Esmu izmisumā: dēls iemīlējies "nepareizajā" meitenē

„Esmu runājusi un visādi mēģinājusi viņam palīdzēt, taču bez rezultāta! Nezinu, ko darīt…” raksta kāda reģistrētā mamma ģimenes portālā mammam.lv/tetiem.lv .

Padomu sniedz geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre Aija Baha-Velvele.

Situācijas, kurās Jūs redzat, kā kļūdās Jūsu bērns, vienmēr ir sāpīgas un smagas, jo visticamāk ir sajūta, ka lūzt gabaliņš no Jūsu sirds. Un patiesībā tā arī ir! Bet ir jāmēģina saprast viena lieta – ikviens cilvēks mācās no kļūdām, no savām kļūdām! Pusaudžiem ir pilnīgi nesaprotami, ja mēs stāstam kaut ko no savas pieredzes, jo viņiem tādas nav. Viņi īsti nespēj saprast, ka vecāki uztraucas, jo viņiem vēl pašiem nav bērnu. Tāpat vecākiem ir grūti pieņemt bērna izvēli draugu jautājumos, jo bieži vien vecāku domas it nemaz nesaskan ar bērnu domām.

Manuprāt, šajā situācijā, kad dēls ir iemīlējies līdz ausīm, vienīgais, ko Jūs varat darīt, ir ļaut viņam pašam nonākt pie secinājuma, ka šī meitene viņam nav piemērota. Te nelīdzēs Jūsu skaidrojumi vai cenšanās pārliecināt dēlu. Ja šī meitene ir tik slikta, kā Jūs rakstāt, (lai gan es domāju, ka katrā cilvēkā ir arī labās lietas un īpašības) tad agri vai vēlu Jūsu dēls pats to sapratīs. Iespējams, tas būs sāpīgs atklājums viņam un tad Jūs kā mamma būsiet vajadzīga, lai atbalstītu, uzklausītu.

Jūs rakstāt, ka esat visādi centusies dēlam palīdzēt, bet tas ir novedis tikai pie tā, ka esat sabeigusi savu veselību. Ar palīdzēšanu mēdz būt tā, ka tad, ja mēs par katru cenu cenšamies palīdzēt cilvēkam, kuram, pēc mūsu domām vajag palīdzību, mēs patērējam milzum daudz spēka un enerģijas, bet rezultātu nav! Un nav tāpēc, ka šim cilvēkam mūsu palīdzība nemaz nav vajadzīga, mēs paši esam pieņēmuši, ka palīdzība nepieciešama, neesam varējuši saskatīt īstenību.

an nav īsti saprotams, ko esat domājusi rakstot, ka dēls mainījies uz slikto pusi. Ja runa ir par to, ka viņš Jūs neklausa un ignorē jūsu viedokli saistībā ar šo meiteni, tad pēc manām domām, tā nav mainīšanās uz slikto pusi, bet gan savas izvēles pierādīšana, neatkarības demonstrēšana. Tas, ko Jūs varētu darīt, ir mēģināt respektēt dēla izvēli. Jums var nepatikt viņa meitene, bet pietiks, ja pateiksiet dēlam, apmēram šādi: „Es neesmu sajūsmā par tavu draudzeni, jo domāju, ka viņai ir vairāki netikumi, tomēr tā ir tava izvēle. Es raizējos par tevi, jo man nav vienalga, ar ko tu kopā pavadi brīvo laiku. Un man ir atbildība par tevi, jo neesi vēl pilngadīgs.” Jo mazāk kritizēsiet dēla draudzeni, jo labākas attiecības Jums veidosies. Viņš ir iemīlējies un viņam šī meitene šķiet pati labākā, mēģiniet saskatīt arī Jūs ko labu šajā meitenē. Varbūt viņa ne tikai smēķē un iedzer, varbūt viņa raksta lieliskus dzejoļus vai spēlē ģitāru. Runājot ar dēlu, vairāk stāstiet par savām sajūtām, par to, kas ar Jums notiek, ja dēls rīkojas tā vai citādi, tad viņam būs vieglāk Jūs saprast. Ja Jūs sakāt, ka pirms iepazīšanās ar šo meiteni viss bijis ideāli, tad uzticieties arī tagad savam dēlam, ļaujiet viņam pašam izdarīt izvēli, uzkrāt pieredzi un iemīlēties sevis izvēlētā meitenē, gan viņš ar laiku sapratīs, ka balts nemaz nav tik balts. Ir jāpāriet „rozā briļļu” periodam, lai kaut kas mainītos!