Pētījums: interešu izglītības iestādēs pulciņus apmeklē septiņreiz vairāk skolēnu nekā skolā
Interešu izglītības iestādēs pulciņus apmeklē septiņas reizes vairāk skolēnu nekā skolā, secināts pētījumā "Interešu izglītība Latvijā un interešu izglītības iestāžu loma".
Pētījuma autori norāda, ka tas skaidrojams ar to, ka skolēni, vecāki un pašvaldības uzskata, ka interešu izglītības iestādes ir piemērotākas pulciņu nodarbībām.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore, pedagoģijas doktore Ilze Šūmane pētījumā norādījusi, ka skolas nevar piedāvāt tik plašu un specifisku pulciņu spektru, jo bērni grib ne tikai dziedāt un dejot, bet arī konstruēt, modelēt, frēzēt un darīt citas tehniskas lietas, sportot atbilstošās telpās. Kā pozitīvu iezīmi viņa norāda to, ka, apmeklējot ārpusskolas iestādes, mainās vide, kas arī būtiski, lai izvairītos no monotonas dienas desmit stundu garumā vienās un tajās pašās telpās, ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem apkārt.
"Tā ir iespēja kontaktēties ar citiem vienaudžiem, dibināt kontaktus un veidot sociālās prasmes. Aug skolēna patstāvība, pašam nokļūt, plānot savu laiku," norādīja Šūmane.
Pētījuma autori atzinuši, ka ekonomiskās situācijas dēļ nav iespēju nodrošināt vienādu interešu izglītības piedāvājumu visās administratīvajās teritorijās, tādēļ lielākajās pilsētas ir pieejama lielāka interešu izglītības programmu daudzveidība.
Tajā pašā laikā mazajās skolās ir mazāks skolēnu skaits klasē un skolotājam mācību stundā ir iespēja vairāk laika veltīt konkrētam bērnam nekā tas ir lielajās pilsētas skolās, kas daļēji kompensē interešu izglītības pieejamības trūkumu.
Interešu izglītībai ik gadus tiek piešķirta valsts mērķdotācija, uz kuru saskaņā ar likumdošanu var pretendēt ikviena pašvaldības izglītības iestāde, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kuras pašvaldībā saņēmušas licenci programmas īstenošanai. Atsevišķos novados ir vērojama tendence, ka profesionālās ievirzes izglītības iestādes - mūzikas un mākslas skolas, sporta skolas - trūkstošās stundas profesionālās ievirzes izglītības programmām kompensē no valsts mērķdotācijas interešu izglītībai, pārveidojot savas izglītības programmas.
Vairākās administratīvajās teritorijās valsts piešķirtais finansējums tiek izlietots citiem mērķiem, piemēram, papildu mācību stundu vai fakultatīvo nodarbību finansēšanai konkrētā mācību priekšmetā vispārizglītojošās skolās, nosaucot to par interešu izglītību.
Skolēni apmeklē vidēji 1,8 pulciņus nedēļā, gandrīz visi aptaujātie apmeklēja vienu vai divus pulciņus, un tikai daži vairāk par diviem pulciņiem nedēļā. Tikai 4% interešu izglītības iestāžu audzēkņiem nodarbības liek justies pārslogotiem, līdz ar to var apgalvot, ka sapratīgi izvēlēts apmeklējamo interešu izglītības nodarbību daudzums nav pamats skolēnu pārslodzei.
Pētījuma autori norāda, ka interešu izglītības programmu saturu nosaka bērnu, jauniešu un viņu vecāku pieprasījums, izglītības iestāžu piedāvājums, valsts kultūrvēsturiskā situācija un tradīcijas. Vispopulārākās ir kultūrizglītības programmas - dziedāšana, dejošana, zīmēšana, kam seko sporta izglītības programmas.
"Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un bērnu un jauniešu pilsoniskās apziņas un valstiskās identitātes stiprināšanu, nepieciešams prioritāri atbalstīt tehnisko jaunradi, vides izglītību un novadpētniecību, rodot iespēju nodrošināt iestādes ar mūsdienīgām tehnoloģijām un pietiekošā daudzumā materiāli tehnisko bāzi atbilstoši esošajam pieprasījumam," uzsvērts pētījuma secinājumos.
Interešu izglītībai ir tūlītēja ietekme uz ekonomiku, jo vecāki, kuri jūtas droši par saviem bērniem pēc formālā skolas laika, sasniedz augstāku darba ražīgumu. Interešu izglītības iestādes ne tikai sniedz vecākiem šo drošības sajūtu, bet arī dod iespēju bērniem un jauniešiem pilnveidot sevi, tādējādi ietekmējot jauniešu nākotni un arī ekonomiku ilgtermiņā.
Pēdējo triju gadu laikā audzēkņu skaits interešu izglītībā pieaug, neskatoties uz to, ka skolēnu skaits skolās samazinās.
Pētījumā secināts, ka interešu izglītības programmu finansēšana pēc vienota normatīva un principa "nauda seko skolēnam" dod iespēju pašvaldībām sekmīgāk veidot savu politiku bērnu un jauniešu interešu izglītībā.
Pētījuma autori izstrādājuši vairākus priekšlikumus gan tūlītējai īstenošanai, gan ilgtermiņa risinājumu īstenošanai.
Viņi iesaka iesaistīt interešu izglītības jomas speciālistus darba grupās, kuras skar arī konkrēto nozari, piemēram, darba grupā pedagogu pārejai uz 40 stundu darba nedēļu, mazo skolu attīstības darba grupā.
Būtu jānoskaidro reālo bērnu un jauniešu skaits, kas nav iesaistīti interešu izglītībā, jānodrošina vienlīdzība interešu izglītības direktoru un vietnieku darba samaksai ar vispārizglītojošo skolu direktoru algu, jo darbu apjoms un atbildība ir līdzvērtīgi, arī darba stundu skaits neatšķiras.
Tiek ieteikts nešķirot interešu izglītības skolotāja un vispārizglītojošās skolas skolotāja darba samaksu, piemēram, par mācību stundu (nodarbību) sagatavošanu. Ļaut pašvaldībām arī turpmāk lemt par mērķdotācijas sadali interešu izglītībā. Tiek norādīts, ka mērķdotācijas interešu izglītībai jāpārskaita laikus pirms programmu īstenošanas sākšanas.
Autori rosina diskutēt par iespēju interešu izglītības iestādēm esošās izglītības programmas veidot un īstenot gan kā interešu izglītības, gan kā profesionālās ievirzes programmas, izsniedzot atbilstošu apliecinājumu par programmas beidzēju profesionālo kvalifikāciju.
Pētījums veikts, aptaujājot 38 interešu izglītības iestādes, 2199 interešu izglītības iestāžu audzēkņus, 1226 interešu izglītības iestāžu audzēkņu vecākus. Pētījumā izmantoti arī dati no citiem pētījumiem, apkopoti pašvaldību, interešu izglītības iestāžu absolventu, sadarbības organizāciju un citu personu viedokļi, valsts statistikas dati.
Pētījumu veicis 12 autoru kolektīvs - Bērnu un jauniešu interešu centru direktores, kā arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības nodaļas vadītāja.
LETA / Foto: Shutterstock
