Stilīgākajam aktierim Ivaram Krastam patīk būt jūtīgam
Jaunajā Rīgas teātrī nesen pirmizrādi piedzīvoja Alvja Hermaņa jaunākais iestudējums – Aleksandra Puškina „Oņegins. Komentāri”. Izrādē sava loma arī Latvijas stilīgākajam aktierim Ivaram Krastam.
Hermaņa iestudējums ir neparasta un aizraujoša izrāde par Puškinu, viņa laika tikumiem un vienu no spožākajiem meistardarbiem pasaules literatūrā – par romānu dzejā "Jevgeņijs Oņegins".
Par izrādi „Oņegins. Komentāri”
Šo Aleksandra Puškina darbu parasti interpretē un uztver kā melodramatisku jūtināšanos par jaunu mīlētāju romantiskajām attiecībām. Tas ir, kā skatīties uz kādas ēkas skaisto fasādi, nezinot, kas ir aiz durvīm. Mēs atvērsim šīs durvis un ievedīsim skatītāju iekšā. Parādīsim arī interjeru.
Ārpus teātra
Ārpus profesijas mani aizrauj fotogrāfija un mūzika. Tas sniedz gandarījumu, protams, ne katru reizi simtprocentīgi, bet simtprocentīgi visos gadījumos.
Tas nozīmē vienu vai divus labus draugus. Apkārtējā vide un publika var mainīties. Tas pat ir labāk, ja mainās.
Ekstrēmākais, kas darīts
Pašu ekstrēmāko, ko esmu darījis, neatklāšu, lai netraumētu tuviniekus. Patīk braukt ar motociklu. Vēl diezgan ekstrēmi ir gulēt, neko nedarot, zinot, ka noguli savu dzīvi.
Neskaitot dažādas jutekliskas baudas, vislielāko baudu man sagādā miers.
Mīļākie svētki
No sabiedriskajiem svētkiem vistuvākie ir Ziemassvētki, lai gan neciešu aukstumu.
Spilgtākā bērnības atmiņa
Nezinu spilgtāko vai vērtīgāko bērnības atmiņu, bet diezgan spilgti atceros sajūtu – bērnības sajūtu. Vietu, kurā piedzimu un uzaugu. Mežs, jūra, gaiša smilts ar pēdu nospiedumiem, silta smaržīga vasara, mana ģimene un citi zvēri.
Skaistākais attiecībās starp vīrieti un sievieti
Noteikti – bērns!
Neesmu tajā līmenī, lai man būtu atklāsmes. Bet zinu, ka ceļš uz to ir vērošana un detaļu pamanīšana. Cilvēkiem vajadzētu būt jūtīgākiem, ne jūtelīgākiem. Tieši jūtīgākiem.
Sevi slavēju
Kad pārvaru slinkumu un kūtrumu. Par nebaidīšanos iziet no komforta zonas, lai paplašinātu dzīvošanas, nevis dzīvošanās robežas.
Īstermiņā – apreibinošas vielas. Piemēram, alkohols. Ilgtermiņā – pašdisciplīna un brīvība vienlaikus. Dzīve ar tīru sirdsapziņu.
Netikums, no kura gribētos tikt vaļā
Bailes.
Dzīvē nevajadzētu aizrauties ar pasmiešanos par kaut ko. Bet pasmaidīt gan var gandrīz par visu.
Aiva Alksne, žurnāls „Stella” / Foto: Rojs Maizītis
