Līdz neprātam iemīlējies 19 gadu vecs puisis: "Kā lai notic, ka vilciens jau aizgājis?"
"Kā lai aizmirst un tiek pāri? Es vienkārši vēlētos uzzināt, kā lai aizmirst meiteni, kas man ir bijusi pirmā mīlestība! Es šim pāri nevaru tikt jau vairāk nekā 4 gadus," ģimenes portālā mammamuntetiem.lv padomu lūdz 19 gadu vecs jaunietis.
Viss sākās, kad man bija 15 gadi, vēl 9. klasē, bet nu es jau mācos augstskolā un man jau ir 19. Tomēr joprojām par viņu nepārtraukti domāju, viņa man pat sapņos rādās. (Pēc tam parasti no rīta pēc mostos ar smaidu un pēc iespējas ilgāk cenšos to noturēt prātā šo sajūtu.) Sapņos mēs esam skūpstījušies, apķērušies, pastaigājušies un runājušies, taču dzīvē tas nekad nav noticis, jo mēs neesam bijuši kopā.
Esmu centies visādos veidos viņu aizmirst, bet es nevaru. Domāju: kad pabeigšu vidusskolu un vairs katru dienu skolā neredzēšu, manas jūtas ies mazumā, tomēr nekas nav mainījies. Palicis tikai sliktāk. Es nepārtraukti domāju, to kā būtu bijis, ja mēs būtu bijuši kopā. Atceros, kā izlaidumā viņa pie kluba durvīm stāvēja ar savu draugu, kurš viņu bija apķēris, un es visu laiku domāju, ka es varēju būt viņa vietā...
Lai arī viņai ir ieradumi, kas man nepatīk, piemēram, smēķēšana, tomēr man viņa tik ļoti patīk, ka man pret to vairs pat nebūtu iebildumu.
Nav jau arī tā, ka man šīs domas uzmāktos visu laiku, tomēr rudeņos un pavasaros es pastiprināti par viņu domāju. Tā kā atkal ir rudens, tad atkal bezmiega naktis ir atgriezušās. Stundām ilgi nevaru aizmigt, jo saprotu, ka viņa man bija pirmā un visdrīzāk arī pēdējā mīlestība, es vairss iespējams, viņu nekad nesatikšu, tomēr aizmirst nespēju.
Daudzi noteikti teiks, „ka mans vilciens jau ir aizgājis”, un laikam šoreiz es piekritīšu. Lai arī cik ļoti es nevēlētos, biju viņā iemīlējies līdz neprātam, bet viņa mani pat nepamanīja. Lai vai kā - es nebiju viens no skolas izskatīgākajiem džekiem vai lielajiem tusētājiem. Viss, ko es darīju - sēdēju mājās un cerēju... Ne velti mēdz teikt, ka „cerība muļķa mierinājums”. Tagad saprotu, ka es būtu atdevis jebko, lai tikai viņa vismaz kādreiz būtu man uzsmaidījusi vai apsēdusies klēpī, kā to viņa darīja ar citiem džekiem skolā. Varbūt es arī esmu totāls muļķis, jo man 19 gados tā arī nav bijis ne draudzenes, ne attiecību...
Esmu uzrakstījis tik daudz muļķīga teksta... Kādam liksies, ka man nav īsti ko citu labāku darīt, kā iztirzāt šo visu internetā, bet varbūt man arī vienkārši nav ar ko aprunāties...
Es vienkārši gribu viņu aizmirst un sākt dzīvi no jauna, tomēr es nezinu, kā.....?
