Esi saaukstējusies? Ārstējies ar dabiskiem līdzekļiem
Pirms sniegties pēc klepus tabletēm vai saaukstēšanās zālēm, ir vērts padomāt divreiz. Izrādās, ka medikamenti nebūt nav tik iedarbīgi, kā sola reklāmas.
Kādā nesenā pētījumā, ka tika veikts ASV, atklājās, ka gandrīz visi mūsdienu medikamenti, kas domāti saaukstēšanās simptomu novēršanai, ieskaitot antibiotikas, elpošanu atvieglojošus līdzekļus degunam un pretklepus zāles, neiedarbojas ne pieaugušajiem, ne bērniem. Ņemot vērā, ka daudzas standarta pretiesnu zāles izraisa miegainību, kas rada potenciāli bīstamas situācijas darbā vai dodoties uz darbu, visdrošāk vispār nelietot modernās pretsaaukstēšanās un pretklepus zāles, bet izvēlēties drošāku un iedarbīgāku alternatīvu.
Tāpēc izpētiet mūsu ceļvedi ar dabiskiem līdzekļiem. Tie ļaus ne vien mazināt saaukstēšanās simptomus un ātrāk atveseļoties, bet pirmām kārtām samazinās iespēju vispār saslimt.
Dabas līdzekļi, kurus lietot, ja esi jau saslimusi:
Cinks.
Kā liecina jaunākie pētījumi, ātri reaģējot, cinks var palīdzēt saīsināt slimošanas laiku. Astoņpadsmit pētījumi, kuros bija iesaistīti gandrīz 1800 dalībnieki, atklāja, ka tie, kuri pēc pirmo simptomu parādīšanās 24 stundu laikā iedzēra cinka tabletes, slimoja vidēji par dienu mazāk, salīdzinot ar tiem, kas šo minerālvielu nelietoja. Visefektīvākās bija cinka sūkājamās tabletes (75 mg dienā vai vairāk) – tās slimošanas ilgumu spēja saīsināt vidēji par divām dienām.
Umckaloabo jeb Dienvidāfrikas pelargonija (Pelargonium sidoides DC)
Šī auga sakņu ekstraktu lieto vairākos dabiskos pretsaaukstēšanās līdzekļos un klepus zālēs. Kādā pētījumā gandrīz 80% šī ekstrakta dzērēju desmit dienu laikā bija tikuši vaļā no iesnām. Pārbaudes grupā, kas lietoja placebo līdzekli, tādu bija tikai 30 procenti.
Ehinācija (Echinacea purpurea)
Ehinācijas klīnisko pētījumu rezultāti ir pretrunīgi. Iespējams, tas ir tāpēc, ka pētījumos izmanto dažādu sugu augus, kā arī dažādas auga daļas. Taču kāds nesens pētījums liecina, ka visbiežāk saaukstēšanās ārstēšanā vērts izmantot purpursarkano ehināciju (Echinacea purpurea) – tā bijusi efektīva piecos no sešiem pētījumiem un palīdzējusi saīsināt saaukstēšanās ilgumu līdz pat četrām dienām. Ehinācijas tēja var palīdzēt tikt vaļā arī no gripas simptomiem.
Ājurvēdas augs Andrographis paniculata
Šis augs satur vielas, kam piemīt imūnsistēmu stiprinoša un arī pretiekaisuma iedarbība. Vairāki pētījumi liecina, ka tā lietošana saaukstēšanās brīžos ļauj pārciest iesnas un klepu vieglākā formā. Andrographis paniculata līdzekļus var iegādāties interneta veikalos.
C vitamīns
Par to, cik saaukstējoties tas ir noderīgs, rakstīts daudz. Iespējams, C vitamīns pilnībā nenovērsīs iesnu saķeršanas draudus, taču, ja to dzer katru dienu, tas var palīdzēt saīsināt slimošanas ilgumu. Apkopojot 31 pētījumu, kuros piedalījās vairāk nekā 11 000 pacientu, cilvēkiem, kuri regulāri lietoja C vitamīnu, saaukstēšanās slimības atkāpās par 8% ātrāk. Zinātnieki secināja, ka viņiem arī iesnas nebija tik stipras kā tiem, kuri C vitamīnu nelietoja.
Probiotiķi
Šīs draudzīgās baktērijas palīdz stiprināt imunitāti, tāpēc to lietošana profilaktiskos nolūkos mazina iespēju saslimt. Desmit pētījumu apkopojumā, kuros bija iesaistīti 3500 dalībnieku, secināts, ka, dzerot jogurtu vai lietojot probiotiķu kapsulas, cilvēki slimo par 12% mazāk. Probiotisko preparātu lietotājiem arī saaukstējoties retāk tika izrakstītas antibiotikas.
Ķiploki
Saaukstēšanās profilaksei labi noder arī dabiskais antibakteriālais līdzeklis ķiploks. Kādā pētījumā, kurā piedalījās 146 brīvprātīgie, viņi katru dienu izdzēra vienu uztura bagātinātāja tableti, kas satur allicīnu. Šie dalībnieki slimoja par 63% mazāk un arī par 70% īsāku laiku nekā tie, kuri dzēra placebo tabletes.
Vingrošana
ASV zinātnieki izpētījuši, ka pieaugušie, kas rudenī un ziemā ir fiziski aktīvi, slimo par trīsarpus dienām mazāk nekā viņu mazkustīgie laikabiedri. Zinātnieki arī apgalvo, ka regulāras fiziskās aktivitātes ļauj saaukstēšanos izslimot vieglāk. Jācenšas katru dienu vismaz 20 minūtes veltīt fiziskām aktivitātēm, piemēram, ieteicams doties uz peldbaseinu peldēt, var lēni skriet vai braukt ar divriteni vai, ja laikapstākļi ļauj, slēpot ar distanču slēpēm. Ja neizdodas pasportot katru dienu, vēlams to darīt vismaz piecreiz nedēļā.
Teksts: žurnāls Ko ārsti tev nestāsta/Foto: AllOverPress
