Vai ūdens dzeršana sportojot var kaitēt? Uzzini patiesību!

Bīstami palielināt šķidruma daudzumu organismā vairāk, nekā tas ir nepieciešams, ir divos gadījumos. Pārlieku daudz ūdens nedrīkst dzert sportisti un cilvēki, kuri cieš no paaugstināta asinsspiediena, jo spiediens ir tieši saistīts ar šķidruma daudzumu organismā. Uzņemot par daudz šķidruma, tas nonāk asinsritē, vēl vairāk paaugstina spiedienu un rada nopietnus draudus sirds veselībai. Šādos gadījumos būtu jārīkojas līdzīgi kā ar sirdszālēm, kas nevis jānorij, bet jāpaliek zem mēles, jo tā aktīvās vielas nonāk organismā ātrāk. Tāpat ir ar ūdeni, tāpēc pareizi nevis izdzert vienā paņēmienā veselu glāzi ūdens, bet iedzert malciņu un pirms norīšanas to paskalināt mutē. Malkojot ūdeni, arī slāpes var novērst ātrāk. Fiziskas slodzes laikā asins plūsma organismā mainās – palielinās muskuļu un sirds apasiņošana, bet iekšējie orgāni tiek mazliet atstāti novārtā. Kuņģa un zarnu trakts sportojot gandrīz pilnībā pārstāj darboties. Kā labu piemēru var minēt boksa maču, kur raundu starplaikos sportisti, knapi turoties kājās, atsēžas uz sola, taču nevis kārtīgi padzeras, bet tikai apslakās ar ūdeni un ieņem vienu malku, ko tūdaļ izspļauj. Sacensību laikā boksera organisms ir sasniedzis tik sakāpinātu stāvokli, viņa sirds un elpošana strādā galēji pastiprinātā režīmā. Lieks šķidruma malks liktu sirdij teju vai apstāties no pārslodzes. Lai izvadītu liekos sāļus, sportistam pietiek, ka viņš ūdens malku patur mutē, saskalina un izspļauj (to var darīt, cik nepieciešams).

Ja lielas fiziskās slodzes laikā tiek dzerta sula, organisms to uztver vēl saasinātāk nekā ūdeni. Sula, saldinātie dzērieni, piens un kefīrs, un jebkurš cits šķidrums, kas nav ūdens, ir ļoti koncentrēts ogļhidrātu avots, un organisms to ir spiests pārstrādāt. Tādējādi cilvēks ne tikai neuzņem papildu ūdeni, bet tērē esošās enerģijas rezerves, kuras ir tik nepieciešamas slodzes laikā. Pat speciālie kokteiļi muskuļu masas palielināšanai vai svara samazināšanai (ja tādi nepieciešami) jādzer pirms vai pēc treniņa.  Lai saglabātu mitruma līdzsvaru organismā un vienlaikus nekaitētu veselībai, labāk ūdeni dzert aptuveni pusstundu pirms sporta nodarbības. Tādējādi ķermenis jau laikus tiek nodrošināts ar šķidrumu, ko izsvīst nodarbībā. Liekais šķidrums šīs pusstundas laikā tiks izvadīts, bet tas, kas būs nepieciešams, – paliks. Savukārt pēc treniņa jādzer tik, cik ir vēlēšanās, bet atkal – maziem malkiem. Turklāt jādzer tikai līdz brīdim, kad slāpes tiek dzesētas, jo lieki uzņemts šķidrums var izvadīt no organisma vērtīgas minerālvielas. Tā ir viena no ūdens galvenajām funkcijām – toksīnu un sāļu izvadīšana no organisma. Vienkārši sakot, ja šķidrums ir pietiekamā daudzumā, organisms var sevi veiksmīgi attīrīt, ja tā trūkst, visas kaitīgās vielas paliek iekšā. Ja uzkrājas liels sāļu daudzums, asinis sabiezē un palēninās darbaspējas. Urīnizvadsistēma nevar pilnvērtīgi strādāt, aknas nevar attīrīt asinis, un vājākajās vietās sākas saslimšanas.  Papildu ūdens organismā nepieciešams arī, lai pārstrādātu uzņemto barību. Jo ātrāk barība atstāj organismu, jo ātrāka kļūst vielmaiņa un tauku dedzināšana. Pētnieki no Humbolta universitātes Berlīnē secinājuši, ka, izdzerot 500 ml ūdens, vielmaiņa paātrinās par 30 procentiem.  Tādēļ ieteicams ēst vairākas reizes un nedaudz, kā arī malkot ūdeni, nevis vienu reizi ieturēt apjomīgu un sātīgu maltīti.

Joprojām aktuāls ir jautājums, cik daudz jādzer. Diemžēl visiem vienas receptes nav. Jāņem vērā katra cilvēka veselība un fiziskā aktivitāte. Piemēram, tiem, kuriem ir sēdošs darbs un kuri pārvietojas galvenokārt ar automašīnu, ūdens jālieto mazāk par tiem, kuri iet kājām un arī darba vietā nesēž. Tomēr, ja nepieciešama vidējā formula, tad var savu svaru dalīt ar skaitli 30. Tā, piemēram, 60 kg smagai sievietei dienā būtu jāizdzer 2 litri ūdens. Visi pārējie dzērieni – tēja, kafija, kefīrs, piens un sulas – šajā sarakstā neietilpst.  Vēl viens atgādinājums – katra diena būtu jāsāk ar glāzi ūdens. Viena glāze – tas ir minimālais daudzums, kas ik dienu jāizdzer visa gada griezumā. Ja vēlaties, lai ūdens ātrāk uzsūktos, tam vajadzētu būt tādā pašā temperatūrā, kāda ir ķermeņa iekšienē – tātad augstākai par 36,6 grādiem, ko var izmērīt ar termometru. Dzerot aukstu ūdeni, organismam jātērē enerģija un ūdens vispirms jāsasilda, tādēļ uzsūkšanās noritēs lēnāk. To var izmantot savā labā, ja ir aktuāli samazināt svaru.

Visbeidzot – kādu ūdeni izvēlēties? Tiek daudz diskutēts par to, ka veselīgāk ir dzert negāzētu ūdeni. Ja cilvēks ir vesels, no gāzētajiem dzērieniem izvairīties nav pamata. Tiem pievienotā ogļskābā gāze rada sīkus burbulīšus, kurus dzerot rodas kņudinoša sajūta. Tāpēc gāzētu ūdeni arī grūtāk iedzert vairāk nekā nepieciešams, kurpretim negāzētu izslāpis cilvēks var viegli pārdozēt. Gāzētajam minerālūdenim pievienotā ogļskābā gāze arī palīdz ātrāk remdēt slāpes. Tiesa, ne visiem cilvēkiem veselības stāvoklis ļauj dzert gāzētu ūdeni. Ja ir gastrīts vai kāda cita kuņģa un zarnu trakta slimība, tad ogļskābā gāze dzērienos nav vēlama.