Vai alkohols tiešām padara resnu? Kliedējam šo mītu
Mums vienmēr teikts, ka alkohols ir kalorijām bagāts un tā dzeršana rada liekos kilogramus. Taču tas ir mīts, kura pamatā ir kļūdaini zinātniskie pieņēmumi.
Veselības ministrijas mājaslapā var izlasīt speciālistu sagatavotus ieteikumus “alkohola profilakses jomā”, un tajos teikts, ka “alkohols satur daudz enerģijas (1 grams dod aptuveni 7 kcal (29 kJ)). Tas savukārt var veicināt liekā svara palielināšanos." Problēma ar šo apgalvojumu ir tāda, ka tas vienkārši nav patiess. Jā, alkoholā ir daudz kaloriju – gandrīz tikpat, cik taukos – , taču alkohols nepadara resnu. Deviņdesmito gadu beigās Bostonas Brighemas slimnīcas pētnieki veica pētījumu, kurā iesaistīja apmēram 20 000 pusmūža sieviešu. Pētnieki 13 gadus sekoja līdzi šo sieviešu dzeršanas paradumiem un svaram. Sākumā visām bija mazs un vidējs svars, bet pētījuma beigās ap 9000 sieviešu bija radies ievērojams liekais svars, dažas pat bija klīniski aptaukojušās. Mūsdienu medicīnas teorija apgalvotu: ja visi pārējie apstākļi būtu vienādi, resnītes lielākoties būtu tās, kuras dzēra alkoholu. Taču tā nebija! Patiesībā bija gluži otrādi – resnītes izrādījās sievietes, kuras nedzēra, un visvairāk alkohola patērēja tieši tievās. Taisni sievietes, kuras nedzēra, bija spiestas pirkt jaunas – lielākas – drēbes. Dzeršanas dēļ neveidojas liekais svars. Ir vēl vismaz vairāk nekā desmit citu alkohola un svara pētījumu, kas apstiprina Bostonas pētījuma rezultātus. Ne visos redzama tik pārliecinoša sakarība starp alkohola lietošanu un liekā svara pieaugumu, taču kopumā tendences liecina, ka alkohola patērēšana veicina svara zaudēšanu un īpaši – sievietēm.
Kaloriju teorija
Ļaujiet atgādināt pamata problēmu: alkoholā ir daudz kaloriju, tāpēc rūpēs par slaidu figūru no tā vajadzētu atteikties. Taču pētījumu rezultāti ir nepārprotami – alkohols noteikti nerada tik daudz liekā svara, cik kaloriju tas satur. Pirmais, kas pārsteidz ikvienu, kurš centies kontrolēt svaru, samazinot uzturā ogļhidrātu daudzumu, ir ļoti zemais ogļhidrātu saturs alkoholā. Piemēram, katrs no 3 g ogļhidrātu sarkanvīnā ir vērts tikai 4 kalorijas. Kopā sanāk 12 kalorijas, lai gan teorētiski sarkanvīnam vajadzētu saturēt 85 kalorijas. Vēl viens pārsteigums – stiprajā alkoholā nav ne grama tauku, ogļhidrātu vai olbaltumvielu, bet tajā ir ļoti daudz kaloriju. Mēs esam iemācījušies domāt par kalorijām kā par mazām enerģijas paciņām, kas kaut kur noslēptas ēdienā. Bet tās nav īstas – tā ir mērvienība, kas parāda, cik daudz karstuma rodas, šo ēdienu vārda tiešā nozīmē sadedzinot. Varētu jautāt, kāda gan saistība krāsnī sadedzinātam ēdienam ar to, kas ar produktiem notiek cilvēka ķermenī? Izrādās, neviens zinātnisks pētījums nav spējis atbildēt uz šo jautājumu. Un tas ir viena acīmredzama iemesla dēļ – nav iespējams rast šādu atbildi! Ēdiena enerģijas sagremošana un uzsūkšana ir sarežģīts bioloģisks process, ko nav iespējams atkārtot laboratoriskā vidē.
Ja alkoholā ir daudz kaloriju, bet tā lietotājiem nerodas liekais svars, tad kāpēc tik maz uzturzinātnieku norāda uz šo jautājumu? Tāpēc, ka doma, ka alkohola kalorijas varētu atšķirties no ēdiena kalorijām, ir īsta ķecerība. Uzturzinātnieki zobiem un nagiem aizstāv domu, ka “kalorija ir kalorija”, pasludinot to par nemaināmu dogmu. Rezultātā ķecerība tiek ne vien apklusināta, bet arī slikti izpētīta.
