Kāpēc mana mamma ir vislieliskākā? Jo viņa ir mana sirdsdraudzene!
Anna Hovarda ir teikusi, ka „pat vissmalkākais samts nav tik maigs kā mātes klēpis”. Manas mammas klēpis patiešām ir pats maigākais. Nu man jau ir apritējis 18 gadu. It kā pieaugusi, bet tomēr vēl maziņa.
Diemžēl pa nedēļu mājās neesmu, jo atrodos skolā, kas ir tālāk no mājām, bet vienmēr ar nepacietību gaidu, kad pienāks piektdiena, lai varētu doties mājās un mammīti samīļot un sabučot, un vienkārši tāpat pateikt, ka no sirds mīlu viņu. Smieklīgi, ka visas mammas, kad viņām pasaka, ka mīl, viņas (tāpat vien), vienmēr atpakaļ uzjautā par to, kāds šoreiz būs lūgums. ;) Arī man ar mammu ir bijuši šādi gadījumi. Kad pienāk manas brīvdienas, kurās varu atrasties mājās, cenšos maksimāli vairāk laika pavadīt ar mammu un vienalga, kas tiek darīts -vai ēst gatavošana, vai pa dārzu jaucoties, bet galvenais, ka kopā ar mammu. Kāpēc mana mamma ir vislieliskākā? Viņa ir mana sirdsdraudzene.
Man nav neviena tāda cilvēka, ar ko izrunāties, kā mamma. Viņa vienmēr mani sapratīs, atbalstīs un palīdzēs, ja tas būs nepieciešams.
Kamēr esmu pa skolu, mamma ir viena mājās, visus lauku darbus dara viena, viņai nav laika pat padomāt pašai par sevi, atpūsties un aiziet izklaidēties. Manuprāt, tieši tāpēc viņa ir pelnījusi saņemt šo lielisko dāvanu karti, jo viņa ir pati stiprākā un labākā sieviete pasaulē un lieliskākā mammai savām nu jau lielajām meitām, kuras diemžēl nevar būt klāt, kad visvairāk vēlētos.
Šis stāsts daudz neatšķirsies no citiem, bet galvenais, ka tiek rakstīts no sirds. Es mīlu savu mammīti un novēlu tik mīlētām visām topošajām un esošajām mātēm ar dubultu mīlestību.
