Meitu skolā apsaukā liekā svara dēļ...

"Man ir meita, viņa iet pirmajā klasē. Viņai ir nedaudz liekais svars. Mūsu daktere teica, ka nav par ko uztraukties. Tomēr meita no skolas nāk raudādama, jo viņu klases biedri apsaukā par resno cūku. Mēs mēģinājām caur klases audzinātāju veidot dialogu, taču viss velti. Es nezinu, ko pateikt meitai, kā viņu mierināt un uzmundrināt..."

"Varbūt Jūsu meitai, no medicīniskā viedokļa skatoties, viss ir kārtībā, ja jau daktere tā saka. Un tomēr, svarīgi ir, kā viņa jūtas. Skola ir vieta, kur viņa uzturas dienas lielāko daļu. Ja jau Jums arī pašai izskatās, ka bērnam ir liekais svars, ir vērts par to padomāt un kaut ko darīt. Vispirms pašai jāizdomā, ko tādā gadījumā varētu darīt. Uzreiz kļūt tievākai neizdosies, bet vajadzētu piestrādāt, lai meita justos novērtēta, tāda, kāda viņa ir.

Atrodiet viņas izskatā visu, kam viņa arī pati varētu noticēt un izsakiet par to komplimentu. Parādiet, ka arī Jūsos ir daudz laba un skaista. Kopā ar meitu celiet arī savu pašvērtējumu, jo nav jau tik svarīgi, ko citi par mums domā, bet svarīgi, ko mēs paši par sevi domājam. To arī jūt apkārtējie. Un, ja sevī nēsājam domu, ka ar mums kaut kas nav kārtībā, tā doma mūsos ir aktīva un citi to mums nospoguļo. Te der vārdi - nemaini pasauli - mainies pats, tad arī pasaule mainīsies. Būtu jauki, ja Jūsu ģimenē būtu tētis, kas meitu audzinātu ar labu pašvērtējumu, bet, ja ir citādi, tad varbūt ir kāds radinieks, kas varētu šo lomu uzņemties - paslavēt Jūsu meitu, uzteikt to par labi paveikto darbiņu. Novērtējiet meitas talantus. Tie noteikti ir, kaut vai prasme būt kārtīgai, vienmēr visu paveikt laikā, varbūt labi padodas kāds, kaut viens priekšmets.

Ja meita saņēmusi zemāku atzīmi, tad pasakiet, ka arī tas ir vērtējums. Kādu vērtību mēs sev piešķiram, tā arī citi mūs novērtē. Varētu piestrādāt pie ēdienkartes, uzzināt, kas būtu veselīgi un, protams, arī garšīgi. Augošam bērnam noteikti nevajadzētu badoties. Visiem kopā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Kopā staigāt, slēpot, jāmaina savi paradumi, visai ģimenei. Palutināt ar kādiem saldumiem varētu sarunāt brīvdienās, kad kopā tos arī baudītu. Bērniem ļoti garšo bulciņas un kam gan tās negaršo, bet par to ar meitu varētu parunāt. Pastāstiet viņai, kā tas ietekmē organismu. Viņa jau Jums ir pietiekoši liela. Mēs domājam, ka bērni kaut ko nesaprot, bet viņi reizēm saprot un redz vairāk nekā mēs pieaugušie... Jūs ļoti mīliet savu bērnu, bet bieži dzīves steigā aizmirstam to vairāk izrādīt un pateikt īstos vārdus īstajā brīdī.

Veltiet meitai vairāk uzmanības. Lai tā ir ne tikai darbos, bet arī vārdos. Lai mājas sajūta būtu tā, kas pievelk. Tur ir droši, tur Tevi saprot un pieņem tādu kāds esi. Pašas iekšējais miers un drošības sajūta būs tā, kas radīs mieru arī meitā. Viņa neapzināti jūt, par ko Jūs raizējaties. Pārmaiņas sāksies tad, kad pieņemsiet šo situāciju, kāda tā ir. Izplānojiet, ko lietas labā darīsiet. Ar ko sāksiet pati, ko runāsiet ar meitu. Kādu cilvēku vēl šai situācijai pieslēgsiet. Varbūt jāsameklē kāds, kam meita vēl uzticētos. Jo bieži mamma ir mamma, bet cita cilvēka viedoklis pavisam citādi varētu tikt uzņemts. Vairāk uzklausīts. Abas kopā saplānojiet, ko ēdīsiet.

Aizejiet kopā pie saviem paziņām, draugiem vai radiem, kur viņa labi un vērtīgi jūtas. Izceliet viņas labos, kaut sīkos veikumus, lai saprot arī pati, ka ne viss ir ārējā izskatā. Bet pie tā noteikti abas piestrādājiet, jo īpaši meitenei tas ir un būs svarīgi. Nopērciet meitai kaut ko īpašu, kas viņai ļoti labi piestāvētu un dotu iekšēju prieku, tas būtu kā starojums, kas viņu pasargātu. Lai Jums izdodas kļūt par cilvēkiem, kuri zina savu vērtību.... Jā, un kas ir noteicis kādus kritērijus. Katram mums tie ir savi. Galvenais ir mūsu pašu iekšējā sajūta - pieņemt un mīlēt sevi, tādas, kādas esam pašreiz un domāt un darboties virzienā kādas vēlamies kļūt!"

Mammamuntetiem.lv/ Foto: All Over Press