Ja nemīli Ziemassvētkus, tu patiesībā nemīli sevi
Iedomājies tikai – tāda Ziemassvētku depresija vispār neeksistē! Nu neesot tādas medicīniskas diagnozes. No vienas puses – laba ziņa. No otras, kas tad vainas, kāpēc tomēr tik šad tad Ziemassvētkus nemīlam?
Arī tev droši vien ir vismaz viena draudzene vai paziņa (Bet varbūt tā esi tu?), kas šajā laikā ar lielāku vai mazāku koķetērijas pieskaņu balsī paziņojusi: „Man ir Ziemassvētku depresija!” Protams, lielākā daļa tiešām koķetē – parasts pirmssvētku stress! Bet ir tādas, kurām patiešām nav svētku sajūtas.
Kāpēc tieši šajā laikā reizēm pārņem neizmērojama grūtsirdība? Kāpēc tad, kad visa pasaule dej un līksmo ap eglīti, kādai gribas palīst zem segas un gulēt līdz svētki garām?
Psihoterapeiti saka skaidri un gaiši: tādas Ziemassvētku depresijas nav. Nav arī Lieldienu, atvaļinājuma, nedēļas nogales, svētdienas un citu ar kalendāru saistītu depresiju. Kas tad ir?
Kalendārs nav vainīgs!
...Tas sākas ar trauksmes sajūtu. Ir brīvdiena, gada gaišākie svētki, un vajadzētu taču priecāties, bet tev ir slikti. Tu – kā tāds Grinčs... Garastāvoklis draņķīgs, un nevari saprast, kāpēc. Tai noteikti jābūt depresijai – tu nodomā.
Patiesībā šādas sajūtas tevi piemeklē arī Lieldienās. Vai visparastākajā atvaļinājumā. Un arī svētdienas nekad nav tavas laimīgās dienas. Kas šīm visām dienām kopīgs? Psihoterapeiti zina atbildi - laiks. Tas, ka tev pēkšņi ir parādījies daudz laika, tev liek domāt... Un te nu mēs esam!
Kad darbadiena tiek sadalīta pa stundām un minūtēm. Mēs, izrādās, domājam pavisam citādi kā brīvdienās. Mūsu smadzenes iestādītas uz to, lai visu paspētu darbā un mājās, lai atcerētos nopirkt šo un to, lai noorganizētu vēl kaut ko... Un mēs varam izdarīt daudz! Un par to ir prieks!
Bet brīvdienās tu nonāc vienatnē ar pavisam citām domām. Pēkšņi ir laiks padomāt par saviem lēmumiem, veiksmēm un neveiksmēm dzīvē.
Nepatīk virtuves krāsa, atkal pietrūkst līdz algai, sastrīdējies ar vīru? Pati saproti, ka tas nav iemesls uzskatīt, ka tava dzīve nav izdevusies. Bet ko tad, ja neapmierinātība ar dzīvi sāk uzmākties visur un vienmēr, ja liekas, ka priekam ne spēka, ne iemesla? Tad tev ir divas iespējas.
Pirmkārt, tu vari paskatīties kalendārā un nodomāt – ai, tā ir tikai Ziemassvētku depresija, turklāt esmu piedzimusi nepareizajā laikā un vietā. Vārdu sakot, tu, protams, vari mēģināt vainot kalendāru un stārķi, kurš tevi nolika nepareizā vietā.
Bet tev ir arī otra iespēja. Tu vari sev uzdot jautājumu: kas man īsti nepatīk un ko ar to darīt?
Tikai neuzķeries uz vecajiem mītiem!
Mīts par vannu un šokolādi
Ja tev ir garlaicīgi, skumīgi, daudz laika šovakar – labākai omai derēs jebkura filma, šokolāde, vanna, glāze laba vīna... Visi „Seksa un lielpilsētas” varones cienīgie atribūti!
Taču ne vanna, ne šokolāde tevi nevar izglābt no tevis pašas. Vari gulēt ūdenī, kamēr āda sačokurojas kā pergaments, vari ēst saldumus, kamēr diabēts klāt – dzīves lielos jautājumus tas neatrisina. Un tu jau pati to labi zini. Tāpēc vannā un šokolādē var rast mierinājumu tikai uz brīdi. Tev tik un tā būs jātiek galā ar to smagumu, kas tev traucē priecāties par dzīvi.
Mīts par VTO
Draudzenēm viss liekas tik vienkārši. Jālikvidē tikai VTO jeb Vīrieša Trūkums Organismā – un tava laime būs pilnīga. Citiem vārdiem sakot, vienkārši par maz seksa.
Tā jau gan saka – vientulība ir slimība, diemžēl arī otrs cilvēks nav zāles, lai padarītu tevi laimīgu. Iespējams, ka divatā tu jūties apmierinātāka ar dzīvi. Bet ko tad, ja ne? Ko lai tad vaino? Atkal Ziemassvētkus?
Kā atgūt Ziemassvētku prieku?
Slikti justies ir normāli. Tev ir tiesības būt nelaimīgai, vientuļai, nemīlētai, nesaprastai un visu atstumtai. Svarīgi ir tas, kā rīkosies. Jo ātrāk sapratīsi, jo vairāk iespējams pavērst uz labu.
Šī, iespējams, ir pati pozitīvākā ziņa: tu vari mainīt savu dzīvi! Tev tikai jāvēlas to darīt.
Tev jābūt mazliet drosmīgai un jāizbeidz vainot svētki. Nevaino arī sevi. Vienkārši kādā brīdī kaut kas aizgājis greizi. Tu to vari noskaidrot, ja vēlies. Vēl vairāk – tu to vari mainīt. Izrādās, smadzenes ir brīnišķīgi konstruētas – tām ir milzīgs potenciāls. Un tās ļoti grib strādāt. Tikai tu to nezini. Un kā gan tu varētu zināt, kas notiek zemapziņā.
Un tieši šajā brīdī uz skatuves parādās psihoterapeits. Jā, šis ārsts ar savām zināšanām spēj tev palīdzēt. Jo tavā zemapziņā slēpjas daudz atbilžu. Patiesībā – iedomājies, cik ir lieliski: risinājumu daudzām problēmām tu katru dienu nēsā sev līdzi! Jātiek tikai klāt problēmas saknei. Varbūt tās ir aizturētas dusmas? Varbūt tev kāds iestāstījis, ka tu neesi pelnījusi priecāties? Varbūt... To vari zināt tikai tu. Un tavs psihoterapeits.
Uzvedies, kā 21. gadsimtā pieklājas
Es uzskatu, ka pie psihoterapeita ir jāiet tāpat kā pie zobārsta vai automehāniķa. Kāda ir atšķirība galu galā? Ja tev zobā ir caurums, tu taču to saplombē. Jo – pats no sevis tas nesadzīs, un būs tikai sliktāk. Ja tavai automašīnai kaut kas grab, tu to aizved uz servisu. Jo kas zina, kas tur grab! Tad kādēļ nemeklēt speciālista palīdzību, ja sāp dvēsele? Galu galā – mēs dzīvojam 21 gadsimtā!
Nav jau viegli atrast laiku sev. Par citiem rūpēties vienmēr ir vieglāk. Bet arī tu vari dzīvot priecīgāk. Svētdienas var būt tavas laimīgās dienas. Un Ziemassvētki tiešām ir priecīgi, ja spēj tikt galā ar galveno – pati ar savu dzīvi. Tāpēc no sirds novēlu – priecīgus Ziemassvētkus!
Idejas, kur meklēt palīdzību trauksmes un depresijas gadījumā
• Tavs ģimenes ārsts noteikti tevi nozīmēs pie speciālista.
• psihoterapija.lv
• www.arstipsihoterapeiti.lv
Žurnāls „Stella”, Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock
