"Vēnu pavasaris" aicina arī šogad
Gadskārtējā akcija «Vēnu pavasaris» Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā notiek jau kopš 2010. gada. Tās mērķis ir rosināt cilvēkus pievērst lielāku uzmanību vēnu veselībai un aiziet uz konsultāciju pie kvalificēta flebologa. «Cenšamies uzrunāt to pacientu daļu, kuri līdz šim vēl nav sadūšojušies risināt vēnu problēmas, un pieredze liecina, ka pavasaris ir ļoti piemērots laiks, lai mēs tiktu sadzirdēti. Papildu motivācijai pirmreizējiem pacientiem piedāvājam arī būtiskas cenu atlaides,» stāsta klīnikas vadītājs, ķirurgs flebologs, medicīnas doktors Uldis Mauriņš.
Vai šajos gados, kopš darbojas jūsu klīnika, ir jūtamas kādas izmaiņas sabiedrības zināšanās par vēnu slimībām, vēlmē tās diagnosticēt un ārstēt?
Lai arī valstī kopumā veselības aprūpes pieejamība kļuvusi sliktāka, vismaz vēnu ārstēšanā esam sasnieguši zināmu stabilitāti – nu jau kādus četrus gadus pēc kārtas pirmreizējo pacientu skaits būtiski nemainās. Pirms kāda laika mūsu rīkotajā ārstu konferencē Valmierā kolēģi – vecāka gadagājuma ķirurgi atzina, ka salīdzinoši mazāk kļuvis pacientu ar smagām un ielaistām vēnu nepietiekamības formām, tādām kā trofiskas čūlas. Tas sakrīt arī ar maniem novērojumiem. Mani priecē, ka, attīstot mūsdienīgu vēnu ārstēšanu, mums ir izdevies populācijā samazināt neārstēto pacientu īpatsvaru. Ir vērts turpināt iesākto un turpināt par to stāstīt cilvēkiem, kaut arī brīžiem liekas – kurš tad nav to vēl dzirdējis?
Te jāvaicā: vai cilvēki tiešām nav dzirdējuši vai varbūt domā, ka bez flebologa palīdzības varētu iztikt?
Vēnu problēmas ir ļoti viltīgas – varikoze attīstās lēni, pakāpeniski un cilvēki pierod pie sūdzībām, tūskas un smaguma sajūtas, gadu desmitiem ar to sadzīvo, bet, sasniedzot 60 – 70 gadu slieksni, nospriež, ka pie visa vainīgs vecums. Viņi cer, ka vēnu stāvoklis tālāk nepasliktināsies, bet kādu dienu vēnā attīstās trombi, ir iekaisums, sāpes pa vēnu gaitu un tad nākas nopietni ārstēties. Kā zināms, tieši trombi ir biežākais nāves cēlonis. Artērijās tas izpaužas kā infarkts, insults, perifēro asinsvadu slimība, bet var būt arī vēnu tromboze – šī iespēja palielinās līdz ar vecumu un dažādām citām veselības problēmām – palielinātu ķermeņa svaru, mazkustīgumu, locītavu slimībām, diabētu, iekaisīgām slimībām, akūtām vīrusu un bakteriālām infekcijām. Uz šo daudzo slimību fona varikozas vēnas ar nepareizu asins cirkulāciju var kļūt par vājāko punktu cilvēka ķermenī un tad attīstās tromboze, kuru ārstēt ir gan grūtāk, gan dārgāk. Nemaz nerunājot par gadījumiem, kad rodas venozās trofiskās čūlas.
Tātad – lai vēnu problēmas netiktu ielaistas, jādodas uz konsultāciju pie flebologa, kurā iekļauts ultraskaņas duplekssonogrāfijas izmeklējums. Kāpēc tas ir svarīgs?
Ar ultraskaņas duplekssonogrāfijas palīdzību mēs varam novērtēt, kādā stāvoklī ir virspusējās zemādas vēnas un dziļo vēnu sistēma, vai nav izmainīta asiņu plūsma gan dziļo, gan virspusējo vēnu sistēmā, gan tajās vēnās, kuras savieno šīs sistēmas savā starpā; vai ir zīmes, kas liecina par senāku trombozi, kas atstājusi savas postošās sekas, izmainot vēnu sieniņu struktūru un vēnu vārstuļu funkciju; vai pacientam ir tromboze šobrīd vai arī viņam ir kāda patoloģija, kas nav saistīta ar vēnām, bet norit ar līdzīgām sūdzībām. Mēs regulāri sastopamies ar cilvēkiem, kuriem citās klīnikās nozīmēta dārga ārstēšana, tostarp operācijas. Viņi atnāk pie mums, lai saņemtu otru viedokli, un mēs konstatējam, ka šo pacientu sūdzības nav saistītas ar vēnām. Daudzi joprojām nodarbojas ar pašārstēšanos, viņiem ir dažādas sūdzības, sākot no smaguma sajūtas līdz sāpēm un redzamiem asinsvadiem uz kājām. Cilvēki pērk tabletes, ziedes, uztura bagātinātājus, kas neko nedod. Aicinu atnākt pie kāda no mūsu deviņiem flebologiem. Viņi ir labi sagatavoti speciālisti ar ļoti plašām zināšanām visos vēnu ārstēšanas aspektos. Izmeklējums ir pilnīgi nesāpīgs, ilgst 15 – 20 minūtes kopā ar konsultāciju. Flebologa veiktā izmeklēšana atšķiras no parasta radiologa izmeklēšanas ar to, ka flebologs pārzina visas vēnu ārstēšanas metodes, kādas konkrētajam pacientam var piedāvāt.
Daudzi cilvēki joprojām ir pārliecināti, ka vēnu ārstēšana – tā noteikti ir operācija...
Mūsdienās nevienu pacientu vairs neārstējam tikai ar vienu metodi. Padomju laikos patiešam vienīgā alternatīva bija traumējoša ķirurģiska iejaukšanās, izoperējot gan slimās, gan veselās vēnas. Mūsu ārsti, vadoties pēc savas pieredzes, vēnu ārstēšanas metožu pārzināšanas un savām vispārējām zināšanām medicīnā, katram pacientam iesaka visatbilstošāko un labāko ārstēšanas veidu. Mums jāmēģina arī novērst dažādus sarežģījumus, kas saistīti ar senāku, bieži vien bezmērķīgu, ārstēšanu. Jau Hipokrāts formulēja pašu galveno ārsta principu –
noli nocere –
nekaitē, nepasliktini pacienta stāvokli. Tas varbūt skan paradoksāli, ka es, ķirurgs, savas ķirurga karjeras laikā, ārstējot vēnas, esmu vienmēr mēģinājis samazināt ķirurģisko ārstēšanu, jo apzinos, ka pastāv risks traumēt audus ap vēnām. Nereti pacienti, kuri ārstēti citur, saka – pirms operācijas bija labāka sajūta, tagad kājas tūkst vairāk. Pētījumos pierādīts, ka 100% gadījumu pēc vēnas izraušanas operācijas attīstās limfvadu bojājumi, jautājums tikai – cik tie smagi un kā tos var kompensēt citi limfvadi. Viena no metodēm, ar kuru šodien varam ārstēt ne tikai kosmētiskus defektus, bet arī ļoti daudz ielaistu situāciju, ir skleroterapija, tā palīdz tikt galā arī ar recidīviem pēc kādreizējām traumatiskām vēnu operācijām. Esam attīstījuši jaunus skleroterapijas veidus, kombinējam to ar lāzerterapiju. Tāpat esam ieviesuši jaunu virzienu – estētisko vēnu ķirurģiju, kur tiek lietoti mazāki āķīši, turklāt dūrienus veicam nevis ar skalpeli, bet ar adatu. Kombinējot lāzermetodes, skleroterapiju un kompresijas terapiju, mums ir iespēja katram pielāgot optimālo ārstēšanas veidu.
Pēc kādiem kritērijiem jūs izvēlaties tehnoloģijas, ko izmantot vēnu ārstēšanai?
Klīnikā esmu pārņēmis ārstēšanas standartus, ko savulaik iepazinu Vācijā, strādājot pie doktora disertācijas. Praktizējam Rietumu principiem atbilstošu medicīnu, cenšoties pārņemt un ieviest tehnoloģijas, kas pierādījušas, ka ir būtiski labākas par citām, ļauj ārstēt pacientus kvalitatīvi un par saprotamām izmaksām. Latvija nav tā vieta, kur ārstēšanai izmantot nejēdzīgi dārgas tehnoloģijas, ko var atļauties tikai pavisam neliela daļa pacientu, kad ir pieejamas daudzas ļoti jēdzīgas un izmaksu efektīvas tehnoloģijas. Tāpēc mēs arī izveidojām lāzermedicīnas klīniku, kur lietojam vairāk nekā 20 dažādus lāzerus.
«Lāzers» ir vārds, no kura cilvēki reizēm nedaudz baidās, jo neizprot tā darbību un arī neuztver speciālistu skaidrojumus, tāpēc tas šķiet gluži kā burvju nūjiņa...
Tiem, kuri neizprot, tas varbūt tiešām liekas kā brīnums. Cilvēki nav gatavi iedziļināties. Man bija tā laime padziļināti mācīties tādus priekšmetus, kas mūsdienās vairs nav populāri, kā matemātika, fizika un ķīmija. Darbā ar lāzeraparatūru patiešām ir daudz jāsaprot fizikālie procesi, tā nav vienkārši burvju nūjiņa, kas izstaro kaut kādu gaismiņu. Efekts balstīts uz Einšteina atklājumu, ka mums ir iespēja koncentrēt noteiktu viļņu garuma gaismu un tā panākt ļoti augstu gaismas enerģiju. Tāpēc mēs varam iedarboties uz konkrētiem mērķa orgāniem ar fototermolīzi, izvēloties noteiktu lāzera vilni un piemērojot atbilstošu lāzera gaismas aplikatoru. Brīnums ir fizikāli saprotams, jo mēs vienkārši īpašā veidā uzsildām audus līdz 60 – 120 grādu temperatūrai atkarībā tā, kādu rezultātu nepieciešams panākt. Mūsdienīga fleboloģija, tāpat kā dermatoloģija vai proktoloģija, nav domājama bez šīm tehnoloģijām, bet to lietošana prasa sagatavošanos un zināšanas. Kad to visu apgūst – ir viegli!
