10 delikāti jautājumi, kurus kauns uzdot ārstam
Par dažiem intīmiem jautājumiem nav viegli runāt par ar savu ārstu, lai gan viņš ir vienīgais, kurš tev var palīdzēt. Reizēm uzrakstīt ir vienkāršāk un uzzināt atbildi bez skaļiem vārdiem – mierīgāk un drošāk.
Pirmais jautājums. Par krūšu galiem…
Kāpēc krūtīm gali vienmēr ir it kā uz iekšu ievilkti? Esmu pārbaudījusies pie ginekologa un viss šķiet ir kārtībā, tomēr virkne ārsta uzdoto jautājumu liek man domāt, ka tas nav parasts gadījums…
«Dažām sievietēm krūšturu lietošanas laikā krūšu gali var būt uz iekšu ievilkti. Apakšveļu noņemot, krūtis pēc kāda laika ieņem savu normālo stāvokli. Tas nozīmē, ka apakšveļa, kuru nēsā nav piemērota. Iespējams krūšturis ir kādu izmēru par mazu, tāpēc pārāk cieši krūtis saspiež. Ja ievilktie krūšu gali ir bijuši visu laiku kopš sieviete sevi atceras, tā varētu būt iedzimta un nekaitīga ķermeņa īpatnība. Ja ievilktais krūtsgals parādās pēkšņi un tikai vienai krūtij, noteikti jādodas pie ārsta un jāpārliecinās, vai tā nav kāda onkoloģiska saslimšana. Ievilkts krūtsgals vienai krūtij ir viens no krūts vēža simptomiem.»
Regulāri veic krūšu apskati mājās spoguļa priekšā un pārliecinies arī, vai krūšu gali ir vienādi, vai tie nav saplaisājuši, uztūkuši, deformēti, niezoši, apsārtuši. Pabeidzot krūšu izmeklēšanu, viegli piespied krūtsgalu un pārliecinies, vai no tiem neparādās izdalījumi.
Otrais jautājums. Par ginekologa asistentu…
«Protams, jūs varat ārstam pateikt, ka vēlaties, lai izmeklēšanas brīdī būtu tikai viens speciālists bez asistenta. Šobrīd pārsvarā visās ārstu praksēs ginekologi strādā pa vienam. Iespējams sarunas brīdī ar pacientu kabinetā varētu piedalīties arī medmāsa, bet apskates laikā ginekologs ir viens ar pacientu. Tikai gadījumos, kad tiek veiktas kādas manipulācijas un nepieciešams, lai ārstam kāds padotu instrumentus, medmāsa ir nepieciešama. Parastas apskates laikā no ārsta asistenta klātbūtnes paciente var atteikties, jo tās ir viņas tiesības. Gadās, ka izmeklējumos piedalās studenti, kas ir rezidenti, taču ārsts, kurš ciena savu pacientu, vienmēr pajautās, vai neiebilst, ja izmeklēšanā piedalīsies vēl kāds speciālists.»
Trešais jautājums. Par sāpīgām mēnešreizēm…
Ilgāku laiku mēnešreizes bija ļoti sāpīgas. Griezos pie ārsta, kurš mani izmeklēja un nekādas veselības problēmas nekonstatējis sacīja: «Kādu Dievs radījis, tādam arī jādzīvo!» Vai tiešām man lemts visu mūžu mocīties?
«Tas ir atkarīgs no tā, cik izteiktas ir šīs sāpes. Tāpat svarīgi būtu zināt, vai jautājuma autore ir vēl jauna meitene vai jau pieaugusi sieviete. Fizioloģiski noteikts, ka līdz 25 gadiem sievietēm menstruācijas varētu būt sāpīgākas. Šobrīd medikamentu klāsts ir pietiekami liels, lai panāktu, ka sieviete menstruācijas neizjūt kā īpašu diskomfortu, tāpēc apgalvojums «kādu Dievs radījis, tā jādzīvo» nav patiess. Ja sāpīgas menstruācijas parādās vecumā pēc 25 gadiem, tad jāizvērtē sievietes veselības stāvoklis individuāli, jo par iemeslu sāpēm var būt gan iekaisums dzemdes dobumā, gan dzemdes kaklā. Ja ginekologs pārbaudē neatklāj iekaisumu, tad menstruāciju sāpju mazināšanai var lietot kādu pretsāpju līdzekli, kā piemēram Ibumetin vai Irfen. Iedzert vienu, divas tabletes mēnesī šo līdzekļu menstruāciju laikā ir pieļaujams. Ja tomēr sāpju remdēšanai jāizdzer vairāk tablešu, jāgriežas pēc padoma pie ārsta.»
Reizēm viens no veidiem, kā atrisināt sāpīgo mēnešreižu problēmu, ir lietojot hormonālās kontracepcijas tabletes. Menstruācijas paliek īsākas, mazsāpīgas un regulāras.
Ceturtais jautājums. Par anālā seksa kaitīgumu veselībai…
«Ja anālais sekss ir regulārs, tad pastāv iespēja, ka var atslābt anālais sfinkteris, kas satur fekālijas un zarnu saturu. Protams, arī inficēšanās risks anālā seksa laikā palielinās, jo tas ir daudz traumatiskāks nekā vaginālais sekss. Tāpēc anālā seksa laikā noteikti jālieto aizsarglīdzekļi, lai izsargātos no saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Ja radies anālā sfinktera atslābums, jādodas pie proktologa, kurš noteiks, kā šo problēmu risināt.»
Nekad pēc dzimumlocekļa ievadīšanas anālajā atverē uzreiz to neievadiet makstī. Anālajā atverē ir ļoti daudz baktēriju, kas var izraisīt dažādas infekcijas, radīt iekaisumus un izmaiņas maksts vidē.
Piektais jautājums. Par izdalījumiem…
Daudzos rakstos var izlasīt, ka viena no pazīmēm, kas varētu liecināt par kādu intīmas dabas problēmu, ir pārāk daudz izdalījumu. Varbūt izklausās naivi, bet, cik īsti skaitās „pārāk daudz”?
«Kas vienai ir normāli, citai varētu būt pārāk daudz, tāpēc noteikt vienu rādītāju, pēc kura varētu izsecināt, kad izdalījumu ir pārāk daudz, nevar. Ja pastāvīgi ir mitruma sajūta kājstarpē, ko papildina niezoša un dedzinoša sajūta, izmainās izdalījumu smarža, krāsa, tādā gadījumā jākonsultējas pie ārsta. Tikai veicot analīzes, var noteikt, vai izdalījumi ir normāli vai tomēr notikušas kādas pārmaiņas organismā. Izdalījumu daudzums var mainīties arī menstruālā cikla laikā. Fizioloģiski pēc menstruācijām un īsu laiku pirms mēnešreizēm izdalījumu daudzums samazinās. Cikla vidū, it īpaši, ja nelieto hormonālo kontracepciju, ir ovulācijas laika izdalījumi, kas ir staipīgi, gļotaini, caurspīdīgi un to parasti ir vairāk un tas fizioloģiski ir normāli.»
Sestais jautājums. Par stringbiksītēm…
«Ar stringbikšu valkāšanu aizrauties, protams, nevajadzētu. Taču, ja sieviete ir vesela, viņai nav nekādu sūdzību, tad valkāt drīkst jebkuru apakšveļu. Jāielāgo, ka sintētiska materiāla stringbiksītes var radīt noberzumus kājstarpē un noberzuma dēļ maksts vidē rodas izmaiņas. Stringbiksītes un pieguļoši džinsi var radīt pastiprinātu kairinājumu, tāpēc šādu apģērbu kombināciju nebūtu īpaši ieteicams ilgstoši valkāt. Stringus var droši nēsāt kopā ar svārkiem it īpaši vasaras sezonā. Katra no mums taču grib izskatīties un justies labi, tāpēc aizliegt nēsāt stringbiksītes un pateikt, ka tas ir ļoti neveselīgi, nav pareizi.»
Visērtākā un veselīgākā ir kokvilnas vai zīda auduma apakšveļa. Stringbiksītes jāizvēlas nedaudz vaļīgākas, lai tās nebūtu pārāk piegulošas un neiegrieztos miesā, neradītu neērtu sajūtu.
Septītais jautājums. Par vaksāciju TUR…
Esmu dzirdējusi, ka bikini zonas vaksācija sievietēm nav veselīga. Kādas problēmas šī skaistumkopšanas procedūra var radīt?
«Vaksācija ir viens no intīmās higiēnas un kopšanas līdzekļiem, tāpēc veselībai nekaitīgs. Tomēr jebkurā gadījumā pirms procedūras ieteicams veikt testu un pārliecināties, vai nav alerģijas pret kādu no produktiem, kas tiek lietoti vaksācijai. Īpaši jūtīgām sievietēm var būt alerģiska reakcija, tāpēc pastāv iespēja, ka arī bikini vaksācija izmaina maksts vidi.»
Rēķinies, ka bikini zonas vaksācija ir sāpīgs process, taču ar katru nākamo reizi sāpēs arvien mazāk. Dažas sievietes apgalvo, ka veicot bikini vaksāciju menstruālā cikla vidū, sāpes paciest ir daudz vieglāk.
Astotais jautājums. Par sabiedriskajām tualetēm un STS…
«Infekcijas gluži pa gaisu nelido, tāpēc, ja būsi uzmanīga un sabiedriskā tualetē uz poda virsmas nesēdīsies, inficēšanās risks ir ļoti minimāls. Uz poda brilles sēdēt nevajadzētu, jo tā iespējams inficēties ar dažādām ādas saslimšanām. Arī seksuāli transmisīvās slimības tualetē, ja neesi saskārusies ar podu, iegūt ir tikpat kā neiespējami. Pirms sabiedriskās tualetes apmeklējuma ieteicams vispirms aizskalot ūdeni un tikai pēc tam kārtot savas dabiskās vajadzības, nesēžoties uz poda malām. Hlamīdijas ārējā vidē nav spējīgas izdzīvot, tāpēc inficēties ar poda ūdens pilienu starpniecību arī ir pavisam niecīga. Daudz lielāka iespēja sabiedriskajā tualetē ir inficēties ar sēnīti.»
Devītais jautājums. Par piena sēni…
Piena sēne var rasties no pieguloša apģērba vai nepareizi izvēlētas apakšveļas?
«Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piena sēne varētu veidoties. Mitra vide, kurā nenotiek gaisa cirkulācija ir labvēlīga vide gan piena sēnei, gan gardinellām. Pastāvīgi valkājot stringa apakšbiksītes, piegulošas bikses un ilgstoši strādājot sēdošu, mazkustīgu darbu, iespēja iegūt kādu no šīm problēmām ir daudz lielāka.
Saraksts ar iemesliem, dēļ kuriem rodas piena sēne, ir ļoti garš. Populārākie iemesli ir imunitātes izmaiņas, higiēnas līdzekļi (ziepes, paketes, biksīšu ieliktnīši, kas izjauc maksts vidi), antibiotiku lietošana, partnera saslimšana ar sēnīšu infekciju, nepareizs uzturs, cukura diabēts, pārāk salda uztura lietošana.»
Kādā pētījumā speciālisti vēlējās noskaidrot, kas provocē vaginālās sēnītes uzliesmojumu. Aptaujātas tika sievietes, kurām ir hroniska vaginālā kandidoze un arī tāds, kuras nekad nav slimojušas ar maksts sēnīšu infekciju. Apkopojot informāciju par viņu visu dzīves stilu, ieradumiem, apkārtējo apstākļu ietekmi, secinājums bija pārsteidzošs – nepastāvēja nekādas būtiskas atšķirības! Tāpēc sēnītes gadījumā nesteidzies novērst visus iespējamos problēmas iemeslus, bet kopā ar ārstu izvēlies vienu iespējamo iemeslu un izslēdz uz laiku to no ikdienas dzīves.
Desmitais jautājums. Par atkārtotu vaginālo sēnīti…
«Šajā gadījumā noteikti jāveic papildus izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai nav saslimšana ar kādu no seksuāli transmisīvām slimībām, kas var provocēt sēnītes esamību. Jāpārbauda arī imūnā sistēma, jāpārrunā jautājums par higiēnas līdzekļiem, ko ikdienā lieto. Ja pēc medikamentu terapijas piena sēne radusies atkāroti, tam jāmeklē konkrēts iemesls, jāveic padziļināti izmeklējumi. Sēnīte ir visapkārt, arī taisnajā zarnā un uz ādas. Ja sieviete ir vesela, tad sēnītes sporas, kas nonāk makstī, neatrod tur sev piemērotu vietu un neturpina attīstīties. Tiklīdz ir veselības problēmas, tiek izjaukts maksts līdzsvars un normālo laktobaktēriju vietu, kas nodrošina normālu vidi makstī, ieņem sēnītes. Par piena sēni liecina tādas pazīmes, kā pastiprināti izdalījumi, kas ne reti ir biezpienveida, diskomforts, nieze. Piena sēni ārstē ar pretsēnīšu līdzekļiem, vaginālajām svecītēm.»
Konsultē ginekoloģe Inguna Kārkliņa
