Andreja Ēķa mīļotā: „Nē, tas nebija mīlas zibens spēriens”
Nesen LNT seriāla „Tikai nesaki man Bizu” aktieru komandai pievienojusies māksliniece un LNT šefa Andreja Ēķa draudzene Daina Gāga. Viņas pašas dzīve gan vairāk atgādinot romantisku melodrāmu, kur netrūkst ne šķiršanās asaru, ne noslēpumainu vēstuļu rakstītāja, ne, protams, mīlestības.
Daina ir Latvijas Kultūras koledžas pasniedzēja un dizainere. Taču, kā pati saka, ar vienu vien nodarbošanos vienmēr šķitis par maz. Tas nekas, ka par īstu apmātību jau kļuvusi pašas un draugu māju iekārtošana.
Daina mācījusies arī par gaismotāju un skaņotāju un nu nesen lūgusi savam draugam, LNT šefam Andrejam Ēķim, bilst kādu vārdiņu seriāla „Tikai nesaki man Bizu” veidotājiem, vai kāda lomiņa neatrastos arī viņai.
Provēs izrādījās, ka Daina ir tieši tas, kas vajadzīgs un nu viņai atvēlēta mīlētāja Ralfa bijušās meitenes loma. Tādas meitenes, kas neparko nesamierināsies ar faktu, ka bijušais spējis iemīlēties kādā citā.
Par vīrieti necīnītos
Daina kopš bērnības sapņoja kļūt par aktrisi un savulaik mācījās gan dizainu, gan aktierspēli. Spēlēja neatkarīgajā teātrī Kabata, piedalījās dažādos projektos. Taču agri apprecējās, piedzima bērni. Bijušais vīrs, Artis Gāga, ir mākslinieks un šķita, ka vismaz vienam vairāk jābūt pie mājas. Daina labprātīgi uzņēmās šo lomu. „Es neko nenožēloju, manī nav sajūtas, ka būtu atdevusi savu dzīvi, jo man joprojām šķiet - pats vērtīgākais šai pasaulē ir ģimene,” uzver Daina.
Toties pietuvoties sapnim viņa var šobrīd, filmējoties seriālā. Bija vēlme, impulss, kam Daina sekoja. Viņa gan nedomāja, ka seriāla veidotāji iedalīs paprāvu lomu: būtu pieticis ar epizodisku parādīšanos, galvenais, lai tik var izbaudīt filmēšanās procesu.
Iespējams, citi runās, ka Andrejs Ēķis savu draudzeni iekārtojis seriālā, bet Daina uzskata: tas taču ir dabiski, ka cilvēki viens otram palīdz. Ja Andrejs lūgtu viņai palīdzīgu roku mājas iekārtošanā, Daina taču arī neatteiktu. „Tomēr es nekādā gadījumā neuzstātu, ja redzētu, ka filmēšanās procesā traucēju vai nevaru neko prātīgu izdarīt,” atzīstas Daina.
Seriālā Daina atveido Elzu. Kaut kur viņām abām sapasot, kaut kur – pavisam ne. Daina tāpat kā Elza dzīvo ar pilnu krūti, bet nav pārlutināta ar apkārtējo uzmanību un viņai neliekas, ka visiem ir vislabākā. „Man pat šķiet - izjaukt Ralfa jauno mīlestību viņa vēlas ne tāpēc, ka puisi mīl, bet Elzai uzsit asinis fakts, ka puisis varēja iemīlēt kādu citu. Man tādas situācijas dzīvē nav bijušas. Nekad neesmu vīriešu dēļ cīnījusies. Ja tu cīnies, ar laiku tāpat kļūsti par zaudētāju: tu nevari paņemt to, kas tev nepieder. Pat ja tev sākumā likās, ka tas ir tavs. Man vienmēr bijis svarīgi just, ka otrs mani patiešām grib.”
Kas gan tas būtu par seriālu, ja nebūtu ne mīlas moku, ne kādas mērķtiecīgas būtnes, kas mēģinātu izjaukt centrālā mīlas pārīša attiecības?! Tad nu nejaucenes loma Dainai arī tikusi. Taču viņa savu varoni attaisno: „Neviens no malas nevar izjaukt attiecības, kurās pastāv īstas jūtas. Turklāt neesmu tik kategoriska, runājot par it kā attiecību izjaukšanu. Jo attiecībās ir jāriskē. Ja tu jūti, ka ar konkrēto cilvēku tev kaut kas varētu sanākt, ir jāpārkāpj pāri šķēršļiem, lai sapni tuvinātu un realizētu, nevis jāatiet maliņā, lai vecumdienās konstatētu - vilciens jau aizgājis.”
Pati Daina dzīvē vienmēr ilgojusies nevis pēc traki samudžinātām kaislībām, bet gan „viņi apprecējās un laimīgi dzīvoja mūžīgi mūžos”. Eksperimentēt ar attiecībām nav viņas garā. Tomēr, kā jau saka, dzīvei dažkārt ir savi plāni. „Pēc daudzu gadu kopdzīves sajutu, ka otram vairs neko nevaru dot, jo man nekā nav. Lai tu varētu kaut ko dot, tev kaut kas ir arī jāsaņem... Biju iztukšota un sevi pilnībā pazaudējusi. Tas man bija kritiskais punkts.
Puķi nelaistot, tā nonīks, un tad ir jautājums, kas labāk: nokaltis, nevienu nepriecējošs zieds vai citā dārzā iestādīts, bet plaukstošs? Šķiršanās gan manā gadījumā bija neaprakstāmi smaga. Bija ļoti ilgs pārdomu periods ar šaubām, milzīgām bailēm. Es laikam nevaru būt viena, nejūtu tādu pašpietiekamību. Tas vēl vairāk pastiprināja bailes no šķiršanās. Turklāt esmu cilvēks, kas attiecībās spēlē uz visu banku, bet, sākot jaunas, vienmēr ir brīdis, kad šaubies, vai uz visu banku spēlēs arī otrs.”
Daina godīgi atzīst: tikai pašlaik viņa sāk atgūties pēc šķiršanās, samierināties ar notikušo un izjust, ka ir labi arī tā, kā ir. „Diviem gadiem ir jāpaiet, lai varētu uzsākt jaunas attiecības un tu varētu teikt - viss bijušais ir pārdzīvots. Pašlaik man vairs nebūtu problēmu runāt ar bijušo vīru, viss ir aizgājis, nav vairs sāpīga pieskaņa it visam, kas saistās ar mūsu bijušo kopdzīvi.”
Te nu jāpiebilst, pieminēto divu gadu Dainai tomēr nebija. Jau šķiršanās brīdī bija sākusies sarakste ar Andreju. „Tik agri sākot jaunas attiecības, domāju, ka man (mums abiem) vienkārši paveicās, jo satikāmies dzīves brīdī, kad no otra neko konkrētu negaidījām. Mums abiem bija līdzīgs emocionālais stāvoklis: vēlējāmies tikai vienkārši parunāt, paturēt viens otra roku, lai nebūtu tik smagi.”
Andrejs zem segvārda, ar svešu bildi portālā draugiem.lv Dainu bija noskatījis un uzrakstīja viņai vēstuli. „Uz vēstuli atbildēju, jo tā mūsu sarakste bija kā tāda spēle, kurā katrs spēlējām savu lomu. No Andreja puses nenāca komplimentu birums, patiesībā tā sarakstīties varēja arī viena dzimuma cilvēki.
Andrejs gribēja parādīt, ka viņš ir cilvēks, kuram vispār nav nekādu šķēršļu dzīvē, kurš var izdarīt jebko, savukārt es spēlēju tēlu, kurš ir tāds kā mazliet būrītī ieslēgts. Grūti izskaidrot, bet es jau no sākta gala nojautu, kas man raksta.
Var šķist, ka anonīmai sarakstei nav jēgas, un vēl jo vairāk tādai, kurā katrs kaut ko tēlo, bet patiesībā vēstulēs, negribot un pat neapzinoties, mēs ļoti daudz ko par sevi pasakām. Neatceros, kad kādam būtu tik garus „palagus” rakstījusi un tādus pašus saņēmusi pretim. Ļoti novērtēju, ka viņš tik daudz laika atvēlēja mūsu sarakstei,” atceras Daina.
Kopā ar Andreju Daina pirmoreiz izjutusi, ko nozīmē, ka mīļotais cilvēks priecājas par viņu pašu, nevis norāda: ja tevī nebūtu tas un šitais, tad gan būtu super; ja tu būtu savādāka, tad gan mums viss būtu kārtībā.
„Iepriekšējās attiecībās mēs bijām pārpūlējušies ar to, ka gribējām viens otru redzēt savādāku nekā patiesībā esam. Un tagad, no malas skatoties, tas atgādina smilšu kasti, kurā divi bērni cīkstas. Bet mēs bijām pieauguši cilvēki un tie veidi, kā cīnījāmies, nebūt nebija bērnišķīgi, bet tādi, kas ievaino ļoti dziļi.
Tagad man sirdī ir miers, jo man patīk, kāds ir Andrejs, kā viņš domā, kā izturas. Taču man nav ko pārmest bijušajam vīram, jo viņš nevarēja dzīvot ar mani, es viņu kaitināju. Savukārt es nespēju kļūt par to, kas neesmu. Ja tu centies kļūt savādāks, tas paņem nenormāli daudz enerģijas un rada mazvērtības sajūtu.
Tagad redzu, ka kādam varu būt arī laba, man nav vairs jāskrien ar pieri sienā un otram kaut kas jāpierāda. Es tiešām ticu, ka mums katram šai pasaulē ir kāds cilvēks, kuru varam mīlēt tādu, kāds viņš ir. Es gan nenoliegšu, mums ar Andreju arī pagāja ilgs laiks, kamēr patiešām viens otru ieraudzījām, kamēr Andreja „bruņas” nokrita.
Mums nekāds mīlestības „zibens spēriens” nebija. Attiecības ir izveidojušās ar pazemīgu uzmanību vienam pret otru.” Nebija jau arī nekāds noslēpums, ka Andrejam ļoti daudz nozīmēja nelaimes gadījumā bojā gājusī sieva, arī viņa dzīve ar mīļoto cilvēku savulaik bija piepildīta – uz katra soļa varēja redzēt, ka Andrejam viņa pietrūkst.
„Greizsirdību neesmu izjutusi, drīzāk man bija neomulīga sajūta, radās jautājums, vai Andrejs varēs tikt tam pāri. Man bija arī no sirds žēl, jo es pati zinu, ko nozīmē šķiršanās sāpes. Jo pat tad, ja otrs cilvēks nav ideāli piemērots, pēc šķiršanās viņa trūkumu pat fiziski izjūti. Taču laiks dziedē visu. Domāju, ka piedzīvotais Andrejam pārvēršas par gaišām atmiņām, kas silda, nevis dzen izmisumā. Jūtu, ka arī viņam viens posms ir noslēdzies un ir atšķirta jauna lappuse. Ir jādzīvo tālāk. Citādi sanāk, ka tu nomirsti līdz ar otru.”
Daina Gāga seriālā „Tikai nesaki man bizu”
Dainas burvju nūjiņa
Pagaidām Daina ar Andreju dzīvo atsevišķi. Bērnu dēļ. Andrejs ikdienā ir kopā ar savu jaunāko dēlu, savukārt Daina - ar savām meitām. Abi ir vienisprāt - kopdzīvei jānotiek organiski, nevar tehniski bērnus salikt vienā mājā un pateikt: tagad dzīvosim visi kopā. Ir jāpaiet laikam, lai visi pie jaunā modeļa pierod.
„Bet, kad tev ir miers sirdī, nekādiem ultimātiem nav vietas. Un jau tagad mēs vairāk esam kopā, nevis atsevišķi,” stāsta Daina. Viņa atceras, ka nesen dzirdējusi interviju ar Juri Rubeni, kurš teicis: var izlasīt nezin cik romantiskos romānus par galvu reibinošu mīlestību, bet katram to gribas piedzīvot pašam un pa īstam. „Mīlestība ir tāds spēks, kas dzīvi nes un dzīvot bez tās ir kā dzīvot bez burvju nūjiņas. Ar to tik viegli vari iet uz priekšu, tas patiesi tā ir. Un mīlestība realitātē nevar atsvērt neviens kino, neviena grāmata.”
