
No Vācijas pieredzes līdz pacientiem Latvijā: divu kardiologu skatījums uz sirds veselību
Sirds un asinsvadu veselību ietekmē ne tikai iedzimtība, bet arī ikdienas paradumi, savlaicīga profilakse un piekļuve mūsdienīgai medicīnai. Par to, kā mainās kardioloģija, kādus riskus pacienti mēdz nenovērtēt un ko Latvijas pacientu aprūpē var sniegt Vācijā iegūtā pieredze, sarunājas kardiologi Dr. Roberts Feders un Dr. Kristaps Poišs, kurš pēc vairāk nekā desmit gadiem Vācijā ir atgriezies Latvijā.
Dr. Roberts Feders
Kardiologs, internists, ehokardiogrāfijas speciālists, Dr. Federa Centra galvenais ārsts
Ar Dr. Robertu Federu runājam par sirds veselības profilaksi, mūsdienu dzīvesveida ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu un pieredzi, ko viņš ieguvis, strādājot Vācijā.
Kā Tu šobrīd vērtē kardioloģijas attīstību un to, kā pēdējos gados mainās pacientu vajadzības?
Kardioloģija pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies, un līdz ar to ir mainījusies arī pati pieeja pacientam. Mūsdienās mūsu rīcībā ir daudz plašākas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, un mēs spējam slimības atklāt daudz agrīnāk nekā iepriekš. Taču vienlaikus es teiktu, ka arvien svarīgāka kļūst ne tikai spēja ārstēt jau radušos slimību, bet arī prasme to laikus novērst.
Manuprāt, lielākā pārmaiņa ir tā, ka mēs arvien vairāk domājam par pacientu ilgtermiņā. Ja cilvēks pie ārsta nonāk tikai tad, kad jau ir noticis infarkts vai parādījušies izteikti sirds mazspējas simptomi, tad mēs bieži vien cīnāmies ar sekām. Daudz vērtīgāk ir pacientu satikt agrāk un izvērtēt viņa riska faktorus, piemēram, asinsspiedienu, holesterīna līmeni, smēķēšanu, svaru, fiziskās aktivitātes, ģimenes anamnēzi un citus aspektus.
Arī pacienti paši šobrīd ir daudz informētāki. Cilvēki lasa par veselību, izmanto dažādas tehnoloģijas, seko līdzi savam pulsam un asinsspiedienam. Tas ir pozitīvi, taču vienlaikus informācijas ir tik daudz, ka dažkārt cilvēkam ir grūti saprast, kas patiešām ir nozīmīgs un kas nav. Tāpēc ārsta uzdevums arvien vairāk ir ne tikai diagnosticēt un ārstēt, bet arī palīdzēt pacientam orientēties šajā informācijā un saprast, kas konkrētajā gadījumā ir svarīgs.
Cik lielā mērā mūsdienu dzīvesveids - stress, miega trūkums, mazkustīgums un uzturs - ietekmē sirds un asinsvadu veselību?
Dzīvesveidam ir ļoti liela nozīme. Sirds un asinsvadu slimības nerodas vienā dienā, tās bieži ir daudzu gadu laikā uzkrātu riska faktoru rezultāts. Mēs nevaram runāt par sirds veselību, pilnībā ignorējot to, kā cilvēks dzīvo ikdienā.
Īpaši būtiska ir fiziskā aktivitāte. Mūsdienu cilvēks lielu dienas daļu pavada sēžot darbā, automašīnā, pie datora vai telefona. Tajā pašā laikā cilvēka organisms tam nav paredzēts. Regulāras fiziskās aktivitātes ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt kardiovaskulāro risku.
Tāpat ļoti nozīmīgs ir miegs. Ilgstošs miega trūkums un hronisks stress ietekmē ne tikai pašsajūtu, bet arī asinsspiedienu, vielmaiņu un citus procesus organismā. Arī uzturs ir būtisks, taču es negribētu, lai cilvēki to uztver kā nepieciešamību ievērot kādu vienu “perfektu” diētu. Daudz svarīgāk ir kopējie paradumi ilgtermiņā.
Un, protams, ir faktori, par kuriem mēs runājam jau gadiem - smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, holesterīns, cukura diabēts, liekais svars. Problēma ir tā, ka daudzi no šiem riskiem sākumā nerada nekādas sūdzības. Cilvēks jūtas vesels un domā, ka viss ir kārtībā, bet kardiovaskulārais risks tikmēr var būt diezgan augsts.
Vai pacienti pie kardiologa šobrīd vēršas pietiekami savlaicīgi, vai arī joprojām bieži nogaida līdz brīdim, kad parādās nopietnas sūdzības?
Es teiktu, ka vēl arvien ir diezgan daudz cilvēku, kuri pie ārsta vēršas par vēlu. Ļoti izplatīts ir uzskats, ja man nekas nesāp un es jūtos labi, tad man arī nav nepieciešams pārbaudīties. Taču tieši kardioloģijā šāda pieeja var būt bīstama, jo vairākas būtiskas problēmas ilgstoši var noritēt bez izteiktiem simptomiem.
Piemēram, cilvēks var gadiem dzīvot ar paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni un justies pilnīgi normāli. Tas nenozīmē, ka organismā nekas nenotiek. Tāpēc profilaktiska pārbaude nav domāta tikai cilvēkam, kuram jau ir sūdzības. Tā ir iespēja saprast savu riska profilu un nepieciešamības gadījumā kaut ko mainīt vēl pirms nopietnas slimības attīstības.
Protams, tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem ir nepieciešams veikt milzīgu izmeklējumu skaitu. Medicīnai jābūt racionālai, katram cilvēkam ir savs vecums, dzīvesveids, ģimenes anamnēze un riska faktori. Tieši tāpēc svarīga ir saruna ar ārstu, kurš var saprast, kādas pārbaudes konkrētajam cilvēkam ir nepieciešamas.
Manuprāt, būtu jāmaina arī pati domāšana par profilaksi. Mēs bieži ejam pie ārsta tad, kad kaut kas jau ir salūzis. Kardioloģijā daudz labāk būtu mēģināt šo “salūšanas” brīdi nepieļaut.
Tu pats ilgstoši strādāji Vācijā. Kas no tur iegūtās pieredzes joprojām visvairāk ietekmē Tavu darbu Latvijā, un ko šī pieredze var dot Tavai komandai?
Vācija man profesionāli deva ļoti daudz. Es uz turieni devos ar konkrētu mērķi - iegūt pieredzi citā medicīnas sistēmā, redzēt, kā strādā lielas klīnikas, kā tiek organizēts darbs un kā tiek veidotas ārstu komandas. Taču, manuprāt, svarīgākais nav vienkārši pārņemt kādu konkrētu Vācijā izmantotu metodi. Daudz svarīgāk ir saprast darba principus un pēc tam pielāgot tos Latvijas videi un mūsu pacientu vajadzībām.
Man ļoti svarīga šķiet komandas kultūra. Labā medicīnā ārsts nedrīkst strādāt kā izolēta vienība. Ir nepieciešama sadarbība, zināšanu apmaiņa un iespēja konsultēties ar kolēģiem, kuriem ir cita pieredze un citas kompetences.
Tieši tāpēc es ļoti pozitīvi skatos uz Kristapa pievienošanos komandai. Viņš Latvijā atgriežas pēc vairāk nekā desmit gadiem Vācijā un līdzi atved ļoti plašu profesionālo pieredzi gan kardioloģijā, gan internajā medicīnā. Manuprāt, tas ir ieguvums ne tikai viņam pašam, bet arī mūsu komandai un, pats galvenais, pacientiem.
Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka Latvijā ir iespējams izveidot ļoti kvalitatīvu medicīnu, ja mēs spējam šeit apvienot labus speciālistus, starptautisku pieredzi un mūsdienīgu pieeju pacientam.
Dr. Kristaps Poišs
Kardiologs, internists, vairāk nekā desmit gadu profesionālā pieredze Vācijā
Pēc vairāk nekā desmit gadiem Vācijā Dr. Kristaps Poišs ir atgriezies Latvijā, lai savu profesionālo pieredzi izmantotu pacientu aprūpē. Sarunā runājam par starptautisko pieredzi, sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem un mūsdienu kardioloģijas iespējām.
Pēc vairāk nekā desmit gadiem Vācijā esi atgriezies Latvijā. Kādu profesionālo pieredzi esi ieguvis šajā laikā, strādājot kardioloģijā un internajā medicīnā?
Vairāk nekā desmit gadi Vācijā ir bijis ļoti nozīmīgs profesionālais posms. Šajā laikā man bija iespēja strādāt vidē, kur ikdienā sastopami ļoti dažādi pacienti un klīniskās situācijas, un tas ļauj iegūt ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī ļoti plašu praktisko pieredzi.
Man būtiski ir tas, ka mana profesionālā pieredze nav tikai kardioloģijā. Internā medicīna dod iespēju uz pacientu skatīties daudz plašāk. Pacientam ar sirds problēmu bieži vien vienlaikus ir arī citas veselības problēmas, piemēram, vielmaiņas traucējumi, nieru funkcijas izmaiņas, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai citas saslimšanas. Tāpēc ir svarīgi nevis koncentrēties tikai uz vienu diagnozi, bet saprast pacienta kopējo veselības stāvokli.
Darbs Vācijā man deva arī iespēju redzēt, cik liela nozīme medicīnā ir komandai un starpdisciplinārai sadarbībai. Sarežģītus gadījumus bieži nevar atrisināt viens speciālists, tāpēc ļoti būtiska ir sadarbība starp dažādu jomu ārstiem.
Šo pieredzi tagad vēlos izmantot arī Latvijā, strādājot ar pacientiem un vienlaikus turpinot profesionāli attīstīties kopā ar kolēģiem.
Kardioloģijā ļoti liela nozīme ir profilaksei. Kādus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus cilvēki visbiežāk nenovērtē vai ignorē?
Manuprāt, viena no lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki bieži vien par savu sirds veselību sāk domāt tikai tad, kad parādās simptomi. Taču ļoti daudzi nozīmīgi riska faktori sākotnēji ir pilnībā “klusi”.
Piemēram, paaugstināts asinsspiediens ne vienmēr rada galvassāpes vai citas sajūtas. Arī paaugstināts holesterīna līmenis pats par sevi nav kaut kas tāds, ko cilvēks varētu sajust. Tāpēc ir svarīgi šos parametrus kontrolēt arī tad, ja cilvēks jūtas vesels.
Otra lieta ir dzīvesveids. Cilvēki mēdz nenovērtēt to, cik lielu ietekmi ilgtermiņā atstāj mazkustīgums, smēķēšana, liekais svars, nepilnvērtīgs uzturs, hronisks stress un nepietiekams miegs. Neviens no šiem faktoriem vienā dienā neizraisa sirds slimību, bet gadiem ilgi kombinācijā tie var būtiski palielināt risku.
Tāpēc profilakse nav tikai analīžu nodošana vai kardiologa apmeklējums. Profilakse sākas ar ikdienas izvēlēm un ar izpratni par saviem riska faktoriem.
Mūsdienās cilvēki arvien vairāk izmanto viedpulksteņus un citas ierīces pulsa un sirds ritma kontrolei. Cik noderīga šī informācija patiesībā ir ārstam un pacientam?
Viedierīces noteikti ir interesants un noderīgs instruments, ja mēs saprotam to iespējas un ierobežojumus. To lielākais ieguvums ir tas, ka cilvēks var iegūt informāciju par savu pulsu un dažos gadījumos arī par sirds ritmu ikdienā, ne tikai tajā brīdī, kad atrodas ārsta kabinetā.
Tas var būt īpaši noderīgi, ja cilvēks izjūt epizodiskas sirdsklauves vai citus simptomus, kas ne vienmēr parādās tieši ārsta vizītes laikā. Ja ierīce fiksē kādu novirzi, tas var būt iemesls pievērst šim jautājumam lielāku uzmanību un konsultēties ar ārstu.
Tomēr ir ļoti svarīgi saprast, ka viedpulksteņa rādījums pats par sevi nav diagnoze. Ierīces var kļūdīties, un ne katrs paziņojums nozīmē, ka cilvēkam ir nopietna sirds slimība. Savukārt arī normāls rādījums nenozīmē, ka cilvēkam noteikti nav nekādu problēmu.
Tāpēc es šīs tehnoloģijas uztvertu kā papildu informācijas avotu, nevis ārsta aizvietotāju. Ja cilvēkam ir simptomi vai atkārtoti tiek konstatētas kādas izmaiņas, svarīgākais ir tās pārrunāt ar speciālistu un nepieciešamības gadījumā veikt medicīniski pamatotus izmeklējumus.
Tagad, sākot darbu Latvijā, ko no Vācijā iegūtās pieredzes Tu visvairāk vēlies izmantot savā darbā ar pacientiem?
Vācijā pavadītais laiks man ir devis ļoti plašu skatījumu uz medicīnu gan no profesionālās, gan organizatoriskās puses. Es gribētu šo pieredzi izmantot nevis tādā nozīmē, ka Latvijā vienkārši jāpārņem Vācijas modelis, bet gan paņemt tās lietas, kas šeit var būt vērtīgas mūsu pacientiem.
Man ļoti svarīga ir rūpīga diagnostika un uz pierādījumiem balstīta medicīna, bet tikpat svarīga ir komunikācija ar pacientu. Pat ļoti laba ārstēšana nav pilnvērtīga, ja pacients līdz galam nesaprot, kas ar viņu notiek, kāpēc konkrētā ārstēšana ir nepieciešama un ko viņš pats var darīt savas veselības labā.
Internās medicīnas pieredze man ir iemācījusi uz pacientu skatīties kopumā. Es negribētu redzēt tikai vienu analīzi vai vienu diagnozi, jo svarīgi ir saprast cilvēku kopumā, viņa riska faktorus, dzīvesveidu un citas veselības problēmas.
Atgriešanās Latvijā man ir iespēja šo vairāk nekā desmit gadu laikā uzkrāto pieredzi izmantot tepat. Man šķiet ļoti vērtīgi arī tas, ka šeit ir iespēja strādāt komandā un dalīties pieredzē ar kolēģiem, kuriem pašiem ir starptautiska profesionālā pieredze. Tieši šāda zināšanu apmaiņa, manuprāt, palīdz medicīnai attīstīties.








