Attaukots piens zaudē vērtīgās īpašības? Mīti un patiesības par pienu
Piens ir pats pirmais pārtikas produkts, ko iepazīsti savas dzīves pirmajās dienās un turpināsi lietot līdz pat sirmam vecumam. Iespējams, tieši tādēļ piens „apaudzis” ar mītiem un neskaidrības par tā lietošanu – krājas un krājas. Noskaidro patiesību!
Vai pieaugušajiem jādzer piens?
Cilvēki ir vienīgās dzīvās būtnes uz zemes, kas turpina dzert pienu arī, kad vairs nav zīdaiņa vecumā. Un tas ir labi! Jo piens ir ļoti vērtīgs produkts, jo sevišķi mūsu platuma grādos. Tā olbaltumvielu sastāvs ir ideāli sabalansēts un viegli uzsūcas organismā. Tieši tādēļ piens jādzer, piemēram, slimojot un arī atveseļojoties, kad organismam vienlaikus jāuztur spēki un nedrīkst tērēt daudz enerģijas gremošanas procesam. Cits jautājums, ka daudzi pienu dzert vienkārši nevar, jo organismā ar laiku sāk pietrūkt speciāla fermenta – laktozes, kas šķeļ piena cukuru. Dažiem šis defekts ir jau iedzimts, bet lielākai daļai attīstās, gadiem ritot. Statistikas dati liecina, ka laktozes nepanesamība ir aptuveni 75% pieaugušo iedzīvotāju, bet dažās Āzijas un Āfrikas valstīs to pat ir veseli 90%. Daudzi pētnieki apgalvo, ka laktozes nepanesamība attīstās tādēļ, ka cilvēki sāk pienu dzert arvien mazāk un tādēļ fermenta izstrāde organismā ar laiku tiek pārtraukta. Tiesa kas tiesa, ja pienu dzer reti vai nemaz un tad pēkšņi pie vecmāmiņas laukos iztukšo trīs glāzes uzreiz, gremošanas traucējumi garantēti! Kādēļ lai šis modelis nedarbotos globālā mērogā? Lai kā arī būtu, diētas ārsti ir pārliecināti – ja vien iespējams, piens IR jādzer. Ja baidies par sava vēdera labsajūtu, dzer to nelielās devās un maziem malciņiem, toties regulāri. Vai arī pārej uz skābpiena produktiem – kefīru, jogurtu, biezpienu, arī sieru – īstu piena koncentrātu. Tieši siers būtībā ir visskaidrākā atbilde tiem, kas domā, ka pieaugušiem cilvēkiem piens nav jālieto uzturā, jo parasti vairums šī apgalvojuma paudēju ar gardu muti tiesā siermaizītes!
Vai tiesa, ka piens ir labākais kalcija avots?
Piens satur virkni vērtīgu minerālvielu – kalciju, kāliju, magniju, nātriju, fosforu... Taču kalcija daudzums par spīti populārajam apgalvojumam salīdzinoši nemaz nav tik pārlieku liels – aptuveni 100 mg 100 gramos produktu, kas ir aptuveni tikpat, cik, piemēram, brokoļu porcijā. Tomēr kalcijs pienā ir viegli sagremojamā formā, turklāt labi sabalansēts ar fosforu. Visbeidzot – tieši ar piena palīdzību vajadzīgo kalcija devu ik dienas uzņemt visvieglāk. Piekrīti, ka trīs četras piena tases dienā – ja brokastīs to apēd ar musli vai biezputru; darba dienasvidū pievieno kafijai, bet vakarā izdzer vienkārši tāpat, laba miega veicināšanai – notiesāt ir daudz vieglāk, kā tikpat daudz reižu „mieloties” ar brokoļiem!
Vai tikko slaukts piens ir veselīgāks?
Tiesa, ka pirmās divas stundas pēc slaukšanas pienā ir vairāk visai interesantu sastāvdaļu, kas pēcāk zūd. Piemēram, tam ir pat neliels baktericīds efekts, ko nodrošina imūnglobulīns ļoti vājā koncentrācijā, kā arī tas satur nedaudz hormona – estrogēna. Protams, nekarsētā pienā būs vairāk vitamīnu. Taču tikko slaukts piens droši lietojams vien tad, ja veterinārārsts garantējis, ka gotiņa ir pilnīgi vesela.
Vai vārīts piens atšķiras no pasterizētā?
Piena pasterizācija ir process, kura laikā, saglabājot maksimāli iespējamo vērtīgo vielu komplektu un saglabājot tā bioloģisko vērtību, iznīcina slimību ierosinātājas - baktērijas. Sākotnēji pasterizāciju izstrādāja, lai tiktu galā ar tuberkulozes nūjiņu. Produktu uzkarsē līdz 75 grādu temperatūrai un tad strauji atdzesē. Atceries, ka piena viršanas temperatūra ir augstāk nekā ūdenim, tādēļ, ja to karsē 115 – 150 grādos, mainās garša un daļa olbaltumu un tauku sabrūk. Arī ilgi uzglabājamais piens ir apstrādāts augtā temperatūrā, tādēļ ikdienā to lietot nevajadzētu.
Vai tad, ja pienu attauko, tas zaudē savas vērtīgās īpašības?
Tauku procents ir viens no visbūtiskākajiem faktoriem, kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties pienu. Patlaban tas nopērkams amplitūdā no 0,5% – 4,5% un vairāk. Jāzina, ka vājpienā ir visas tās pašas vērtīgās vielas un vitamīni, kas treknajā pienā. Vienīgais, kas, pienu attaukojot, tiek zaudēts, ir taukos šķīstošie A un D vitamīni. Tādēļ vājpiens nebūs piemērots bērniem. Taču sievietēm, kas rūpējas par slaidajām formām, izvēle jāizdara vājpiena labā. Minētos vitamīnu var uzņemt, piemēram, ar burkānu (A) un zivju (D) palīdzību.
Tiesa, pilnpienā tā ir aptuveni 30 mg vienā tasē. Taču tiesa ir arī tas, ka, pirmkārt, lielāko daļu holesterīna mūsu organisms uzņem nevis „no ārpuses”, bet gan izstrādā pats, otrkārt, holesterīns nav kaut kāds mistisks ļaunums, kas mums tikai kaitē. Holesterīns vajadzīgs šūnu membrānu izstrādnē un piedalās daudzu hormonu sintēzē. Taču trekns ēdiens palielina tā sauktā „sliktā” holesterīna līmeni, kas savukārt veicina aterosklerotiskas asinsvadu izmaiņas. Tātad pilnpiena glāzē ir aptuveni 8 g tauku (no tiem aptuveni 5 g ir piesātinātie tauki), kas nav maz, un, tādu pienu dzerot regulāri, var veicināt holesterīna līmeņa paaugstināšanos. Risinājums ir tikai viens – izvēlēties vājpienu un piena produktus ar pazeminātu tauku saturu.
Ko darīt, ja piens negaršo?
Ja tajā pašā laikā tev nav piena nepanesamības un liekā svara, var izmantot aromatizēto pienu vai pagatavot tādu pašai, „bagātinot” to ar nedaudz cukura, ievārījuma vai medus, arī uztaisot piena – augļu kokteiļus. Lai arī šajos dzērienos būs vairāk kaloriju, eksperti uzskata – labāk lietot tādu pienu nekā nekādu. Šāds „uzlabots” piens saturēs visas tās pašas vielas, ko parastais. Salīdzinājums: 200 ml aromatizētā piena ar pazeminātu tauku satura ir aptuveni 150 kcal, kas ir tikpat, cik saldinātā gāzētā dzērienā, kurā vispār nav itin nekā vērtīga.
Vai kazas piens ir vērtīgāks par govs?
Daudzi iegādājas kazas pienu, uzskatot, ka tas ir mazāk alerģisks un pat spēj dziedināt alerģijas slimniekus. Patiesi, salīdzinošie dati kazas pienam uzrāda nedaudz augstākus rezultātus: tajā ir vairāk olbaltumu (3,7% pret 3%), A vitamīna (0,068 mg pret 0,02 mg), kalcijs ( 127 mg pret 120 mg), mazāk holesterīna un piesātināto tauku (neraugoties uz to, ka kazas pienā ir vairāk kaloriju – 67,2 kcal pret 52 kcal uz 100 g). Tomēr arī kazas piens satur laktozi, tātad tik un tā nederēs tev, ja ciet no tās nepanesamības. Pētnieki arī šaubās par to, vai tiešām kazas piens ir „anti alerģisks”, tajā skaitā, alergoloģe Džūlija Makneira, „American Academy of Asthma and Immunology” spīķere no Ohaio apgalvo, ka kazas pienā ir olbaltumi, kas līdzīgi govs piena olbaltumiem – alergēniem.
