Pusaudzis dodas uz ballītēm. Priecājies par savu lielo bērnu un atbalsti viņu!
Mazais bērns pamazām izaug par pusaudzi. Būtībā lielu cilvēku, kurš jau pats izdara savas izvēles. Dažkārt tās nesakrīt ar vecāku domām, piemēram, vai un kuras ballītes apmeklēt. Taču ballītes ir ļoti nozīmīga pusaudžu dzīves daļa – tā ir iespēja satikt esošos draugus neformālākā gaisotnē un iepazīties ar jauniem, socializēties un iegūt jaunu pieredzi.
Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte stāsta: “Vecākiem būtu svarīgi atcerēties, ka pusaudžu vecumposma uzdevums jeb gala rezultāts ir atdalīties no vecākiem un izveidot savu identitāti. Lai šos uzdevumus veiktu, viņiem ir nepieciešami vienaudži un socializācija vienaudžu vidū, kas nozīmē arī ballītes. Pusaudžiem ir svarīgi piederēt “grupai” un tikt pieņemtiem. Domāju, daudziem pieaugušajiem pašiem ir bijusi negatīva pieredze ar to, ko tas nodara jaunieša pašvērtējumam un emocionālajam stāvoklim, ja viņš netiek pieņemts vienaudžu vidū. Daudzi ar sekām cīnās vēl ilgi pieaugušo vecumā.”
Izaugt līdz ballītēm
Patiesībā, bērni ballītes sāk apmeklēt jau no bērnudārznieka vecuma, kad vienaudžu vecāki organizē bērnu dzimšanas dienas pasākumus. Tā ir pirmā pieredze, kad mazais svinētājs redz, kāda ir ballīte, kā notiek svinēšana, kādas jaukas un interesantas aktivitātes var notikt šādā pasākumā. Tā ir pieredze, ko viņš neapzināti nesīs līdzi visu turpmāko dzīvi – ballītes nav vienkārši sanākšana un socializēšanās, tās ir rotaļas, spēles, īpaši gardumi, jubilāra godināšana, labo domu domāšana un labestības vairošana. Ballītes sevī ietver cieņu pret sanākušajiem un apkārtējiem, kas ballītes norisē nav iesaistīti – jubilāra viesa vecākiem, kaimiņiem, kādas iestādes darbiniekiem.
Bērni augot redz arī to, kādas svinības rīko paši vecāki un citi pieaugušie. Jo kvalitatīvākas un tradīcijām bagātākas būs pieaugušajiem paredzētās ballītes, jo vērtīgāku pieredzi bērns paņems līdzi savām nākotnes ballītēm.
Ballītes bez pieaugušajiem
Kādā brīdī bērns būs izaudzis tik liels, kad teiks – vēlos doties uz drauga dzimšanas dienu pirtī. Un, jā, vecāki tur nepiedalīsies. Vai arī lūgs palīdzību sarīkot paša dzimšanas dienas pasākumu bez vecāku klātbūtnes. Gudri vecāki šādu vaicājumu būs paredzējuši. Viņi ballīti mājās vai bērna palaišanu uz svinībām neizjutīs kā šausminošu brīdi, bet priecīgu notikumu. “Noteikti vecāki var atbalstīt ideju rīkot ballīti pie sevis mājās, tā dodot iespēju bērnam izcelties, būt foršiem vecākiem un vienlaikus no tā vecāki iegūs daudz informācijas par to, kā ballītes notiek un iepazīt pusaudža draugus,” uzsver speciāliste.
Gatavošanās process
Lielā mērā pusaudžu ballītes rīkošana ne ar ko daudz neatšķiras no jebkuru citu svinību plānošanas – jāapzinās, kas ir pasākuma mērķauditorija, jāizdomā pasākuma plāns un jāķeras pie organizēšanas. Viens gan jāatceras – galvenais lēmumu pieņēmējs ir bērns vecāku nosprausto robežu ietvaros. Plānošanas procesā labs palīgs var būt, piemēram, lietotne Simple Soiree, kas palīdzēs saplānot visu nepieciešamo veiksmīgas ballītes norisei un sagādāt to bez steigas.
Tiesa, pusaudžu ballītes plānošanas ziņā nav pārāk sarežģītas, bērns novērtēs vecāku interesi un iesaisti pasākuma organizēšanā. Bērni novērtēs, ka viņu aktuālais pasākums ir svarīgs arī vecākiem.
Psihoterapeite piebilst, jo jaunāks pusaudzis, jo vairāk vecākam vajadzētu iesaistīties, atbalstot pusaudzi, kas nozīmē praktisku palīdzību, respektējot vajadzību pēc konkrēta apģērba, kabatas naudu u.tml. “Svarīgi, lai vecāki izteiktu komplimentus par izskatu, ierosinātu, kā var labāk izskatīties un arī, ja ir par traku, tad palīdzētu saprast, kādu “ziņu”/priekšstatu par sev pusaudzis rada, šādi ģērbjoties.”
Atbildībai ir jābūt!
Domājot par ballītes rīkošanu vai arī par bērna laišanu ciemos pie draugiem, vecākiem nav jābūt nevajadzīgi piekāpīgiem. Patiesībā bērnam pašam būs vieglāk, ja būs skaidri noteikumi, tajā pašā laikā parādot, ka vecāks uzticas pusaudzim. “Tas nenozīmē, ka nav jāatrunā noteikumi, līdz cikiem drīkst atrasties ballītē, par nokļūšanu mājās, dažādu vielu lietošanu, sazvanāmību utt., šeit vecākiem jābūt pietiekami stingriem, bet nevajag arī pārspīlēt, lai bērnu nepazemotu, īpaši jau vienaudžu klātbūtnē,” precizē speciāliste. Ar pusaudzi ir jārunā kā ar līdzvērtīgu, akceptējot šī vecumposma vajadzības un intereses. Ja vecākiem izdodas sabalansēt spēju uzticēties bērnam, vienlaikus saglabājot robežas, kas jāievēro, tas palīdzēs pusaudzim pieaugt, veicinās spēju vienoties un sadarboties, kā arī nostiprinās atbildības izjūtu.
Arī šajā situācijā var palīgā ņemt viedierīču sniegtās iespējas. Varat lūgt atvasei svinību gaitā atsūtīt kādu foto lietotnē “WhatsApp”, vienlaikus paskaidrojot, ka jūs domājat par to, kā bērnam klājas pasākumā un ka uztraucieties par viņu. Tāpat varat neslēpt, ka jums ir interese un ziņkārība par ballītes norisi. Vēl der atcerēties psihoterapeites Bernātes sacīto: “Vecākiem gan vajadzētu respektēt to, ka bērns visu nestāstīs, un lieki nepratināt par to, kā gāja un neapvainoties par virspusējām atbildēm, bet saprast, ka bērniem var būt sava privātā dzīve, noslēpumi un viņiem ir tiesības uz tiem, kā arī reizēm ir vajadzīgs laiks, lai par kaut ko dalītos ar vecākiem.”
Varat arī vienoties ar savu bērnu, ka kāds no vecākiem būs ballītes tuvumā un varēsiet aizbraukt pakaļ, ja būs nepieciešamība vai vēlēšanās. Svarīgi, lai vecāki radītu sajūtu, ja nu kas, tad vienmēr var pie viņiem vērsties un viņi palīdzēs, nekad vecākiem nevajadzētu bērnus sodīt par to, ka viņi ir bijuši godīgi, bet meklēt kopā ar pusaudzi veidu, kā nākamreiz rīkoties savādāk, lai atkal neatkārtotos tāda nevēlama situācija.
