Vīrietis un neauglība. Lai tiktu pie mazuļa, sievai jāmeklē mīļākais?

Reiz dzīvoja Ansītis un Grietiņa. Viņi mīlēja viens otru, apprecējās, satika kā cimds ar roku, viens bez otra – ne soli. Pēc kāzām pagāja gads, pagāja otrs, bet bērni kā nepieteicās, tā nepieteicās. Grietiņa, Ansītim nezinot, veica visas pārbaudes un noskaidroja, ka ar viņas veselību viss ir kārtībā. Tātad – problēmas cēlonis, grozi, kā gribi, ir Ansītis. Apzinoties, ka vīram atklājums par paša nespēju radīt bērnus būs milzu trieciens, un nespēdama Ansītim to nodarīt, Grietiņa pieņēma lēmumu. Viņa sāka romānu. Izcili konspirētu. Tie daži draugi, kuri bija lietas kursā (jo bez viņu palīdzības Grietiņa to nevarēja noorganizēt), bija pārliecināti, ka Grietiņa aiz kaisles ir zaudējusi galvu. Bija jau arī iemesls – viņas mīļākais bija pa pusei Džeimss Bonds, pa pusei – Džordžs Klūnijs, turklāt talantīgs, gudrs un inteliģents. Jā – tāds, kādu dzīvē faktiski nemēdz būt. “Nabaga Ansītis...” domāja draugi. “Viņš pat nenojauš, ka virs viņa galvas karājas zobens, kurš var krist kuru katru brīdi.” Zobens tomēr nekrita. Neviens īsti nepamanīja, kurā brīdī pusklūnijs no Grietiņas dzīves pazuda kā rīta rasa, toties pēc trim četriem mēnešiem viņa sāka valkāt brīvus apģērbus. Tad draugi saprata, ka Grietiņas romāna iemesls nebija vis apnikušais Ansītis, bet apzināta vaislinieka izvēle. Kolīdz tapa skaidrs – ir! –, Grietiņa meklēja, kur māja. Jaukākais, ka par to nenojauš nedz Ansītis, nedz misters Lieliskais. Proti, Ansītis pat nepieļauj domu, ka viņa Grietiņa spētu būt neuzticīga, bet tam otrajam nenāk ne prātā, ka tas ir viņa, nevis likumīgā vīra bērns (ja vien viņš vispār ir lietas kursā par bijušās mīļotās grūtniecību).

“Skaidrs, ka daļa bērnu nav oficiālo vīru vai dzīves draugu bērni, bet daudzi vīri, pat ja viņiem ir šaubas, labāk izvēlas to nezināt,” sacīs kāds godājams ārsts, kura praksē bijuši dažādi precedenti.

Jautājums – vai Grietiņa darīja pareizi, izvēlēdamās šādu ceļu. Varbūt gudrāk tomēr būtu bijis aizsūtīt Ansīti pie daktera, un – kas zina – rastos pašiem savi bērni...

Lai vēl kāda Grietiņa neizlemtu rīkoties līdzīgi (un, iespējams, pārsteidzīgi), par Ansīša iespējamajām problēmām un to risinājumiem stāsta ārsts urologs Linards Rēdmanis.

“Vīrieša dalība bērna radīšanas procesā, vienkāršoti sakot, aprobežojas ar to, ka no viņa puses vajadzīgs tikai viens kvalitatīvs spermatozoīds, kurš spēj aizairēties līdz olšūnai, tomēr mēs, protams, to tik šauri netveram,” stāstījumu sāk Linards Rēdmanis. “Pārsvarā pārbaudīt savu spēju radīt pēcnācējus nāk stabili pāri, gadījumi, kad vīrietis vienkārši vēlas noskaidrot savas spermas kvalitāti, ir reti. Vecuma grupas ir visdažādākās – ir arī vecāki kungi, kuriem ir jaunas attiecības un kuri šajās attiecībās vēlas bērnus. Jāpiebilst, ka spermas kvalitāte ar gadiem, protams, neuzlabojas. Gadiem ir nozīme, bet par tēvu var kļūt arī 60 un 70 gadu vecumā, kamēr sievietēm jau pēc 40 gadu vecuma iespēja palikt stāvoklī ir samazinājusies par 50 procentiem. Biežāk tomēr pie mums vēršas kungi, kuriem pēcnācēju vēl nav un kuri tos vēlas. Ja runājam par laiku, kad vajadzētu nākt, tad pēc teorijas ir tā – ja bez izsargāšanās dzīvojot regulāru dzimumdzīvi, pēc gada, pusotra grūtniecība neiestājas, tad būtu jānāk pārbaudīties. Pārsvarā gan kungi nāk, savu partneru pamudināti. Kundze pie ārsta parasti aiziet pirmā. Ja viņai ir problēmas, kuras izdodas atrisināt, bet tā arī nekas nenotiek, pie ārsta jāiet kungam. Prātīgāk pat būtu, ja abi pārbaudītos paralēli. Nav retas situācijas, kad partnere tiek izmeklēta krustu šķērsu, nekas netiek atrasts, un beigās izrādās, ka kungam ir ļoti slikta spermas analīze,” atklāj urologs.

“Tātad – nosakot vīrieša auglību, visa pamats ir spermas analīze jeb spermogramma. Kā pie tās tikt? Spermu analīzei var nest no mājas, bet tad tā jāsaglabā ķermeņa temperatūrā un vietā, kur tiks analizēta, jānogādā stundas laikā, lai nemainītos spermatozoīdu kustīgums un spermas fizikālās īpašības. Labāks variants, kas arī vairāk patīk ārstiem, ir nodot analīzi tieši klīnikā. Klīnikās uz vietas ir atsevišķi kabineti, kur ir gan attiecīga literatūra, gan audiovizuālais materiāls. Dažkārt kungiem var būt psiholoģiskas problēmas, tāpēc jāzina, ka uz klīniku var droši nākt kopā ar kundzi. Gultas gan tur nav, tomēr viņa var kungam palīdzēt. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka to ejakulātu, kas iegūts masturbācijas ceļā, nevar viens pret vienu salīdzināt ar dzimumakta laikā iegūto. Ir pamats uzskatīt, ka dzimumakta laikā iegūtais materiāls ir labāks. Bet ar šādā ceļā iegūtu materiālu ir problēmas, jo tas jāsavāc speciālā prezervatīvā (parastie prezervatīvi satur vielas, kuras iznīcina spermatozoīdus), līdz ar to šis veids nav pārāk populārs. Tomēr tiem kungiem, kas masturbējot ejakulē ārkārtīgi mazā tilpumā (tā mēdz būt), es vienmēr vaicāju, vai parastā ceļā tilpums ir lielāks. Ja saņemu apstiprinošu atbildi, saku – tad labāk vediet no mājas, citādi varam iegūt falšu atbildi. Lielākajā daļā gadījumu analīzes rezultāti un ārējā apskate arī ļauj secināt, vai kungam ir vai nav problēma. Ja analīze ir ideāla, reti gadās papildu faktori, kas traucē spermatozoīdam “ieligzdoties”, sievietēm tas ir komplicētāk,” uzsver ārsts.

“Analīzes rezultātu veido pirmām kārtām skaits,” turpina dakteris Rēdmanis. “Spermatozoīdus mēra miljonos, un pie apakšējās robežas jābūt 20 miljoniem mililitrā (norma ir divi mililitri vienā ejakulācijas reizē). Otrs parametrs, kuru analizējam, ir spermatozoīdu kustīgums. Jāpiebilst, ka kustīgums nav visiem vienāds, daži ir kustīgāki, bet daudzi vienkārši peld un nekustas. Tā kā viņiem jānoiet garš ceļš, spēja veikli kustēties ir ļoti būtiska. Ja visi spermatozoīdi būs nekustīgi vai mazkustīgi, galā nenokļūs neviens. Kustīgumu nosaka reaktors, kas atrodas kakliņā (spermatozoīds sastāv no trīs daļām – galviņas, kakliņa un astītes). Tātad galviņa ir tā daļa, kurā atrodas ģenētiskais materiāls un kurai ir speciāls ferments, kas šķīdina olšūnas apvalku, lai varētu iekļūt iekšā. Kakliņā atrodas reaktors jeb “motors”, bet aste ir “riteņi”. Parasti vislabākie spermatozoīdi ir tie, kas arī vislabāk izskatās, un tos vērtē četrās – A, B, C un D – kategorijās. A kategorijā ir tie, kam piemīt mērķtiecīgums un kas kustas vienā virzienā. Tie pārskrien pāri laukam zem mikroskopa un aizdodas kaut kur prom, viņi arī visdrīzāk apaugļos olšūnu. B frakcija kustas lēnāk, bet – saglabājot virzienu. C kategorija, lai gan kustas, var teikt, grozās uz vietas. D vispār nekustas. Lai būtu rezultāts, vismaz 25% jābūt A kategorijas spermatozoīdiem, vai arī A plus B kopā jāveido 50 procenti. Ja puse ir mazkustīgi vai nekustīgi, tā ir norma.”

Kāpēc Jānim tie ir kustīgāki, bet Pēterim – ne? Kas to nosaka?

“Tas atkarīgs no ražošanas kvalitātes. Acīmredzot Pēterim ražošana nav kvalitatīva, fabrika strādā slikti,” secina urologs. “Nākamais – kāpēc tā strādā slikti? Iemesli var būt dažādi. Pirmām kārtām, lai viss noritētu, kā nākas, ir svarīga normāla dzimumattīstība. Piedzimstot sēkliniekiem jābūt noslīdējušiem. Ja tie nav noslīdējuši (normāli tiem būtu jānoslīd līdz gada vecumam) un netiek laikus novilkti lejā, tad tas ir riska faktors ne tikai auglībai, bet arī sēklinieku audzējiem. Dzimumnobriešanas un pēcpubertātes periodā nebūtu arī vēlams saslimt ar cūciņām. Līdz 10–11 gadu vecumam tās auglību neietekmē, bet vēlākā vecumā var radīt problēmas. Tālāk – varbūt vīrietim bijušas nopietnas slimības, kas ārstētas ar zālēm, kuras ietekmē spermas kvalitāti. Vēl samērā izplatīta ir patoloģija – sēklinieku varikocēle – iedzimts vēnu paplašinājums, kas rada termisku efektu. Sēklinieki speciāli ir izvietoti ārpus ķermeņa, lai atrastos vēsākā temperatūrā (tā atšķiras par grādu). Asinis ir ķermeņa temperatūrā, līdz ar to blakus sēkliniekam it kā ir novietots radiators. Lai gan sēklinieki ir divi, starpsieniņa ir diezgan plāna, tāpēc siltuma efekts izplatās arī uz otru sēklinieku. Varikocēle ir viens no biežākajiem sliktu analīžu faktoriem. Saistībā ar temperatūru risks ir arī vīriešiem, kuri strādā izteikti karstās telpās, piemēram, čugunlietuvēs, pie industriālām krāsnīm un tamlīdzīgi.

Tātad spermas kvalitāti var iespaidot varikocēle (pamatā), pārslimotās seksuāli transmisīvas slimības, kuras izmaina spermatozoīdu kustīgumu, endokrinoloģiskas vainas, ģenētika, ārējās vides faktori un vēl daži citi faktori. Piemēram, ja jūs domājat, ka kaut kas nav kārtībā ar auglību, kaut arī dzīvojat ģimenes dzīvi, jāpajautā – cik tad bieži jums tas sekss ir? Gadās, ka cilvēki plāno grūtniecību, bet dzimumdzīves režīms ir viena reize divās nedēļās. Pie tāda režīma var paiet gaismas gadi, kamēr beidzot izdosies trāpīt uz ovulācijas brīdi... Vēl, kaut arī reti, mēdz būt ejakulācijas traucējumi, kad sperma nepietiekamā daudzumā izkļūst ārā, jo kādreiz to “iešauj” uz iekšu, uz urīnpūšļa pusi. Tā biežāk gadās operētiem kungiem, kā arī diabēta pacientiem. Protams, spermu ietekmē arī zāļu lietošana. Mēs vienmēr jautājam, kādas zāles cilvēks dzer. Bieži iemesls ir ķīmijterapija onkoloģisku slimību gadījumos, reizēm ražošanu var ietekmēt daži urīndzenošie līdzekļi, kā arī daļa antibiotiku un daži vecās paaudzes skābi samazinošie preparāti. Arī antiandrogēnie preparāti, ar kuriem ārstē prostatas vēzi, bet tas ir rets salikums. Vēl, protams, dzīvesveids. Uzskata, ka labāku kvalitāti veicina mērena fiziskā slodze pāris reižu nedēļā. Kvalitāti var pasliktināt smēķēšana (potenci gan tā iespaido vēl vairāk), jo samazina apasiņošanu, tomēr nevar apgalvot, ka, smēķēšanu atmetot, tā noteikti uzlabosies un viņš kļūs daudzbērnu tēvs. Ietekme ir arī narkotikām – kokaīns mazina kustīgumu, spermas kvalitāti maina arī hašišs. Seksuāli transmisīvās slimības var radīt arī paša sēklinieka iekaisumu. 6% neauglības gadījumu iemesls ir seksuāli transmisīvās slimības, un sekas ne vienmēr ir atgriezeniskas. Visbīstamākā ir gonoreja un hlamīdijas. Vēl – sēklinieku audzējs, kas gan nav bieži sastopams, tomēr gadā aptuveni 50 vīriešu 20–40 gadu vecumā ar to slimo,” informē dakteris Rēdmanis.

Kā un ko tur var līdzēt, un vai spermatozoīdu nekustīgums var būt atgriezenisks? “Ir situācijas, kad, mainot dzīvesveidu vai likvidējot kaitīgo darba vai vides faktoru, spermas kvalitāti var uzlabot. Mazkustīgums var būt atgriezenisks, jā. Pirmām kārtām mēs nezinām, vai trīs mēnešu laikā pirms analīzes nodošanas viņš nav slimojis. Jo, piemēram, ja vīrietis slimojis ar vīrusa infekciju un viņam divas trīs dienas bijusi temperatūra virs 38, tad nākamo divu mēnešu laikā viņa analīze ar lielu varbūtību būs slikta, un mēs to nevaram uztvert kā ticamu. Tāpēc arī pēc standarta jānodod vismaz divas analīzes,” paskaidro ārsts.

“Cerīgi ir gadījumi, kad atrodam iemeslu un tas pieder pie tādiem, ko mēs varam novērst. Ja ir varikocēle, mēs to izoperējam, ja iekaisums – izārstējam, vajadzības gadījumā, novēršot disbalansu, koriģējam hormonu līmeni, bet seksuāli transmisīvo slimību dēļ radušos saaugumus var mikroķirurģiski operēt. Novērst var arī ārējās vides vai darba apstākļu negatīvo ietekmi. Pētījumi liecina, ka vitamīnu lietošana ir iedarbīga 50% gadījumu – pusei dos uzlabojumu, kamēr otrai pusei nebūs nekādu izmaiņu. Tā nav augsta efektivitāte. Pie bioloģiski aktīvām vielām, par kurām varētu sacīt, ka tās kaut ko spēj ietekmēt uz labo pusi, pieder vitamīns E, koenzīms 10 un vēl citi, kas minēti kā antioksidanti. Protams, te sava vieta var būt arī spekulācijām. Ja kāds vitamīns būtu pārāks par citiem, tas tiktu izbazūnēts pa visu pasauli un citus neviens vairs nelietotu. Parasti ārsts skatās, kā varētu trūkt, bet, ja kustīgums ir nulle, vitamīni, protams, situāciju neglābs.

Ja ir nepietiekams spermatozoīdu skaits mililitrā, ir zāles, kas var veicināt skaita uzlabošanos, bet ir svarīgi, no kāda skaita mēs sākam un līdz kādam ceram aiziet. Ja kungam ražošana ir izteikti slikta, skatāmies, ko var darīt citādi. Protams, mērķis ir bērns, bet spermas kvalitāte ir sekundāra, to ikdienā neviens neizjūt. Nozīme ir arī neauglības ilgumam. Var būt neauglīgs kopš dzimšanas, to nosaka ģenētika. Ja problēma ir ģenētiska, ārsts ģenētiķis parasti pasaka, kāds ir risks, ka tāda pati problēma būs pēcnācējam, un, ja risks ir gandrīz simtprocentīgs, tā ir viela pārdomām. Savukārt situācijās, kad nobriešana ir ļoti vārga un analīzē gandrīz neko nevaram izdabūt ārpusē, mēs bieži vien diagnostiskos nolūkos taisām sēklinieku punkciju, lai paņemtu audus no paša sēklinieka. Tad skatāmies – ja tur ir spermatozoīdi, kas ir labi pēc formas un viņiem piemīt arī zināms kustīgums, tad, lai veiktu mākslīgo apaugļošanu, pietiek ar vienu spermatozoīdu. Tehnoloģijas ir fantastiski attīstījušās, un tā ir iespēja. Bet! Ja pie vainas ir faktors, kuru varam novērst un dabūt normālu sēklas kvalitāti, tad viennozīmīgi labāk ir panākt grūtniecību dabiskā ceļā nekā mēģināt to darīt mākslīgi.

Diemžēl mēdz būt, ka vīrietim ar ļoti sliktu spermogrammu uztaisām ģenētisko testu un ieraugām, ka tur ir iedzimta hromosomu anomālija. Tad vienīgā iespēja ir mākslīgā apaugļošana ar donora materiālu. Tāpat kā tajās situācijās, kad vīriešiem spermā spermatozoīdu nav, un diemžēl nekā nav, arī veicot sēklinieku punkciju.

Mēdz būt, ka vīrietis ir vesels, analīzes ir labas, bet – kā nekā, tā nekā, un cēloni nevar atrast. Līdz ar to diemžēl nav arī faktora, ko mēs varētu novērst,” atzīst ārsts. “Mēdz būt arī tādi paradoksi, kad pāris ir, sacīsim, astoņus gadus izsargājies, tad nolemj – tagad mēs plānosim bērnu, bet izrādās, ka viņiem ir milzīgas problēmas. Tikpat labi viņi tos astoņus gadus varēja neizsargāties. Mēs arī nevaram ieteikt visiem vīriešiem taisīt spermogrammu, jo teorētiski grūtniecība var iestāties arī tad, ja ir slikta spermas kvalitāte – jo nav jau zināms, pie kādas kvalitātes grūtniecība iestājas. Tie, kam viss kārtībā, pie ārsta taču nenāk. Reti, bet ir pāri, kuri saka – mēs vēl neplānojam, bet gribam uztaisīt analīzi.”

Visbeidzot – ja problēma ir atgriezeniska, ar cik ilgu laika posmu jārēķinās, gaidot iespējamo uzlabojumu? “Katrs gadījums ir specifisks, minimālais laiks ir trīs mēneši, kad varētu sākt novērot izmaiņas kustīgumā, jo spermatozoīdu ražošanas un nobriešanas process ir 100 dienas. Iemesli ir tik dažādi, ka sūtīt tagad kādu uz aptieku noteikti nevar, var tikai aicināt nākt pie ārsta. Un bieži vien pietiek ar vienu apskati un spermogrammu, lai saprastu, vai ir jāiedziļinās vai nav.”

Kāds ir pirmais solis, kas jāsper vīram, jādara, ar ko jāsāk, ja sieva jau ir visur pabijusi un tikusi par sevi skaidrībā? Jāiet pie ģimenes ārsta, urologa? “Es ieteiktu iegūt informāciju par to, kur taisa spermogrammas, un vispirms veikt šo analīzi. Pamatā spermogrammas taisa visās tajās klīnikās, kurās nodarbojas ar ārpusdzemdes apaugļošanu, Latvijā tādas ir vismaz piecas. Analīzes veic arī lielākās Latvijas laboratorijas. Vīrietim būtu jāpiezvana uz turieni, kur viņš grasās nodot analīzes, un jāpavaicā, kādi ir priekšnoteikumi, vai to var izdarīt uz vietas. Ar iegūto atbildi viņš var droši doties pie urologa, kurš viņu, pirmkārt, apskatīs, otrkārt, izskaidros analīzes rezultātus. Jebkurš urologs spēs izvērtēt vīrieša veselību un, ja būs vajadzīgas specifiskākas darbības, nosūtīs, kur nepieciešams. Vizītē pie urologa tiek izvērtēti ārējie dzimumorgāni, vai ir normāli attīstīti sēklinieki, sēklvadi. Zinot faktorus, kas var ietekmēt auglību, ir svarīgi mērķtiecīgi savākt vīrieša dzīves “vēsturi” – jau esošie pēcnācēji, darbs, ieradumi, saslimšanas utt. Teikt, ka prevalē tā vai cita problēma, nevarētu. Vidējā aritmētiskā pacienta nav, iemesli ir dažādi. Biežāk problēmas ir tiem, kas ir vairāk slimojuši un kam ir agresīvi ārstētas smagas slimības. Tādu, kas ir neauglīgi no dabas, nemaz tik daudz nav. Tā kā videi ir ietekme un mēs dzīvojam ķimizētā vidē, ir teorija, ka, gadu desmitiem ejot, spermas kvalitāte ģeneralizēti mazliet pasliktinās visā pasaulē.

Ir aptuveni 30% vīriešu, kam ir neskaidrās ģenēzes sliktā sperma (nepietiekams spermatozoīdu skaits, nepietiekams kustīgums, vai abi kopā), turklāt daudziem no viņiem nevar pārmest arī neveselīgu dzīvesveidu. Ar mūsu pašreizējo zināšanu līmeni, kas nav zems, mēs tomēr nevaram pateikt, kāpēc tas tā ir. Idiopātiskas izmaiņas, un punkts. Tie tad arī ir tie, kam mēs dodam nespecifisku stimulējošu terapiju, piemēram, vitamīnus, un ceram, ka kaut kas uzlabosies. Visbiežāk tomēr tur neko nevar izdarīt, un viņi aiziet mākslīgo ceļu. Labās ziņas varētu būt tādas, ka mākslīgās apaugļošanas ceļš ir vaļā aptuveni 90% to vīriešu, kuriem ir problēmas,” rezumē speciālists.

Cik liela nozīme ir prostatas veselīgumam? Dzirdēts, ka tā esot vīrieša otrā sirds, un, ja prostatu izoperējot, vīrietis vairs lāgā neesot vīrietis, viņš varot pat pakāpeniski iegūt sievišķīgas aprises... Cik tajā taisnības? “Deviņdesmit procentus no spermas tilpuma saražo priekšdziedzeris un citi papilddziedzeri, bet sēklinieki – tikai 10 procentus. Patiesībā prostatas funkcija ir ejakulāta ražošana, tā nodrošina, lai spermatozoīdi kustētos, un, ja tur būs iekaisums, sperma var būt nekvalitatīva. Bet! Vīrišķos hormonus ražo sēklinieki, tāpēc prostatas izoperēšana nenosaka to, ka viņiem būs testosterona deficīts. Apgalvojums, ka prostata ir vīrieša otrā sirds, nav gluži pareizs! Jā, tas ir reproduktīvs orgāns, bet mēs nevaram teikt, ka vīrietis bez prostatas vairs nebūs vīrietis. Operācija gan var radīt erektilo disfunkciju, piebrieduma problēmas, bet neizslēdz iespēju, ka vīrietim vēl varētu būt bērni,” dakteris Rēdmanis kliedē kārtējo mītu.

Dzīvesveidam tomēr ir nozīme

Vai ir daudz potenciālo ne tik jauno tēvu, kuriem pirmie bērni ir, bet pie otrajiem viņi tik viegli netiek? “Tādu, kam jau ir bērni, bet ir grūtības tikt pie nākamajiem, nav mazums. Dzīvesveidam tomēr ir nozīme, un daži pie tā negatīvā nozīmē paši ir piestrādājuši. Vispirms viņš dara visu, lai bērnu nebūtu, bet pēc tam – visu, lai tie bērni tomēr būtu. Teorija ir tāda, ka vajadzētu censties sevi neapskādēt tik ļoti, lai tajā otrajā posmā, kad viņš bērnus gribēs, viņam tie būtu. Protams, ir arī kungi, kuru dzīvesveids ir veselīgs, tomēr spermas analīze nav necik laba (un otrādi – vienmēr būs izņēmumi no sērijas: dzīvo laukos septiņdesmitgadīgs vīrs, katru dienu pīpē divas paciņas Prīmas un dzer kandžu, bet pamanās pataisīt grūtas visas kaimiņienes... Tā nav neiespējama situācija, bet neikdienišķa gan).

Viens no būtiskākajiem faktoriem šādos otro bērnu gadījumos ir partneres vecums, un lielāka problēma ir tiem pāriem, kuriem abiem jau ir pie četrdesmit, jo viņiem ir mazāks laika limits, lai problēmas risinātu. Laika aspektā problēma ir arī tā, ka mēs ejam uz Rietumu sabiedrību. Un Retumu sabiedrība pēcnācējus rada tad, kad ir pabeiguši augstskolu, kārtīgi pastrādājuši, izveidojuši karjeru un iegādājušies māju. No bioloģiskā viedokļa raugoties, tur nekā laba nav,” uzsver ārsts.

“Vēl ir neliela grupa tādu, kam veikta vazektomija jeb vīriešu kontracepcija, bet kas vēlāk izdomā, ka tomēr vēlas bērnus un grib veikt atgriezenisku operāciju. Latvijā vīriešu, kas izvēlas veikt vazektomiju, ir maz, turpretī ārzemēs tā ir izplatīta, un aptuveni 20% no tiem, kam veikta vazektomija, šo funkciju vēlas atjaunot. Visbiežāk šādu vēlmi rada vai nu traģisks notikums ģimenē, kad bojā aiziet bērns, vai arī jaunas attiecības. Vazektomija kā kontracepcijas metode stabiliem pāriem, kas vairs neplāno bērnus, ir laba. Nav jādzer tabletes, nav jāliek spirāle utt. Bet! Viennozīmīgi – tā ir tikai daļēji atgriezeniska. Proti, ķirurģiski caurlaidību atjaunot var, bet efektivitāte... Ja caurlaidību atjauno laika posmā līdz 10 gadiem kopš vazektomijas veikšanas, iespējamība, ka iestāsies grūtniecība, ir aptuveni 50 procenti. Tātad – izvēloties šo kontracepcijas metodi, jāzina, ka tā ir atgriezeniska, tomēr vajadzētu to uzskatīt par neatgriezenisku. Tā ir pieeja, kādu iesaku arī pacientiem.”

Vai mūsu vīrietī zemapziņā nesēž bailes, ka tas nozīmē teju vai kastrāciju un ietekmēs potenci, vai arī tas ir tikai izglītotības jautājums? “Metode nav populāra postpadomju telpā, bet Rietumos to lieto plaši. Tā ir ļoti populāra ASV, gada laikā tur tiek veikts pusmiljons vazektomiju. Anglijā fertilā jeb auglīgā vecumā (30–40 gadi) daudzi kungi ir vazektomēti. Latvijā vīrieši no šīs metodes izvairās psiholoģisku iemeslu dēļ,” apstiprina ārsts.

Kas vēl var iespaidot spermas kvalitāti – kādi ieradumi vai varbūt kāds sporta veids? Iespējams, cilvēks, kaut ko darīdams, pat nenojauš, ka tādējādi apskādē savu spēju radīt pēcnācējus. “Ļaunprātīga iešana pirtī – pēc biežuma un ilguma. Par ļaunprātīgu varam dēvēt, sacīsim, trīs reizes nedēļā pa stundai. Vēl – ilgstoša un bieža sēdēšana pārmērīgi karstā ūdenī džakuzi. Tā, kaut arī atgriezeniski, spermu var pabojāt,” atklāj urologs. “Ir bijis medicīnisks pētījums par to, kā auglību ietekmē riteņbraukšana. Tika konstatēts: lai ciestu spermas kvalitāte, jābrauc uz ļoti cieta sēdekļa vismaz stundu. Latvijas laikā bija smieklīgs pētījums par to, ka potenci varētu veicināt mēreni stipra sēklinieku saspiešana... Pētījumam bija pieteikušies astoņi vai desmit voluntieri (par to, kurš tika deleģēts par “mēreno saspiedēju”, vēsture klusē – Aut.), tomēr hipotēze netika pierādīta,” dakteris Rēdmanis pasmaida.

Vai vīrieša patmīla vispār pieļauj iespējamību, ka neauglīgs var izrādīties viņš? Iegājies taču, ka allaž tiek vainota sieva, bet vīrs pat nepieļauj tādu domu. Un ne tikai vīrs – daža vīramāte piebļauj visu miestu – ak, mans dēliņš, vīrs kā ozols, bet šitāda neraža – ālava sieva... Kad beigās izrādās, ka ālavis ir pats ozols, neizpratnei nav robežu. Dažs mačo varbūt jūtas kā izbrāķēts nepilnvērtīgs tēviņš, kaut gan līdz šim par sevi bijis varen augstās domās un nu  gatavs vai nošauties... “Protams, šī sfēra ir ļoti sensitīva, un ne vienmēr vīrieša ārējais veidols un veselības stāvoklis korelē ar viņa spermas kvalitāti,” atzīst ārsts. “Kopumā 25% neauglības gadījumu iemesls ir sievietes faktors, 25% – vīrieša, bet 50% gadījumu katram no viņiem ir pa kādai mazai problēmiņai. Nespēja apaugļot sievieti vīrietim zināmā mērā ir traģēdija. Viss gan atkarīgs no uztveres – cits mierīgi audzina adoptētu bērnu, tomēr pārsvarā vīrietim tas ir diezgan smagi, jo vairošanās ir dabas nolikta, tāpēc nereti viņu pārņem depresīvs noskaņojums.

Īpaši grūti samierināties ar faktu, ka viņu spermas analīze ir slikta, ir pacientiem, kuri ir ļoti labi pašorganizēti un dzīvē visu varējuši panākt un nokārtot. Nereti, ja spermas kvalitāte ir sliktāka nenoskaidrotu iemeslu dēļ, tieši to pacientam saprast ir visgrūtāk: kā tā – nav izskaidrojuma... Tad dažkārt pacientam sakām – šajā situācijā mēs diemžēl neredzam veidu, kā jūsu analīzi uzlabot,” atklāj ārsts.

Un, visbeidzot, vēl par dažiem mītiem. Dzirdēts: ja pāris bieži nodarbojas ar seksu, grūtniecība nemaz nevarot iestāties, jo sēkla nepagūstot nobriest, tam it kā vajagot trīs dienas... Daži seksuāli ļoti aktīvi pāri pat uzskatīja, ka var neizsargāties, jo tāpat nekas nevar notikt (tomēr nereti notika gan...). Kā īsti ir? “Jā, kādreiz tika uzskatīts, ka, katru dienu nodarbojoties ar seksu, tiek radīts kontraceptīvs efekts, bet tā nav taisnība. Lai viss notiktu veicinošā režīmā, ap to laiku, kad notiek ovulācija, mēs iesakām vienas dienas intervālu, tātad – dzimumdzīvi ik pēc dienas. Spermatozoīdi dzīvo aptuveni 48 stundas, arī ilgāk,” atgādina dakteris.

Vēl tautā klīst nostāsti, ka reizēm vajag tikai nomainīt vīrieti (sievieti) un viss nokārtosies pats no sevis. Vai tiešām mēdz būt tā, ka Annai ar Pēteri, pie nosacījuma, ka abi ir veseli, 10 gadus nav bērnu, bet, pietiek Annai pārvākties pie Jāņa, lai viņa jau pēc mēneša būtu stāvoklī? “Tā tomēr pārsvarā nemēdz būt – tas tiešām vairāk ir mīts. Varbūt dažnedažādas sagadīšanās, un, ja abi nav īsti izmeklēti, visticamāk, problēmas tomēr ir bijušas,” ir pārliecināts dakteris Rēdmanis.