Kāzu ceļojums uz Kuršu kāpām

Laulības ostā mēs iestūrējām gandrīz pirms četriem gadiem. Naudu kāzām sakrājām paši, nevienam nelūdzām un bankās kredītus arī neņēmām. Medusmēnesim gan mums toreiz nesanāca, bet par kāzās sadāvināto naudu mēs šur tur esam pabraukājuši, un ir mums sanākušas tādas medus brīvdienas.

Manas domas ir tādas, ka medusmēnesis var būt katras brīvdienas, tikai vajag īsto cilvēku sev blakus un vēlēšanos. Man ir paveicies, jo man ir īstais cilvēks blakām, un, kad vien vēlamies, uztaisām sev mazu, jauku medusbrīvienu tūri. Tāpēc šajā stāstā vēlējos pastāstīt par vienu no manām mīļākajām vietām. Viens no mūsu spilgtākajiem brīvdienu izbraukumiem ir bijis Lietuvā, kad braucām pirmo reizi uz Kuršu kāpām.

Esmu iemīlējusi šo maršrutu, un nu jau esam tur bijuši vairākkārt. Varbūt citiem liksies dīvaini, ka atgriežos vienā un tajā pašā vietā, ir taču tik daudz citu skaistu vietu, ko var aplūkot, bet ko lai dara, tāda nu es esmu, kas ar platu smaidu atgriežos tur, kur ir labi, kā es saku, manā otrā dzimtenē. Vakara pastaiga gar jūras malu, svaigi kūpinātu zivju smarža, mūzika un ļaudis, kas tev, pretim nākot, smaida.

Dažnedažādi suvenīri no neiedomājamākajām lietām, kuros mākslinieki ir ieguldījuši savu dvēseli un mīlestību, tos darinot. Cilvēki stāv rindās, lai nobaudītu svaigi kūpinātās zivis, to garša ir pasakaina, to nevar salīdzināt ar veikalā pirktajām. Šeit es jūtos labi un zinu, ka tā ir vieta, kur atgriezīšos, atgriezīšos skaistās piekrastes, svaigi kūpināto zivju, jauko cilvēku, neaizmirstamo mirkļu dēļ, kas ir pavadīti kopā ar mīļoto.

Pat tagad, rakstot jums, es plati smaidu, jo zinu, kur došos savā atvaļinājumā!