Vecmāmiņu iecienītais līdzeklis pret saaukstēšanos – kam liepziedu tēju tomēr labāk nedzert
Foto: Shutterstock
Dabasspēks
Padomi

Vecmāmiņu iecienītais līdzeklis pret saaukstēšanos - kam liepziedu tēju tomēr labāk nedzert

Lote Elizabete Krišūne

Jauns.lv

Smaržīga liepziedu tēja daudziem saistās ar vasaru, bērnību un vecmāmiņas zāļu tēju krājumiem. To tradicionāli dzer saaukstēšanās laikā, kā arī vakarā, lai nomierinātos. Tomēr "dabīgs" nenozīmē, ka produkts automātiski ir piemērots ikvienam.

Īpaši vērtīga šķiet pašu vasarā ievāktā un izžāvētā tēja, taču cilvēki, kuriem no liepziedu tējas vajadzētu izvairīties vai pirms tās regulāras lietošanas konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Ko liepziedu tēja patiesībā spēj?

Eiropas Zāļu aģentūras Augu izcelsmes zāļu komiteja vērtējusi mazlapu liepas (Tilia cordata), platlapu liepas (Tilia platyphyllos) un to hibrīdu ziedu izmantošanu ārstniecībā. Liepziedi tradicionāli izmantoti saaukstēšanās simptomu mazināšanai un viegla garīga stresa simptomu atvieglošanai.

Taču te ir būtiska piebilde – runa ir par tradicionālu lietojumu. Tas nenozīmē, ka visas liepziediem piedēvētās ārstnieciskās īpašības ir pārliecinoši pierādītas mūsdienīgos klīniskajos pētījumos.

Eiropas Zāļu aģentūras vērtējumā aprakstīta liepziedu ilgstošā izmantošanas vēsture, tostarp tējas veidā saaukstēšanās un nervu spriedzes gadījumos.

Arī ASV Nacionālo veselības institūta informācijas resurss MedlinePlus atgādina par vispārēju principu, kas attiecas arī uz ārstniecības augu lietošanu: uzskats, ka "dabīgs" vienmēr nozīmē "drošs", ir maldīgs. Augu izcelsmes līdzekļiem var būt nevēlama iedarbība, un atsevišķi ārstniecības augi var mijiedarboties ar medikamentiem.

Kam liepziedu tēju labāk nedzert?

Pirmā un skaidrākā kontrindikācija ir paaugstināta jutība jeb alerģija pret liepziediem. Eiropas Zāļu aģentūras monogrāfijā paaugstināta jutība pret aktīvo vielu norādīta kā kontrindikācija. Ja pēc tējas dzeršanas parādās neparasta reakcija, tās lietošana jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar mediķi.

Īpaša piesardzība jāievēro arī grūtniecības un zīdīšanas laikā. Tas nav tāpēc, ka būtu pierādīts liepziedu kaitīgums grūtniecēm. Problēma ir cita – trūkst pietiekamu datu par drošumu.

Eiropas Zāļu aģentūra norāda, ka liepziedu preparātu drošums grūtniecības un zīdīšanas laikā nav noskaidrots, tādēļ to lietošana šajā periodā nav rekomendēta. Nav arī pietiekamu datu par ietekmi uz auglību.

Foto: Shutterstock

Arī bērniem – ne bez ierobežojumiem

Vecākiem nevajadzētu automātiski uzskatīt, ka liepziedu tēja ir nekaitīgs dzēriens jebkura vecuma bērnam tikai tādēļ, ka tā ir augu tēja.

Eiropas Zāļu aģentūras monogrāfijā saaukstēšanās simptomu mazināšanai liepziedu preparātu lietošana bērniem līdz četru gadu vecumam nav rekomendēta, jo nav pietiekamu datu. Savukārt, ja liepziedi tiek lietoti viegla garīga stresa simptomu mazināšanai, lietošana nav rekomendēta bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Bet kā ir ar sirds slimībām?

Internetā nereti sastopams apgalvojums, ka liepziedu tēju kategoriski nedrīkst dzert cilvēki ar sirds slimībām. Šeit nepieciešama piesardzība ar tik kategorisku formulējumu.

Dažos medicīniskās informācijas avotos ir minētas senākas bažas par ļoti biežas liepziedu tējas lietošanas iespējamu saistību ar sirds bojājumiem, tomēr mūsdienu Eiropas Zāļu aģentūras Eiropas monogrāfijā sirds slimības nav norādītas kā kontrindikācija. Kā kontrindikācija minēta paaugstināta jutība, savukārt par mijiedarbību ar citām zālēm dokumentā norādīts, ka tāda nav ziņota.

Tādēļ cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, kuri lieto medikamentus un vēlas liepziedu tēju dzert regulāri vai lielos daudzumos, drošāk ir šo jautājumu pārrunāt ar ārstu vai farmaceitu, nevis paļauties uz internetā izplatītiem kategoriskiem apgalvojumiem.

Cik daudz drīkst dzert?

Arī ārstniecības augu tēju gadījumā vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Eiropas Zāļu aģentūras monogrāfijā pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma tradicionālai lietošanai saaukstēšanās gadījumā aprakstīta viena deva – 1,5 grami sasmalcinātu liepziedu uz 150 ml verdoša ūdens, šādu uzlējumu lietojot divas līdz četras reizes dienā. Konkrētā deva un lietošanas režīms gan ir atkarīgs no produkta un tā paredzētā lietojuma.

Ja liepziedu tēja tiek dzerta saaukstēšanās dēļ un simptomi saglabājas ilgāk par nedēļu, ieteicams konsultēties ar ārstu vai citu kvalificētu veselības aprūpes speciālistu. Pie ārsta jāvēršas arī tad, ja simptomi pasliktinās vai parādās elpas trūkums, augsta temperatūra vai strutainas krēpas.

Pašu vākta tēja – svarīga ir arī drošība

Pašu ievāktiem liepziediem piemīt īpaša vasaras smarža un garša, tomēr ārstniecības augu gadījumā būtiska ir pareiza auga atpazīšana, ievākšanas vieta, žāvēšana un uzglabāšana.

Augus nevajadzētu vākt vietās, kur tie var būt pakļauti intensīvam ceļu piesārņojumam vai citam apkārtējās vides piesārņojumam.

Tātad lielākajai daļai pieaugušo tasīte liepziedu tējas var būt patīkams tradicionāls dzēriens, taču to nevajadzētu uztvert kā universālu ārstniecības līdzekli. Īpaši piesardzīgiem jābūt grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, mazu bērnu vecākiem un cilvēkiem ar alerģiju pret liepziediem. Savukārt hronisku slimību gadījumā vai regulāri lietojot medikamentus, ārstniecības augu ilgstošu lietošanu ir vērts pārrunāt ar ārstu vai farmaceitu.