Noslēpums, kuru labāk neuzzināt. Manai mammai ir mīļākais

„Vienmēr esmu priecājusies par cilvēkiem, kas prot saglabāt mīlestību arī pēc tam, kad medusmēnesis jau sen aiz kalniem, jo mūsu ģimenē neko tādu neesmu redzējusi. Kādreiz vecāku strīdiem nepievērsu uzmanību, bet pēdējā laikā tie ir arvien nopietnāki. Mamma un tētis ir atsvešinājušies — nekur nebrauc kopā, pat iepirkties neiet kopā! Nu viņi vairs nespēj kopā uzturēties vienā telpā — ja mamma gatavo vakariņas, tētis skatās televīziju, un otrādi. Kas sāk strīdus? Parasti mamma. Viņai nepatīk nekas. Strīdi mūsu mājās ir ikdienišķa padarīšana, tagad vecāki dzīvo katrs savu dzīvi un kontaktējas minimāli. Man, protams, tas patīk labāk nekā strīdi cauru dienu, tomēr, izrādās, arī tam ir izskaidrojums.”

„Reiz tētis kopā ar brāli aizbrauca uz laukiem pie vectētiņa. Mēs ar mammu palikām mājās, un es izmantoju izdevību, lai uzspēlētu spēles, kas atrodas viņas telefonā. Pēkšņi pienāca SMS. Mamma bija vannā, tāpēc nedzirdēja SMS signālu, bet es izlasīju zīmīti. Tā bija apmēram šāda: „Sveika, kā beidzās vakars? Es biju pamatīgi saguris. Nevaru sagaidīt rītdienu! Skūpstu!” Izlasīto īsziņu uztaisīju kā nelasītu, par laimi, viņas telefonā ir šāda funkcija. Nu man bija viela pārdomām tuvākajām pāris nedēļām, jo uzreiz sapratu, ka mamma ar kādu satiekas. Tagad arī sapratu, kāpēc viņa gandrīz nekad savu telefonu neatstāj bez uzraudzības — nēsā pakārtu kaklā un vienmēr izdzēš īsziņas — gan saņemtās, gan izejošās mapes allaž ir tukšas. Es pat saskaitīju, cik nedēļas nogales mamma bija palikusi mājās viena, vienmēr ar kaut ko aizbildinoties: sagurums, slimība, draudzenes dzimšanas diena utt.”

Pielūdzēja meklēšana

„Zināju, ka VIŅŠ eksistē, bet nevarēju iedomāties, kas viņš ir. Pazīstamos vīriešus biju izanalizējusi un sapratu, ka tas noteikti ir kāds no darba, jo tur es nevienu nepazīstu. Jo vairāk par to domāju, jo vairāk nesapratu, kā mamma tik vienaldzīgi var graut mūsu ģimeni? Sākumā raudāju savā istabā un dusmojos uz visu pasauli, bet tagad esmu nomierinājusies. Patiesību uzzināju pēc trīs mēnešiem. No mammas telefona norakstīju desmit pēdējos svešos numurus, kas bija viņai zvanījuši dienas laikā. Un tos pārbaudīju gan savā, gan tēta telefonā. Ilgi nebija jāmeklē — mūsu kaimiņa numurs mammas telefonā nebija saglabāts ar viņa vārdu, bet gan ar nosaukumu Darbs...”

„Laika gaitā uzzināju, ka mamma ar kaimiņu tiekas viņas it kā masāžas seansu un baseina apmeklējumu laikos. Man vairs nav nekādu šaubu par viņu attiecībām, bet es neskrienu viņiem virsū, kliegdama un nosodīdama. To joprojām neviens nezina, tikai dažreiz man liekas, ka tētis kaut ko nojauš. Man viņa ir žēl, jo zinu, ka viņš cenšas mūsu visu labā... Pret mammu mana attieksme ir ļoti mainījusies. Es skatos viņai acīs un redzu tikai melus, un nesaprotu, kā viņa var pīties ar vīrieti, kuram ir sieva un trīs bērni, turklāt viņi ir mūsu ģimenes draugi! Nezinu, kā tas beigsies, tikai ceru, ka mans brālis to neuzzinās, jo viņam tas var būt pārāk sāpīgi.”