Strādāju ārzemēs. Bērns stāsta, ka mammītei tikmēr parādījušies vīrieši...

"Ar draudzenēm neiet nekur. Labi, viņa atpūšas kopā ar mūsu bērnu. Un plāno braukt ceļojumā uz ārzemēm ar viņu un bērnu. Es sāku protestēt un teikt, ka tas jau ir par traku, bet pretī saņemtu, ka tā ir viņas dzīve – gribu un braucu. Es pateicu „oki”, tad man tādu ģimeni nevajag, es iesniegšu šķiršanos. Viņa teica – nē, es negribu šķirties un nepiekritīšu tam. Kad es saku, tad beidz pavadīt laiku kopā ar citu vīrieti, saka – tas ir tikai draugs, un tu ar draugiem man neaizliegsi atpūsties un ceļot. Nezinu, varbūt es pārāk greizsirdīgs, bet man liekas, ka tas jau ir par daudz. Gribētu dzirdēt kādu viedokli par to. Pat bērns man stāsta, ka mamma tik visu laiku runājas ar vīriešiem – gan datorā, gan telefonā… Tā īsti neredzu tādai ģimenei vairs nākotni."

"Vēstulē par to gan nav runāts, bet vēlētos uzdot vienu jautājumu. Kurš jūsu ģimenē bija iniciators jūsu izbraukšanai strādāt uz ārzemēm?

Iespējams, jūs braucāt pelnīt naudu savai ģimenei, lai būtu vieglāk dzīvot, lai būtu lielākas iespējas. Varbūt bija arī daudzi citi iemesli...

Varbūt sieva vēlējās kādu brīdi padzīvot bez jums? ... Tad par to derētu aizdomāties. Parasti šādu sarežģītu lēmumu pieņem visa ģimene kopā. Dzīvot ikdienā kopā, vai satikties ik pa laikam, kā svētkos... Ikdienas rūpes par bērnu un māju paliek sievai. Bet vīrs, kā saprotu, patiešām pelna naudiņu un domā par savu ģimeni. Ko gan lai šādā gadījumā domā???

Pajautājiet sievai, vai viņa būtu ar mieru, ja arī jums uzrastos sievietes draudzenes, un jūs pavadītu atvaļinājumu kopā ar viņu...

Nosodīt nevienu gan nevar, jo katrs gadījums ir citāds. Vēstule arī nesniedz lielāku ieskatu ģimenes attiecībās. Bet vai tās tagad vispār ir attiecības?

Katram gan ir sava izpratne par ģimenes modeli. Un tomēr, ja mīlam viens otru, tad diez vai gribētu tā darīt pāri... Tomēr ģimenē katram ir savi pienākumi, lai kāda brīvība arī būtu. Ģimenes cilvēki ir saistīti savā starpā, rūpējoties par savu bērnu, rādot attiecību piemēru. Vecāku labās attiecības bērns neapzināti izjūt kā drošības salu, kur var atnākt un saņemt mīlestību, uzticēties, kur ir sapratne un atbalsts.

Nezinu gan, vai precētai sievietei varētu būt tādi draugi – vīrieši, ar kuriem pavadīt savu brīvo laiku čatojot, sarunājoties par telefonu un pavadot atvaļinājumu kopā. Draugs taču ir tas, kuram uzticas, dalās, palīdz atbalsta, saprot un pieņem...

...un kā attiecībās ar vīru?

Pajautājiet pats sev, ko jūs vēlaties? Kāpēc jūs neesat kopā? Arī sieva taču varēja pārcelties uz ārzemēm ar bērnu, lai būtu jums blakus? Vai jūs to gribējāt? Varbūt viņa to nevēlējās? Kaut kur ir rodams iemesls, kāpēc pašreiz ir tā....

Tikai izrunājoties bez pārmetumiem, varētu rast atbildi. Pajautājiet sev, kādas attiecības ģimenē jūs vēlaties. Kas jums ir svarīgi.

... Pajautājiet sievai, kas tieši viņai trūkst jūsu attiecībās... Kas viņai kā sievietei ir svarīgi, ko viņa vēlas. Tad sapratīsiet, vai varat šai sievietei to piedāvāt. Bieži vēlamies mainīt citus, bet vispirms jāsāk ar sevi pašu.

Kāpēc sieviete tā dara jums pāri? Varbūt ir vērts pacelt savu pašvērtējumu, vispirms sevi pieņemot. Uzņemoties atbildību par daudz citām lietām, ne tikai naudu. Iziet no prāta diskusijām mazliet laukā, lai patiesībā ieraudzītu, kas notiek jūsu ģimenē un vai tas jūs abus apmierina. Tad pieņemt lēmumu rīkoties. Jo neviens jau gatavu recepti neiedos. Katra situācija ir citāda.

Varat uzrakstīt uz lapas, kas jums savā dzīvē nepatīk. Uzrakstiet arī savas īpašības, rīcības utt. Tad otrā lapā, pretim katram uzrakstītajam teikumam, kas nepatīk, ko tā vietā vēlaties. Kad tas paveikts, saplānojiet, ko tieši darīsiet. Izvirziet savus mērķus, vai sākumā uzdevumus. Bet tā, lai tie ir atkarīgi tikai no jums.

Nepareizs piemērs: Es gribu, lai mana sieva...

Ieteiktu: Es vēlos, lai es...

Vēlu veiksmi un drosmi uzņemties atbildību par savu attiecību pusi."

Mammamuntetiem.lv

/