vai arī interesantos, kam pašiem sava filozofija. Tagad gan jūtu – esmu apmēram sapratusi, kas notiek, un tagad esmu gatava arī vienam kārtīgam vīrietim.
Ja neskaita, ka viens izrādījās tik pārmērīgs nejēga, ka man pat sapņos nerādījās, visi citi bijuši vīrieši kā vīrieši. Ar to nejēgu tiešām gulēju tikai seksa pēc, bet tā izrādījās tik apsolīti pārmērīga kļūda, ka jau paša procesa laikā domāju, kā es to stāstīšu draudzenēm un kā mēs smiesimies.
Ir vīrieši, kuri to tehniski spēj labāk, ir tādi, ar kuriem ir vairāk emocionāls kontakts.
Ja sieviete vēlas seksu, tad viņa tieši to arī dara. Tas ir tikai sekss, un tam nav vispār nekādas saistības ar jūtām. Absolūti saprotu vīriešus, ka viņi tā saka. To var izdarīt ar prieku un vienkārši – fiziski. Ja seksam ir sakars ar jūtām, tās īstenībā ir vairāk jūtas, un sekss vienkārši notiek organiski.
Jā, pirms gadiem četriem samīlējos tā, ka biju paralizēta uz gadiem diviem. Pat konkrēti zinot, ka ne es grasos viņu precēt, ne viņš mani. Tu vienkārši mokies un īsti nevari tikt no tā vaļā. Bet nu jau man sen vairs nav bail no kā tāda. Īstenībā šīs pārmērīgās iemīlēšanās ir diezgan postošas. Neuzskatu, ka tas būtu tas, ko ik pa laikam vajadzētu piedzīvot.
Vīrieši patiesībā ļoti baidās, ka tik viņus kaut kur neievilina. Viņi nez kāpēc maldīgi iedomājas, ka sievietes to vien tik grib, kā viņus apprecēt. Ko tad iesāksim ar tādu vīrieti, kurš būs apprecēts piespiedu kārtā? Pēc tam jābūt kā bērnu auklei visu mūžu. Ir tā, ka reizēm tu satiec kādu un tev seksu vispār nevajag, reizēm vari ļauties
momentā, tev pat nevajag piemērotus apstākļus. Vainas sajūta man vispār ir sveša, jo tad, kad kaut ko daru, apmēram zinu, kāpēc. Ja reiz esmu to darījusi, tātad man ir bijusi motivācija. Pat ja man vēlāk tas liekas nosodāmi vai ne pārāk.
Lai kā man gribētos atbalstīt to, ka sievietes izvēle ir gaidīt to vienu, tomēr, skatoties uz tām, kuras gaida, saprotu – tas sapņu vīrietis vairs nenāks. Jo kritēriji ir tik šaušalīgi augsti, ka tiem vairs nav sakara ar patieso dzīvi. Un beigās sievietes sāk izskatīties briesmīgi, vairs nevari saprast – vai tā ir sieviete, vai vīrietis, tu sāc jau viņā redzēt vecmeitu ar kaķi, kas nenāk par labu ne viņai pašai, ne apkārtējiem. Viņas sejā būtībā rakstīts – vientuļa sieviete. Kompleksaina, bailīga un nesmuka. Sievietei tomēr ir vajadzīgs vīrietis, lai gūtu pretējo enerģiju. Trenažieris sporta zālē jau nav vīrietis, ar ko strīdies un kura dēļ uzvelc smukāku kleitu. Manuprāt, tas pat ir kaitīgi – ilgstoši dzīvot vienai. Kur nu vēl gaidot mistisko princi!? Tikai, kad apmēram esi tos vīriešus izzinājusi, tu vari atrast arī savu vīrieti un mierīgi ar viņu dzīvot. Bez sirdsapziņas pārmetumiem, ka atkal viens skaistulis tev pievērš uzmanību un tu domā, kā nu būtu, ja tu ar viņu kaut ko?! Tu vairs neguli ar citiem, jo savai mīlestībai galdiņu esi smuki uzklājusi.”
Aiva Alksne, žurnāls „Marta”/ Foto: Rojs Maizītis
