Viņi satikās tik romantiski kā filmās. Dzintras Gekas un Pētera Vaska mīlasstāsts
No rotaļīgas koķetērijas līdz pauzei un skaļi nepateiktajam - divu radošu cilvēku kopdzīve ir kā nebeidzama improvizācija. Esam kopā ar kinorežisori Dzintru Geku un komponistu Pēteri Vasku.
Interesanti, kā notiek divu mākslinieku satikšanās mazajā Latvijā? Izrādās – liktenīgi! Kā filmās!
Tas ir viens no dzīves brīnumiem – tā ķīmija, kas nostrādā starp diviem cilvēkiem. Viens otru, protams, zinājām, bet reiz tikāmies kādās viesībās. Pēteris sēdēja man blakus un vairāk kā stundu sarunājās ar kādu manu kolēģi. Es nepateicu nevienu vārdu. Ir reizes, kad man ļoti patīk klusēt... Viņš laiku pa laikam paskatījās uz mani. Laikam pieradis, ka sievietes iejaucas sarunā... Satiekot komponistu, sievietes arī bieži saka: „Vai, kā man patīk jūsu mūzika!”
Pēteris:
...Un tad es vienmēr uzreiz prasu: „Nosauciet pusotru manu skaņdarbu!” Parasti iestājas klusums!
Pēteris man reiz teica, ka toreiz, tajās viesībās, esot viņu pilnīgi fascinējusi ar savu klusēšanu – laiku pa laikam tikai paskatos ar lielām brūnām acīm un nesaku nevienu vārdu. Tā bija, Pēter? Tevi fascinē brūnacainas sievietes, kuras klusē...
Pēteris:
Tev ir labāka atmiņa...
Tev arī ir ļoti laba atmiņa, tu tikai negribi stāstīt... Nu un tad mēs atkal satikāmies kādā saietā. Un reiz es filmēju vienā izstādē, staigāju visur ar kameru, un Pēteris man visu laiku staigāja pakaļ.
Pēteris:
Sliktāk būtu, ja es pa priekšu vazātos...
Patiesībā tas viss bija ļoti sarežģīti, jo tolaik mums abiem bija ģimenes. Arī tad, ja attiecības vairs nav tik labas, cilvēki katrs kaut kā turpina vilkt to savu ģimenes dzīvi un par pārmaiņām īpaši nedomā.
Bet notiek tā, ka tev visu laiku par to cilvēku jādomā. Mēģini tikt vaļā no tām domām, aizliedz sev satikties ar viņu...Atceros, ka nolēmu: nē, es neatbildēšu uz viņa telefona zvaniem. Un Pēteris zvana un zvana. Un tad pienāca brīdis, kad nebijām redzējuši viens otru četrdesmit dienas. Tad mēs nejauši satikāmies Rakstnieku poliklīnikā. Pēteris izskatītās novājējis un tāds bāls... Tāpat kā radošajā sfērā, arī dzīvē viss vienmēr nenotiek viegli un spoži.
Ir pāri, kuriem vienkārši lemts būt kopā.
Dzintra:
Man tā liktenīguma sajūta ir, nezinu, kā Pēterim...
Varbūt Pētera mūzika būtu citādāka, ja manis nebūtu – un bez viņa arī manas filmas būtu citādākas. Pēter, kādu jautru mūziku tu komponētu, ja manis nebūtu!
Jā, polkas, maršus... Bet, ja nopietni... Atrast savu cilvēku – tas tik reti gadās.
Pilnu interviju ar kinorežisori Dzintru Geku un komponistu Pēteri Vasku
lasiet žurnāla “Kas Jauns” jaunajā speciālizlaidumā “Viņš & Viņa”.
Ieva Raiskuma/Foto: Rojs Maizītis
