Uzēdam uz ziemu, lai nesalst? Mīti un patiesība par lieko svaru
Rēnā novembra rītā pagalmā satikušās divas Ievas – viena apaļīga, draugu lokā saukta par Bumbulīti, otra miesās smalka, saukta par Maziņo. Abas čalo par šo un to. „Auksts gan,” saka viena. „Jā, dikti auksts,” piekrīt otra. Diez, vai abām Ievām vienādi salst?
Iespējams, kāds miesās ražens ļautiņš iespiegsies, ka tā nav taisnība un arī viņam dikti, dikti salst. Tomēr šajās lietās viedi ļaudis, skaidrojot sarežģītos organisma darbības mehānismus, secina – tievajām salst vairāk, tuklajām – mazāk. Zemādas tauki pasargā ķermeni no atdzišanas, veidojot aizsargslāni, kas neļauj siltumam izdalīties. Piedzimstot adaptējamies konkrētam termorežīmam. Kam uzkrāts liekais tauciņš, ir labāk adaptēti aukstumam. Tauki veido organismam rezervi. Ja tievais nonāk kādā ekstrēmā situācijā, kur laikus nedabū ēst, viņš diezgan ātri sākt salt, tikmēr apalītim gan tik drīza salšana nedraud, jo ir rezerves, kur smelties enerģiju.
Organisma centrālapkure – sarežģīts mehānisms
Cilvēka organisms ir dikti smalks, un tajā atvēlēta vieta un uzdevums orgāniem, kas pilda sildīšanas funkcijas. Aknu darbības rezultātā izdalās žults, kas šķeļ taukus un darbina uzsildīšanās mehānismu. Kuņģis tiek kairināts, uzņemot barību, un tā dod signālus termoregulācijas centriem. Savukārt, darbinot muskulatūru, tiek stimulēta asinsrite, vielmaiņa, smadzeņu darbība, kas veic savas funkcijas sarežģītajā ķermeņa sildīšanas procesā. Par sildīšanas procesiem ir atbildīgi arī endokrīnie dziedzeri.
Cik biezu atļauties
Iestājoties aukstākam laikam, gribas vairāk ēst, tas nu nav noliedzams. Tad reizēm ēdam, ēdam, un uz Ziemassvētkiem tāds kārtīgs zieminieks uzēdies. Amerikāņu pētījumi liecina, ka veselīgai sievietei nekādu ļaunumu nenodara liekais svars, kas ir pat 20% no vēlamā ķermeņa svara. Ņemot palīgā gana vienkāršu tautas metodi, savu ieteicamo svaru vari aprēķināt, no auguma garuma atņemot metru, bet atlikušos centimetrus pārvēršot kilogramos. Tātad, ja esi 1,6 m gara, ieteicamais svars ir 60 kilogrami. Ja uzaudzēsi 12 liekus, tavai veselībai tas pārlieku nekaitēs.
Tievie nav pakļauti mūžīgai salšanai
Slaikajām nevajadzētu uztraukties, ka, ziemai tuvojoties, viņas lemtas nosalšanai. Ne jau tikai tauki atbildīgi par siltuma nodrošināšanu organismā. Tievo ļaužu jestrā vielmaiņa rūpējas, lai neuzkrātos nekas lieks, bet siltumu saražo pietiekami. Tāpēc tās, kam saule cauri spīd, nemaz tik nosalušas nejūtas.
Arī tuklie var kļūt salīgi
Ir gadījumi, kad arī apaļīgās, kurām ne visai tīk kustēties, ar laiku sāk salt. Svarīgi saprast, ka izjust siltumu un ģenerēt to nav viens un tas pats. Pie vainas tam, ka ķermenis neizjūt siltumu, var būt mazkustīgs dzīvesveids un nepareiza ģērbšanās, piemēram, mājās vilnas zeķes kājās, kaut arī ir apsildāmā grīda. Ķermenis siltumu ģenerē, bet vienalga salst. Tad tiek meklēti visādi veidi, kā sasildīties, saudzējot sevi, un tas jau var kļūt bīstami. Starp citu, ir kaitīgi pierast dzīvot siltās telpās, kur siltums pārsniedz 24 grādu atzīmi.
Par auduma mētelīša uzvilkšanu
Nu jau labu laiku plikas pa lauku neskrienam un savam leknajam vai kaulainajam ķermenim pa virsu kaut ko uzvelkam. Siltuma regulācijā ļoti liela nozīme ir arī apģērbam – tam jābūt vienāda biezuma visām ķermeņa daļām. Ja izvēlies plānu blūzīti, arī biksēm jābūt plānām. Un neļaujies vēlmei paunoties siltāk, tā esot gluži vai sērga, ar kuru pēc tam grūti cīnīties, un galu galā velc, ko gribi, vienalga auksti. Apaļīgajām ieteicams ģērbties tā, lai ir jūtams vēsums, ne salšana (tā ir būtiska atšķirība!). Izejot laukā, vēsumu vajadzētu just 30 minūtes, ne sekundi ilgāk.
Turklāt sasildīšanos labāk veicinās kustības, nevis tuntulēšanās biezos apģērbos. Ja jāgaida tramvajs pārdesmit minūtes, labāk vico ar kājām uz nākamo pieturu, savu ikdienas gaitu ieliec citā ātrumā un domā līdzi, ka kustoties tu vienlaikus arī sildies.
Konsultēja Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis
