Naivs flirtiņš vai kas vairāk...? Manu partneri iekāro cita

Galvenais, kuram šādā situācijā jānorāda robeža, ir vīrietis, uzskata ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Ir ļoti muļķīgi, ja vīrietis to atstāj abu sieviešu ziņā un sāk tīksmināties, cik viena kļūst greizsirdīga un kā otra aizraujas ar valdzināšanu. Pasīvi nolūkoties, kā sievietes gluži kā divas vistas plucina vienai otras spalviņas, nav vīrieša cienīga rīcība. Vīrietis var flirtēt ar citu sievieti līdz zināmai robežai, taču tieši viņam jābūt tam, kas pasaka „Stop!”, ja flirts draud pārvērsties par ko vairāk.

Nevajadzētu vienmēr flirtā vainot tikai brīvās sievietes — viņām ir tiesības koķetēt un mēģināt izprovocēt vīrieti. Sievietes, kurām nav pastāvīga seksuālā partnera, flirtējot vēlas sajust vīrišķo enerģiju. Vīrietim jābūt savai stājai un pašam jāzina, ko viņš var atļauties un ko ne. Vīrietis, kuram ir gods un mugurkauls, rūpējas par savas sievietes drošību un nepieļauj situācijas, kurās viņa sieviete kļūst greizsirdīga. (Jo greizsirdība nav nekas cits kā vājuma pazīme — sieviete jūtas neaizsargāta un nepārliecināta par savām attiecībām. Krietns vīrietis parūpēsies, lai viņa sievietei nebūtu jāizrāda savs vājums citai).

Jāprot izjust robežu starp vieglu, rotaļīgu flirtu un mirkli, kad flirtā parādās divdomības

Nevainīgs flirts un divdomīgs flirts ir divas dažādas lietas. Ja vīrietis koķetējot kļūst divdomīgs, viņš jau ir pārkāpis robežu. Slēpti skatieni, izģērbšana ar acīm — tā ir divdomība, ja arī vīrieša verbālā komunikācija ir šķietami nevainīga. Savukārt komplimenti („O, jā, tu tiešām labi izskaties!”) vai tādas uzmanības izrādīšana, kas nevienam neko nekaitē, nav nosodāma.

Nereti sievas vai draudzenes jūtas tik nedrošas un nepārliecinātas, ka vēlas savus vīriešus privatizēt. Te jāatceras, ka neviens nevienam nepieder. Vīrietim ir tiesības pamanīt arī citas sievietes un atsaukties uz viņu uzmanību. Viņam nav nemitīgi jāizjūt bailes, ka viņš ne tā paskatīsies, ne to pateiks. Tāpēc sievietei jāmācās uzticēties savam vīrietim. Protams, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo īpaši tāpēc, ka daudzas sievietes pagātnē piedzīvojušas vilšanos un viņu iepriekšējā negatīvā pieredze šādā brīdī ņem virsroku. Sieviete, kas jau piedzīvojusi nodevību, uz situāciju nereti skatās caur pagātnes pieredzes prizmu — absolūti subjektīvi, ar šā mirkļa izjūtām, un viņas spriedumiem trūkst loģikas. Gadās arī, ka no mušas tiek uzpūsts zilonis...

Kā palaist vaļā pagātnes dēmonus un paraudzīties uz situāciju objektīvāk?

Jāapzinās, ka tā mēdz notikt. Cilvēki mēdz piedzīvot sāpes un vilšanos. Garantijas nav nevienās attiecībās. Ja sunim uzticas, viņš neskrien prom, taču, ja viņu visu laiku turēs stingrā pavadā, viņš gribēs izrauties. Jāatšķir pagātne no tagadnes. Jā, ir bijušas sāpes un vilšanās, taču nevajag tās ielaist tagadnē, lai nesabojātu to, kas ir, un neizprovocētu to, no kā tu baidies. Mirkļus, kas tiek pavadīti kopā, vajag izbaudīt, nevis sabojāt, domājot, ka kādu dienu attiecības var beigties.

Ja vīrietim uzmanību izrāda sieviete, kuru šā vīrieša partnere labi pazīst (draudzene, kolēģe vai pat radiniece), un viņas rīcība izraisa pretenzijas, vajag uzaicināt šo sievieti uz sarunu zem četrām acīm. „Tava uzvedība un rīcība mani sāpina. Lai vai kā, lūdzu, nedari tā, ja nevēlies sabojāt mūsu attiecības.” Savā ziņā ar pazīstamu cilvēku ir vieglāk runāt, jo attiecības balstās uz kopīga pamata, par ko šajā brīdī ir vērts atgādināt. Tomēr ne visas sievietes, nokļuvušas šādā situācijā, prot (un spēj) iziet no tās kā draudzenes. Ja notikušais netiek pārrunāts un draudzība izjūk, abu sieviešu starpā vienalga paliek neatrisināta lieta. Tāpēc vienmēr labāk ir pateikt, ka draudzenes rīcība sāpina, nevis sadomāties nezin ko, novērsties un turpmāk labāk „pāridarītāju” redzēt ejam nekā nākam. Un ja nu patiesi tas bija tikai nevainīgs flirts? Ne vienmēr nogriezt attiecības kā ar nazi būs pareizākais risinājums.

Ja vīrieša atsaucība uz flirtu sāpina vai aiziet par tālu

Ja šķiet, ka vīrietis flirtā ar citu sievieti aizgājis par tālu, notikušo vajag pārrunāt. Vislabāk mierīgā gaisotnē, nevis konflikta brīdī, piemēram, nākamajā rītā pēc ballītes vai pārnākot mājās, nevis sarīkot scēnu uz līdzenas vietas. „Vakar bija kāda situācija, kas mani sāpināja / lika justies neērti / pārsteidza.” Ir jāizskaidro savas izjūtas, kas nepatika vai sāpināja vīrieša rīcībā u. tml. Nevajag baidīties partnerim atzīt, ka aizskarta tava vājā vieta. Vislabāk būtu vienoties, ka turpmāk savai sievietei par prieku vīrietis centīsies tā vairs nedarīt.