Atslābsti, iemācies piedot un neesi nelaimes čupiņa! 15 soļi pretī laimei
Priekšstats par to, ko nozīmē būt laimīgam, katram ir savs, toties «nelaimīguma» sajūta gan mēdz izpausties līdzīgi. Arī iemesli tai visbiežāk ir vieni un tie paši. Nē, ne tie «tur, ārā», bet gan iekšā – pašā cilvēkā. Cīnies ar tiem un, iespējams, sapratīsi, ka laime ir tepat – tikai līdz šim tu to nelaidi iekšā.
Par laimi sapņo katrs. Vieni pēc tās apzināti tiecas, citi tam nepiešķir nozīmi vai noliedz, bet trešie izturas vienaldzīgi vai izliekas, ka viņus tas nesatrauc. Netrūkst cilvēku, kas pievērsušies laimes atslēdziņas meklējumiem, piemēram, Anselms Grīns („Patiesas laimes grāmatiņa“) vai Barbara Bergere („Vai tava dzīve ir laimīga?“). Apkopojot šo un citu autoru atziņas, mums izdevās izveidot 15 soļu programmu pretī tavai laimei.
1. solis: Atslābsti!
Laime nenāk, kad to sauc! Dzenoties pēc tās, tu to aizbiedēsi. Apzināti ar gribasspēku tiekties pēc laimes ir bezjēdzīgi – jo vairāk to darīsi, mazāka iespēja laimi sasniegt. Tā ir kā pārsteigums vai piedeva, nevis pašmērķis – uzdevums, kas jāizpilda.
2. solis: Pieņem to, kas ir!
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ciešam un esam nelaimīgi, ir vēlme redzēt dzīvi tādu, kāda tā patiesībā nav. Ne visi mūs mīl, lai kā to gribētos, un ne visi darbi vienmēr veicas. Mēs gribam neiespējamo, esam pārņemti ar šo domu un beigās viļamies, ka nenotiek pa prātam. Turpretī, atsakoties no uzstādījumiem, kam pašlaik vajadzētu vai nevajadzēti dzīvē notikt, sastopamies ar savu patieso būtību un rodam laimi tieši pašreizējā brīdī. Ja blakus būtu mīļotais cilvēks, viss būtu daudz labāk… Dedzīga vēlme gūt to, kā mums pašlaik nav, izraisa «nelaimīgumu». Prātā noris karš – nemitīga cīņa pret realitāti. Savukārt, ja nekādu pārmērīgu gaidu nav, viss kļūst par panākumu. Labāk izbaudi un vēlies to, kas tev jau ir!
3. solis: Koncentrējies uz notiekošo!
Centies labi darīt savu darbu, klausies iemīļotu mūziku, dodies pastaigā vai vēro brīnumskaistas dabas ainavas. Dari jebko, taču nododies tam pilnībā – ar visu sirdi. Laime apciemos, ja būsi atvērta pārsteigumiem, kurus dzīve sagatavojusi. Tas nozīmē pamanīt, saklausīt, uztvert, saprast, ievērot, pārdomāt... Tajā, ko dari, jābūt klāt un jāpiedalās ar visām maņām.
4. solis: Neiekrampējies!
Ne pie lietām, ne sajūtām, īpašuma, cilvēkiem nedrīkst turēties ar zobiem un nagiem. Tikai tas, kas sirdi nepiesien nekam radītam un var atteikties no tā, pie kā citi «turas», ir patiesi brīvs.
5. solis: Atmet perfekcionismu!
Katrs tiecas pēc ideāla, un tajā nav nekā slikta, jo šis spēks mudina izaugsmei, taču problēma rodas tad, kad cilvēks ar savu ideālu identificējas tiktāl, ka tam vairs nav drosmes pieņemt pašam sevi, un rodas bailes, ka arī apkārtējie nepieņems mani pašu. Lai no šī apburtā loka izkļūtu, nepieciešams ieskatīties acīs patiesībai par sevi un pieņemt savas ēnas puses. Jo miers, brīvība, pašapziņa un laime nav savienojamas ar bailēm būt bezvērtīgam, kas slēpjas aiz perfekcionisma.
6. solis: Nosaki dzīvi pati!
Ir mokoši būt pilnīgā atkarībā no apkārtējo spriedumiem un kritērijiem, taču ar daudziem tā diemžēl notiek. Cilvēks tiecas piepildīt citu vēlmes, lai tikai visi viņu mīlētu. Dzīve ap to riņķo, lai gan tas ir pretrunā ar pašcieņu. Tikai tad, kad pārstāsi nemitīgi domāt par sevi un sevis atstāto iespaidu, varēsi būt pa īstam klāt, kādu satiekot, un izbaudīt to, kas starp jums rodas. Tikai tas, kas jūt, ka pats ņem savu dzīvi rokās un to veido, gūst no tās prieku.
7. solis: Neesi sadiste!
Mēs bieži izturamies pret sevi nežēlīgi – tiesājam, kad kļūdāmies, zākājam, kad kaut kas noiet greizi. Pamēģini būt pret sevi žēlsirdīga – kļūsti maigāka, nedusmojies uz sevi, nepārpūlē ar solījumiem, bet gan pievērs uzmanību vājajam sevī un novārtā atstātajam.
8. solis: Dzīvo īstenībā!
Pēc iespējas ātrāk atmet ieradumu no jauna domās pārdzīvot jau notikušo. Kas bijis, bijis un pagājis. Taču arī otra galējība (dzīvot fantāzijās un cerībās par gaišo nākotni) nav gluži pareizākā. Tā vietā jārīkojas pašlaik, izmantojot katru minūti, izbaudot katru izjūtu un gūtos iespaidus.
9. solis: Atklāj savu misiju!
Neskaties, kā dara citi. Uzmanīgi ieklausies, kāds ir tavs ceļš, un tad pieņem drosmīgu lēmumu iet pa to, pat ja uz tā jūties vientuļa. Tikai tavs personiskais ceļš ļaus tev augt. Ir jāatklāj uzdevums, kas mums uzticēts, – savs aicinājums.
10. solis: Esi reāla!
Pārstāj dzīties pakaļ ilūzijām un izvirzi reālistiskus mērķus. Tev jāierauga, ko tu tiešām spēj mainīt un kas vienkārši ir tavs raksturs, ar ko jāsamierinās. Kad apņemies ko mainīt, ievēro to. Lai būtu vieglāk pierast, sāc ar pieticīgākiem mērķiem. Pacietība atmaksājas!
11. solis: Atrod brīvības telpu!
Mistiķi apgalvo – ikvienā no mums ir klusuma un brīvības telpa. To var sasniegt arvien no jauna, taču ne uz pasūtījumu. Nododies meditācijai vai vienkārši aizmirsties, vērojot saulrietu, un tev radīsies nojēga par vienatni un veselumu, zudīs vēlme būt perfektai un tu sajutīsies vienkārši labi.
12. solis: Noskaņojies dienai!
Ir jauki būt veselam, kustēties. Ir patīkami brīvi elpot un apzināti ievērot dzīves sagādātos ikdienas pārsteigumus. Atver acis no rīta un noskaņojies pozitīvai dienai un tās sagādātajām dāvanām. Saskaņā ar stoiķu mācību dzīve ir nepārtraukti svētki. Laime nav paša pūliņiem sasniedzama, tomēr zināma veidā esam atbildīgi par to – izvēloties priecāties vai arī ieņemt nelaimes čupiņas lomu un visu saskatot negatīvā gaismā. Paši vien esam atbildīgi par to, vai sakām dzīvei – jā vai nē!
13. solis: Vairo līksmību!
Līksmu cilvēku nevar iebaidīt, un tā tuvumā negribas grimt žēlabās. Viņā ir miers, tāpēc nekas nevar satricināt. Parunājies ar šādu cilvēku, un arī tu iekšēji atplauksi un pēkšņi ieraudzīsi dzīvi un apkārtējos citām acīm. Jo tie, kas koncentrējas uz negatīvo, to atklāj it visur. Vainas, aizvainojuma, neapmierinātības, aizskartas pašcieņas sajūtas var laupīt iespēju sasniegt laimes sajūtu. Turpretī līksms cilvēks dara gaišāku, un pēkšņi tu jūties viegli! Starp citu, līksmība rodas drosmīgi uzzinot patiesību par sevi, tāpēc iztaujā sevi par katru izjūtu, atrodot tās cēloni.
14. solis: Nesteidzies – izbaudi mirkli!
Mēs nepārtraukti steidzamies – ātri ēdam, kaut kur skrienam, domās jau esam desmit soļus priekšā... Pamēģini citādi – izbaudi pusdienas, sajūti katru soli, ko sper, dodoties uz darbu. Neskrien! Kas uzmanīgi vēro savu elpu, uzmanīgi sper soļus, uzmanīgi satver karoti, ir pilnībā iegrimis tajā, ko dara, tas pamostas! Vērība ļauj satikties ar lietām un cilvēkiem. Pamēģini kādreiz apzināti iet lēnāk vai, pārnākot mājās, lēnām novilkt drēbes – it kā ar to pašu notraušot dienas rūpes.
15. solis: Iemācies piedot un pateikties!
Atlaižot citu grēkus, tu iemācies piedot arī sev. Slēpts naids, neapmierinātība, aizkaitinājums tikai ievelk dziļāk negatīvajās emocijās. Vēl jo vairāk – mūsdienu pētījumi rāda, ka māka piedot stiprina sirds veselību un uzlabo garastāvokli. Pamēģini vienkāršu meditācijas paņēmienu: ieelpo caur degunu, izelpo caur muti, domās iztēlojies cilvēku, uz kuru turi ļaunu prātu, un pasaki viņam: «Es piedodu tev visu, ko esi man darījis sliktu.»
Un visbeidzot pārstāj sacelties pret sevi un likteni, bet ieraugi, ka katru dienu no jauna tavā dzīvē ienāk eņģelis, lai sargātu no nelaimēm un būtu blakus. Mēģini nākamos mēnešus izdzīvot kopā ar pateicības eņģeli un pārliecinies, ka dzīve iegūs jaunu garšu.
Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock
