Kā izvēlēties visskaistāko un izturīgāko Ziemassvētku eglīti
Ziemassvētki mājās ienāk kopā ar meža skaistuli egli. Kā starp zaļajām pretendentēm izvēlēties skaistāko, veiksmīgi to nostiprināt un godam ar viņu pavadīt svētkus? Mūsu padoms: noskatot egli, pievērs uzmanību tās zariņiem. Nesen cirstas eglītes zariem jābūt elastīgiem.
Ilgāk stāvēs Normandijas jeb dāņu baltegle, Frāzera baltegle. Tās audzē ilgāk, tādēļ ir dārgākas par citām eglēm. Parastā Eiropas, Norvēģijas, kā arī zilganā asā egle (sudrabegle) pret siltumu ir mazāk izturīga un ātrāk nobirst. Taču visas egles ik dienas nepieciešams apsmidzināt ar ūdeni, kā arī tās jānovieto pēc iespējas tālāk no radiatoriem vai citām sildierīcēm.
Noskatot egli, pievērs uzmanību tās zariņiem. Saliec vienu no tiem: ja zariņš salūst ar sprakšķi, koks ir vecs. Nesen cirstas eglītes zariem jābūt elastīgiem, bet skujām – eļļainām un ļoti smaržīgām.
Uzstādīšanas viltības
Ja iespējams, eglīti, kas nopirkta jau laikus, turi uz balkona. Pirms stiprini to speciālajā kājā, pāris stundas paturi istabā, lai koks pierod pie istabas temperatūras. Un tikai tad nostati to pašā redzamākajā vietā.
Pirms uzstādīšanas no egles stumbra apakšdaļas – vidēji 8 līdz 10 centimetri – noņem mizu. Tad kātu iemērc ūdenī. Sākumā lej karstu ūdeni, lai atveras ar sveķiem aizsprostotie kanāli. Turpmāk ik dienas seko līdzi ūdens līmenim, taču nu dzirdi eglīti ar ūdeni istabas temperatūrā.
Egle stāvēs ilgāk, ja ūdenim pievienosi aspirīna tableti, nedaudz sāls un cukura. Otrs variants: ūdenī izšķīdini nedaudz glicerīna.
Egles kātu vari ievietot arī ar smiltīm pildītā traukā. Smiltīs ielej litru ūdens, kurā izšķīdināta tablete aspirīna. Neaizmirsti smiltis laistīt katru otro dienu.
Pati esmu izprovējusi eglīti likt glītā traukā (bet var izmantot arī kičīgo bleķa spaini), kas piepildīts ar nelieliem akmeņiem, piemēram, rupjo granti. Ieber nedaudz akmeņu, iestati eglīti un liec kātam apkārt akmeņus līdz trauks pilns. Piepildi trauku ar ūdeni.
Iz vēstures
Par Ziemassvētku eglīti klīst šāda leģenda: 7. gadsimtā kāds Anglijas mūks devies uz Vāczemi, lai sludinātu Dieva vārdu, un eglītes trijstūra formu izmantojis, lai stāstītu par Svēto Trīsvienību. Tā egle kļuva par daudzu cilvēku pielūgsmes koku. Sākotnēji eglīte rotāja mājokļus, karādamās ar galotni uz leju. Rīgā tā pirmoreiz rotāta 1510. gadā. Pērn Latvijā arheoloģiskajos izrakumos atrada līdz šim senāko (17. gs. beigas – 18. gs. sākums) Ziemassvētku rotājumu – akmens bumbiņu uz smalkas stieples.
