Dietoloģe Inga Pūce: vasaras našķis numur viens - saldējums

Mongoļu hans nodeva recepti Polo, un saldējums kļuva par Itālijas augstmaņu iecienītāko saldēdienu. Saldējuma recepte ilgus gadus tika turēta slepenībā, jo galma pavārs bija devis klusēšanas solījumu. Tāpat saldējums bija arī viens no iecienītākajiem našķiem, ko Katrīna II izmantoja, lai valdzinātu savu vīru Pēteri III: galma apvērsuma laikā Katrīna to cienāja ar saldējumu, kas bagātināts ar liķieri, augļiem, šokolādi un riekstiem.

Šodien saldējums ir arī Latvijas iedzīvotāju vasaras našķis numur viens. Iestājoties siltajam laikam, cilvēki alkst pēc veldzes, un pieaug patēriņš arī vasaras topa produktam – saldējumam. Izvēle veikalos ir milzīga, gar acīm ņirb krāsaini iepakojumi, dažādi zīmoli, cenu zīmes un izceltas atlaides! Visapkārt runā, ka labāks un garšīgāks ir saldējums no dabīgām sastāvdaļām, bet kā īsti izvēlēties un orientēties plašajā klāstā? Kāpēc izvēlēties saldējumu no dabīgām sastāvdaļām, nevis papildinātu ar mākslīgiem konservantiem?

Atbilde – dabu nevar uzvarēt vai apmānīt, var tikai sadarboties ar to un visiem iespējamiem veidiem tai tuvināties. Dabisks uzturs ir viens no veidiem, kā uzņemt visas tās uzturvielas, ko daba piedāvā, un uzņemt tās organismam saprotamā veidā. Mūsdienu apstākļos, kad loģistika un konkurence diktē savus noteikumus, pārtikas ražotājiem piedāvāt dabiskus un garšīgus produktus bez nevajadzīgām piedevām – mākslīgiem konservantiem, krāsvielām, koagulantiem u.tml. – ir arvien lielāks izaicinājums. Taču tas ir veids, kā produktam piešķirt reālu pievienoto vērtību, vēl jo vairāk, ja runājam par saldējumu, kas ir tieši viens no bērnu iecienītākiem gardumiem. Saldējums kā tāds nav dabas produkts, taču tas var būt ražots, tuvojoties dabai vai attālinoties no tās.

Būtiskākais, ko vajadzētu novērtēt, ja ir vēlme pēc dabiskāka produkta – vai saldējums ražots no piena, krējuma vai sviesta. Tas ierasti ir pirmais, ko varam izlasīt uz saldējuma iepakojuma sastāva sadaļā.

Otrs nozīmīgs punkts, kur ražotāji parasti grēko – pievienotās krāsvielas, kas var būt dabīgas vai sintētiskas. Sintētiskās jeb mākslīgās krāsvielas tiek uzskatītas par riskantāko pārtikas piedevu grupu. Pastāv uzskats, ka starp sintētiskajām krāsvielām nekaitīgu faktiski nav un ka alerģiskas reakcijas no tām rodas biežāk nekā no konservantiem. Kā piemēri sintētiskajām krāsvielām, kas mēdz būt pievienotas saldējumam un ar kuru lietošanu jāuzmanās, ir E110 oranždzeltenais, E104 hinolīna dzeltenais, E124 kumačs 4R. Trīs minētās krāsvielas ir uzskaitītas arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām ar piebildi, ka tās var nelabvēlīgi ietekmēt bērna uzmanību un aktivitāti. Taču jāatceras, ka ne visas E vielas jeb pārtikas piedevas ir „sliktas”, daudzas ir dabīgas izcelsmes un droši lietojamas uzturā.

Prieks, ka vietējie ražotāji arvien vairāk domā par to, kā uzlabot sastāvu un radīt produktu bez mākslīgām sastāvdaļām un izmantojot vietējos resursus. Kā piemērus var minēt gan lielāko vietējo ražotāju „Rīgas piena kombināts” ar saldējumiem „Ekselence” un „Nu fruit”, gan mazāko ražotāju „Rāmkalni” ar saviem saldējumiem. Pozitīvā ziņa, ka, neskatoties uz ražošanas izmaksām, uzņēmumi arvien vairāk domā par savu produktu sastāvu!

Mēs zinām, kas mums garšo. Bet vai mēs zinām, ko mēs ēdam? Ir lietderīgi iepazīties ar produkta sastāvu. Jo mēs taču esam tas, ko mēs ēdam!