"Telefons var iezvanīties kuru katru brīdi..." Baiba savu brīnumu sagaidīja, bet vēl ir Austris
Pāris dienu laikā labdarības organizācijas Ziedot.lv uzsāktajā kampaņā tika savākti nepieciešamie 40 000 eiro, kas novirzīti 25 gadus vecā iecavnieka Austra neatliekamajai aknu transplantācijai. Portālam Kasjauns.lv puisis stāsta, kā norit gatavošanās nopietnajai operācijai un kas bija jāpārvar, lai publiski vērstos pie sabiedrības pēc finansiāla atbalsta.
Kad Austrim Augustam diagnosticēta retā aknu slimība, viņam pateikts, ka diena, kad ar savām aknām izdzīvot vairs nevarēs, ir neizbēgama. Puisis aptuveni astoņus gadus dzīvojis ar apziņu, ka nākotnē viņam būs jāguļas uz operāciju galda, kur viņam tiks veikta salīdzinoši dārga procedūra – aknu transplantācija. Austra cīņa par savu dzīvību sākusies krietni pirms veiksmīgās kampaņas portālā Ziedot.lv un jebkādām cerībām dabūt vajadzīgo naudu no valsts.
Koncertējot, iekrāj pirmo operācijas naudu
„Iecavas jauniešu padome katru gadu veido īpašu programmu, kuras ietvaros tiek mēģināts visdažādākajos veidos palīdzēt pilsētas iedzīvotājiem. Tobrīd jau aptuveni piecus gadus zināju, ka man ir lielas problēmas ar aknām, kuras nākotnē saasināsies. Padome sazinājās ar manu mammu un mēs nolēmām piedalīties,” atceras Austris.
Pirmais nopietnais mēģinājums finansiāli nodrošināties pret nākotnes veselības problēmām izpaudās kā Ziemassvētku koncerts, kurā koncertēja arī pats Austris ar draugiem. „Pirms kāda laika biju pasācis spēlēt basģitāru. Salasījāmies kopā bariņš jauniešu, ar kuriem regulāri gājām uz baznīcu Bauskā. Izveidojām nelielu repertuāriņu un spēlējām. Bija interesanti un mums pievienojās arī dziesminieks Kārlis Kazāks,” atceras Austris.
Papildus svinīgam Ziemassvētku koncertam, Austra atbalstam tika organizēta arī izsole, kurā varēja iegādāties vietējo jauniešu-gleznotāju un citu radošo iecavnieku mākslas darbus. „Toreiz kopā tika savākti vairāk kā 2000 latu,” atklāj Austris.
Ar invaliditātes pensiju mēnesim nepietiek
Pēc tam nekādas oficiālas kampaņas nedz Austris, nedz viņam tuvie cilvēki nav rīkojuši. Taču puiša veselība turpinājusi pieprasīt ievērojamas naudas summas. „Nekas oficiāls rīkots netika, taču katru mēnesi vienkārši saņēmu palīdzību no draugiem un paziņām. Tas patiešām bija ļoti forši. Šobrīd man ir 2. Invaliditātes grupa un ar to pensiju, kas man ir piešķirta (86 eiro) reizēm pat nepietiek, lai tiktu cauri mēnesim. Visa nauda aiziet medikamentiem un slimnīcu apmeklējumiem – bieži jābrauc uz Rīgu, lai veiktu dažādas procedūras. Pasakos Dievam par draugu un ģimenes atbalstu,” stāsta Austris.
Puisis neslēpj, ka ticība Dievam viņa ģimenes dzīvē spēlē milzīgu lomu. Ciešās saites ar kristīgo cilvēku loku arī gādā par emocionālo atbalstu, un tas Austrim nav mazsvarīgi. „Papildus tam, ziņa, ka manai operācijai tiek vākta nauda internetā, plašajā kristīgo draugu un paziņu lokā izplatījās zibens ātrumā,” piebilst puisis.
Slimība pārsteidz nesagatavotu
Pie Latvijas sabiedrības, publiski lūdzot ziedojumus, Austris vērsies vien pagājušajā oktobrī. Tobrīd vairs nebija runas par jauniešu koncertu sniegšanu un vietēja mēroga izsoļu rīkošanu – vēl augustā Austris bija pārcietis patiesi smagu slimības uzplaiksnījumu un kļuva skaidrs, ka nauda, turklāt, salīdzinoši liela summa, veselības saglābšanai ir jāsavāc nekavējoties.
„Pirmo reizi uz Tartu slimnīcu devos 4.oktobrī, lai veiktu pārbaudi. Bija skaidrs, ka vilcināties nedrīkst – operācija jāveic pēc iespējas ātrāk, kamēr ķermenis ir atkopies un spēs ātrāk pieņemt jauno orgānu,” atceras Austris. Pie Ziedot.lv Austra ģimene vērsās jau nākamajā nedēļā: „Ieradāmies un izklāstījām savu situāciju. Mums līdzi bija arī Veselības ministrijas vēstules, kurās norādīts, ka valsts apmaksāta transplantācija šogad nebūs pieejama. To pēcāk atkārtoti, vēršoties pie ministrijas, pārbaudīja un apstiprināja arī Ziedot.lv komanda. Lēmums par valsts apmaksātas aknu transplantācijas ieviešanas atlikšanu uz 2018.gadu bija apstiprināts septembrī, taču publiski par to, manuprāt, ziņots nebija nekur.”
Vai viegli lūgt naudu svešiniekiem?
Saņemot šo apstiprinājumu, divu dienu laikā Austra sauciens pēc palīdzības tika publicēts portālā Ziedot.lv. Pavisam drīz vēsti par jaunieti, kura dzīvība glābšanai paredzētu programmu valsts atlikusi uz gadu vēlāk, publicēja vairāki mediji un Austra stāsts nokļuva arī TV ekrānos. Kampaņas ietvaros nepieciešamie 40 000 tūkstoši tika savākti dažu dienu laikā.
Taču veiksmīgajam stāsta atrisinājumam ir arī psiholoģisks aspekts. Runājot par publisku ziedojumu vākšanu, vietā būs jautājumi par to, cik tad īsti satuvināta ir Latvijas sabiedrība. Vai iedzīvotāju mentalitāte, kultūra un sociālās normas neliek šķēršļus atklātībai, par tik personiskām lietām kā veselība un finansiālas grūtības pat tad, ja uz spēles ir paša dzīvība? Austrim, tāpat kā daudziem citiem, kuru dzīvību glābšanai saziedotas pat sešciparu summas, par šo visu bija jārunā atklātā veidā, rādot savu seju, publicējot savu vārdu un dzīvesvietu.
„Lūgt nav viegli... Manuprāt, tā ir tāda latviešu mentalitāte. Taču tajā pat laikā nav izejas. Vienkārši nav variantu! Tādā ziņā internets vismaz piedāvā adekvātu veidu kā to darīt – ja es tev nāktu klāt uz ielas un teiktu, ka man ir lielas veselības problēmas, ka man vajadzīga nauda un šeit nu būs bankas konts, kurā ieskaitīt, vai tu man uzticētos? Ziedot.lv ir nostiprinājušies kā uzticama organizācija un ziedojot tur, rodas tāda kā drošības sajūta,” atklāti izstāsta Austris.
Arī sarunas ar Ziedot.lv darbinieci nemaz neesot bijušas tik vienkāršas – ģimenei sākotnēji pat radies iespaids, ka personāls pret viņiem izturas auksti un viņi šeit ir nevēlami: „Taču pēc laika, kad šī darbiniece mums pazvanīja, attieksme bija krasi pretēja – cilvēks bija fantastisks, sniedza atbalstu un rīkojās profesionāli! Protams, nevaru zināt – iespējams, iepriekšējai attieksmei bija kāds iemesls. Jāsaprot arī, ka mēs tādi tur neesam vienīgie – darbs ar problēmās nonākušiem cilvēkiem Ziedot.lv ir rutīna un liels paldies viņiem par to!”
Lai lūgtu ziedojumus, jābūt konkrētam plānam
Austris arī atklāj, ka līdz šim, lai arī zinājuši, ka no dārgās operācijas izvairīties nebūs iespējams, ģimene atturējusies publiski lūgt palīdzību, jo pašiem nav bijis skaidrības par to, cik tieši naudas vajag. „Pēc Tartu slimnīcas apmeklējuma oktobrī mums vismaz bija zināms izmaksas, tāme. Nevaru vienkārši paziņot, ka man vajadzīgi 40 000 eiro – ir jābūt reālam plānam, kurā norādīts kam tieši un kā šī nauda tiks tērēta,” skaidro puisis, „Līdz šim, cik nu varēju, dzīvoju ar savām tagadējām aknām – diez vai būtu bijis pareizi biedēt tuviniekus un lūgt palīdzību svešiniekiem, vēl nezinot, cik ilgi spēšu iztikt bez transplantācijas.”
Donors var parādīties kuru katru brīdi
Pēdējo reizi Austris Tartu slimnīcā viesojās 2.novembrī, pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka nauda operācijai būs. „Cik man zināms, šobrīd esmu vienīgais latvietis, kurš joprojām gaida aknu donoru. Man jebkurā laikā var piezvanīt no slimnīcas un paziņot, ka donors ir atradies. Tad es saku „paldies”, dodos uz mājām, kravāju somas un braucu uz Igauniju,” informē Austris. Puisis cer, ka līdz tam laikam neatkārtosies tas, ko nācies piedzīvot augustā, kad slimība saasinājuma rezultātā viņš pamatīgi novārdzis. Vēl pavisam nesen aknu transplantācija Tartu slimnīcā tika veikta latviešu meitenei Baibai Baronei, kura šobrīd atkopjas no pārciestās operācijas.
Austris stāsta par gatavošanos operācijai
Ārstu konsīlijam Igaunijā Austra ģimene jautājusi arī par to kā tieši tiks sadalīti 40 000 eiro: „Summā tiek iekļauta operācija un pēc-operācijas atveseļošanās laiks līdz brīdim, kad es tieku izrakstīts no slimnīcas. Izrādās, ka pati operācija maksā vien aptuveni 4000 eiro – pārējā summa jātērē medikamentu iegādei un slimnīcas iekārtu izmantošanas apmaksai, jo pirmās dienas pēc operācijas manā vietā elpos un asinis filtrēs mašīnas.” Austris atklāj, ka jau ir parakstījis nepieciešamos dokumentus, piekrītot aknu transplantēšanai.
