Divi antibiotiku kursi vienā vasarā, ko tie nodarīja manam vēderam?
Es šo vasaru bija iztēlojusies pavisam citādu. Biju saplānojusi atvaļinājumu, izbraucienus pie dabas, tikšanos ar draugiem, nesteidzīgus vakarus dārzā un nedēļas nogales pie jūras. Taču viss izvērtās citādi – vasaras sākumā man nācās veikt nelielu operāciju rokai, pēc kuras ārsts izrakstīja antibiotikas. Vēlāk radās sarežģījumi, ārstēšanu vajadzēja turpināt, un antibiotiku kurss tika nozīmēts atkārtoti.
Pēc otrā antibiotiku kursa brūce jau bija praktiski sadzijusi un šķita, ka ārstēšanās ir veiksmīgi noslēgusies. Taču pēc kāda laika mana pašsajūta pēkšņi pasliktinājās – parādījās šķidra vēdera izeja vairākas reizes dienā, ko pavadīja lēkmjveida sāpes vēderā, kas mazinājās pēc vēdera izejas. Tas ne tikai radīja diskomfortu, bet arī būtiski ietekmēja manu ikdienu. Mēģināju saprast, vai tiešām pie vainas bija kāds piknikā apēsts ēdiens? Varbūt tas bija kāds vīruss, vai varbūt tā mans organisms pēkšņi sācis reaģēt uz karstumu?
Tomēr simptomi nepārgāja, pašsajūta neuzlabojās, un ģimenes ārste man ieteica konsultēties ar gastroenterologu. Vizītes laikā ārsts rūpīgi iztaujāja mani par pēdējā mēneša notikumiem, slimībām un lietotajiem medikamentiem, un viņa uzmanību piesaistīja fakts, ka samērā īsā laika posmā biju piedzīvojusi divus antibiotiku kursus. Gastroenterologs domāja, ka viena no visticamākajām versijām varētu būt antibiotiku ietekme uz zarnu mikrobiotu. Līdz tam pat nebiju aizdomājusies, ka zarnās mītošie mikroorganismi tā var ietekmēt pašsajūtu un ka antibiotiku lietošana dažkārt var būt saistīta arī ar gremošanas traucējumiem.
Gastroenterologs man izskaidroja, ka zarnu mikrobiota ir sarežģīta mikroorganismu kopiena, kas dzīvo cilvēka gremošanas traktā – to veido triljoniem baktēriju, sēnīšu un citu mikroorganismu. Lai gan par baktērijām bieži domājam kā par slimību izraisītājām, daudzas no tām organismam ir nepieciešamas – tās piedalās gremošanas procesos, palīdz sašķelt uzturvielas, ietekmē vielmaiņu un ir saistītas ar imūnsistēmas darbību. Turklāt svarīgs ir ne tikai mikroorganismu daudzums, bet arī to daudzveidība un savstarpējais līdzsvars. Un, lai arī antibiotikas ir efektīvs līdzeklis bakteriālu infekciju ārstēšanā un daudzos gadījumos bez tām nav iespējams izveseļoties, tās iedarbojas ne tikai uz slimību izraisošajām baktērijām, bet var ietekmēt arī zarnās dzīvojošos labvēlīgos mikroorganismus. Vienkāršāk sakot: antibiotikas maina zarnu mikrofloru – samazina ne vien slimību izraisījušo baktēriju, bet arī gremošanas traktā dabiski mītošo labo baktēriju skaitu, līdz ar to proporcionāli palielinās slikto jeb patogēno baktēriju skaits. Dažiem cilvēkiem šīs izmaiņas neizraisa nekādus simptomus, bet citiem var parādīties gremošanas traucējumi, piemēram, vēdera uzpūšanās, diskomforts vai caureja.
Ārsts dalījās profesionālajā pieredzē, sakot, ka caureja ir viena no biežāk sastopamajām sūdzībām pēc antibiotiku lietošanas. Tā var parādīties gan ārstēšanas laikā, gan vairākas dienas vai pat nedēļas pēc antibiotiku kursa beigām. Jo ilgāks ir antibiotiku lietošanas periods un jo vairāk ārstēšanas kursu seko cits citam, jo lielāka var būt ietekme uz zarnu mikrobiotu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja pacients lieto vairākas antibiotikas vienlaicīgi, ja antibiotiku terapija ir ilgstoša, kā arī uz pacientiem ar hroniskām gremošanas trakta slimībām, gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar traucētu imunitātes darbību.
Gastroenterologs īpaši uzsvēra: ja ārsts ir nozīmējis antibiotikas, tās jālieto precīzi pēc norādījumiem un paralēli obligāti jālieto arī labās baktērijas – divas stundas pēc antibiotiku uzņemšanas.
Ārsts saviem pacientiem šādos gadījumos iesaka lietot LYLBIOTIC, jo daļai pacientu noteikti celmi var samazināt antibiotiku izraisītas caurejas risku, īpaši, ja lietošanu sāk pirmajās 48 stundās pēc antibiotiku kursa sākuma. Šajā ziņā labi sevi pierādījusi rauga sēnīte Saccharomyces boulardii, kas ir LYLBIOTIC sastāvā.
Viņš norādīja, ka LYLBIOTIC ir viens no dažiem aptiekas produktiem tirgū, kas satur arī prebiotikas (inulīnu) – tās kalpo kā barība labajām baktērijām, veicinot to vairošanos. Un tas ir Latvijā vienīgais labo baktēriju komplekss, ko atzīst lielākā nozares profesionālā organizācija – Gremošanas Slimību biedrība.
LYLBIOTIC kapsulām tiek izmantots DRcaps® apvalks, kas aizsargā baktērijas no kuņģa skābes iedarbības, garantējot dzīvotspēju un ļaujot tām aktivizēties tikai pēc nokļūšanas zarnās. Apvalks nodrošina arī iespēju šīs labās baktērijas uzglabāt istabas temperatūrā un ērti paņemt līdzi, dodoties ikdienas gaitās. Svarīgi arī tas, ka produkta aprakstā ir skaidri norādīts sastāvs: vienā kapsulā ir 34 miljardi baktēriju, 9 sugas, un ieteicamā diennakts deva ir tikai 1 kapsula.
Gastroentorologs man vēl izskaidroja, ka labās baktērijas nav zāles klasiskajā izpratnē. Tās satur cilvēka organismam dabiskus mikroorganismus, kas var palīdzēt uzturēt zarnu mikrobiotas līdzsvaru. Viņš arī pastāstīja, ka jaunākajos pētījumos arvien vairāk tiek analizēta labo baktēriju un antibiotiku savstarpējā mijiedarbība. Pētījumu rezultāti liecina, ka noteiktos gadījumos labo baktēriju lietošana vienlaikus ar antibiotikām var labvēlīgi ietekmēt ārstēšanas procesu, ievērojami uzlabojot rezultātus.
Dodoties prom no ārsta kabineta, secināju, ka līdz šim antibiotikas uztvēru tikai kā līdzekli, kas palīdz pārvarēt infekciju, taču nekad nebiju aizdomājusies, ka ārstēšanās laikā jāpievērš uzmanība arī zarnu veselībai. Tagad zinu, ka rūpes par veselību nebeidzas brīdī, kad ir izdzerta pēdējā antibiotiku tablete, – tikpat svarīgi ir palīdzēt organismam atjaunoties arī pēc ārstēšanās.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
