Caurdurts ASV medbrālis pārsteidz visus un nokāpj no kalna, atsakoties no glābšanas helikoptera
Kāds ASV medbrālis riskējis ar savu dzīvību, par spīti smagajai traumai ilgi kāpjot no kalna, un tā arī nav izsaucis glābēju helikopteru. Šāds lēmums pārsteidzis daudzus.
Deivids Sifaldi ar diviem draugiem 20. jūlijā kāpa Montānas štata kalnos, šķērsojot bēdīgi slaveno “Nosalt līdz nāvei” (Froze-to-Death Plateau) ledaino plato ceļā uz 3,9 kilometru augsto Granīta virsotni (Granite Peak), kad paslīdēja un … viņa 112 centimetrus garā kalnu kāpšanas nūja izdūrās cauri viņa ķermenim.
32 gadus vecais medbrālis ziņu aģentūrai “Associated Press” pastāstīja, ka nejuta stipras sāpes un nezaudēja daudz asiņu, tāpēc pierunāja savus biedrus nokāpt no kalna pašu spēkiem, neizsaucot glābēju helikopteru.
Glābšanas komanda vērīgi sekoja grupas lejupceļam, un tās vadītājs Tajs Viljamss atklāja, ka Sifaldi pats bija pieņēmis lēmumu nelūgt palīdzību. “Citiem cilvēkiem nekādas briesmas nedraudēja. Viņš nevēlējās mūsu palīdzību, un mēs negrasījāmies pārkāpt viņa tiesības vai rīkoties pret viņa gribu, uzspiežot savu palīdzību,” viņš sacīja.
Grūtā ceļā, sešu stundu laikā pa neiezīmētu taku nokāpjot vairāk nekā 1500 metrus, trijotne sasniedza savu automašīnu. “Vienīgais iemesls, kāpēc tas vispār bija iespējams, bija viņa pārliecība par saviem spēkiem,” ziņu aģentūrai atzina Sifaldi draugs Džesijs Ross. “Kas mēs esam, lai kaut ko teiktu? Viņš ir medicīnas profesionālis. Tobrīd mūsu uzdevums bija tikai viņu atbalstīt.”
Bet kādēļ Sifaldi, riskējot ar savu veselību, atteicās no helikoptera, kas krietni atvieglotu nokļūšanu līdz kvalificētai palīdzībai? “Domāju, ka 99 gadījumos no 100 es pieņemtu tādu pašu lēmumu,” viņš teica. “Meklēšanas un glābšanas dienesta palīdzība ir bez maksas. Par lidojumu jāmaksā. Tas bija faktors, kas ietekmēja manu lēmumu glābties pašam.” “Taču tas, ka kopā ar mani bija divi pieredzējuši, lieliski draugi un mums bija iespēja sazināties ar meklēšanas un glābšanas dienestu, ja kaut kas noietu greizi, šo lēmumu padarīja daudz vieglāku.”
Beigu beigās Sifaldi pamanījās pārsteigt savus kolēģus, ar visu iedurto nūju ierodoties Montānas štata Bilingsas sv. Vinsenta reģionālajā slimnīcā, kurā pats strādā. Kolēģi nūju izņēma un apstrādāja viņa brūces. Jau pēc dažām dienām Sifaldi atgriezās darbā.
“Fox 13” vēsta, ka Sifaldi jau sen bija vēlējies uzkāpt Montānas augstākajā virsotnē, kas tiek uzskatīts par vienu no grūtāk sasniedzamajām un kura apkaime ir slavena ar neprognozējamiem un nereti bīstamiem laikapstākļiem, ieskaitot negaisu un stindzinošo salu. Simtiem cilvēku katru gadu mēģina tajā uzkāpt, taču ne visiem mēģinājumiem bijušas laimīgas beigas. Daudzi kāpēji virsotni tā arī nesasniedz, bet 2019. gadā kāds 65 gadus vecs pieredzējis kalnos kāpējs nositās, nokrītot no apmēram 45 metru augstuma pēc tam, kad bija virsotnē uzkāpis ar dēlu.
