Katrs saules apdegums paliek uz mūžu, brīdina dermatologs

Konsultē Dr. RAIMONDS KARLS, dermatologs, venerologs, “Derma Clinic Riga”, “Dr. Karla klīnikas” vadītājs.

Katrs apdegums paliek uz mūžu

Nav tāda jēdziena kā droša sauļošanās. Īpaši mums, gaišādainiem cilvēkiem, kuriem ādas aizsardzības robeža pret sauli ir ļoti zema. Laiks, kurā droši varam uzturēties saulē, ir ļoti īss – to sauc par suberitēmas periodu jeb brīdi līdz pirmajam apsārtumam. Gaišai ādai pavasarī tās var būt vien dažas minūtes – nereti tikai 5 līdz 10. Un problēma ir tā, ka šo robežu ir grūti kontrolēt. Jo brīdī, kad pamanām pirmo sārtumu, bojājums jau ir noticis. Apsārtums nozīmē, ka āda ir saņēmusi pārmērīgu ultravioletā (UV) starojuma devu, un katrs šāds pat neliels apdegums tiek “ierakstīts” gaišās ādas šūnās. Laika gaitā tas palielina ādas audzēju, tostarp melanomas, risku. Tāpat parādās pigmentācijas plankumi, paātrinās ādas novecošana – tas viss, ko saucam arī par ageing problēmām. Jo āda ir tā, kur tas visvairāk izpaužas. Tāpēc ir svarīgi saprast: droša saule – jā, drošs iedegums – nē.

Kāda ir droša saule? To var skatīt divos līmeņos – ideālajā un reālajā pasaulē.

Ideālajā scenārijā katram no mums būtu ierīce, kas precīzi nosaka saņemtā UV starojuma daudzumu, sava veida dozimetrs. Tā sekotu līdzi, cik “saules devas” esam saņēmuši, un brīdinātu: pietiek, tālāk ir risks saules apdegumam! Šobrīd šāda risinājuma vēl nav, taču tehnoloģiju attīstība rāda, ka tuvākajā nākotnē tā varētu kļūt par realitāti. Tikmēr mums jāpaļaujas uz vienkāršākiem un pieejamiem rīkiem.

Saule neseko pulkstenim

Mūsdienās par saules ietekmi zinām krietni vairāk nekā agrāk. Mēs dzīvojam pēc pulksteņa, bet saule – pēc astronomiskā laika. Ir ziemas un vasaras laiks, dažas valstis to maina, citas – ne, līdz ar to pulkstenis ne vienmēr precīzi atspoguļo to brīdi, kad saule ir visaktīvākā. Pat vienas valsts ietvaros ir nianses. Piemēram, ja skatāmies ļoti precīzi, Ventspilī saule kulmināciju sasniedz vēlāk nekā Rīga. Tas nozīmē, ka “dienas vidus” nav absolūts un vienāds visiem. Un tāpēc bieži dzirdētais ieteikums, ka ir jāizvairās no saules dienas vidū – no aptuveni pulksten 11.00 līdz 16.00 – ir tikai daļēji precīzs.

Jāņem vērā vēl viens būtisks faktors, un tas ir UV indekss. Tas atšķiras atkarībā no vietas, kur atrodamies, vai tā būtu Rīga, Antālija vai Bali. Tas mainās arī dienas laikā un sezonāli, un tas nozīmē, ka “drošais laiks” saulē nav universāls.

Labs piemērs, cik strauji var mainīties UV indekss, ir Almati Kazahstānā. Piemēram, plkst. 8.40 UV indekss vēl ir 2,9 – robežā, kur aizsardzība nav obligāta, taču jau plkst. 8.56 tas sasniedz 3,7. Tas nozīmē, ka situācija var būtiski mainīties nepilnu 20 minūšu laikā un paļauties tikai uz pulksteni nav pietiekami.

Un te arī ir atbilde uz pacientu biežo jautājumu: “Es taču lietoju saules aizsargkrēmu no pulksten 11.00, kāpēc man tomēr atrod ādas audzēju?”

Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka saules aizsargkrēms ir tikai viens no aizsardzības posmiem un ne pats efektīvākais. Ja cilvēks jau atrodas intensīvā saulē, UV starojums iedarbojas tik un tā, īpaši, ja krēms nav uzklāts pietiekamā daudzumā, nav atjaunots vai netiek lietots visām atklātajām zonām. Turklāt būtiski ir tas, kad tas sāk sargāt. Ja tikai no pulksten 11.00, iespējams, āda jau līdz tam ir saņēmusi ievērojamu UV devu, jo saules aktivitāte pieaug pakāpeniski un bieži sasniedz bīstamu līmeni vēl pirms “klasiskā” dienas vidus.

Šī jautājuma skaidrošanā ļoti nozīmīga ir mediju loma. Arvien biežāk UV indekss tiek iekļauts arī laika ziņās. Dakteris Raimonds Karls īpaši izceļ Tomu Brici, kurš bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš regulāri pievērsa uzmanību UV indeksam, kā arī “Radio Skonto”, kas šo informāciju turpina akcentēt. Tas ir būtisks solis sabiedrības izpratnes veidošanā, jo informēts cilvēks spēj sevi labāk pasargāt.

Der zināt!

• UV indeksu var vienkārši apskatīties telefonā, tas redzams lielākajā daļā laika ziņu lietotņu.

• Ir pieejamas arī speciālas UV monitorēšanas lietotnes, kas saules aktivitāti parāda detalizētāk un pat brīdina, kad risks kļūst paaugstināts. Piemēram, UVIMate, SunSmart, UVLens, SunSmart, SunSafe, Weather Forecast.

Ēna, apģērbs, saules aizsargkrēms

Ja UV indekss ir zem 3, lielākajai daļai cilvēku īpaša saules aizsardzība nav nepieciešama. Tas nozīmē, ka var droši uzturēties ārā arī bez saules aizsargkrēma, protams, ja nepiederat pie paaugstināta riska grupas.

Pacienti bieži jautā, vai saules aizsardzība nepieciešama visu gadu. Atbilde ir – nē. Latvijā rudens un ziemas mēnešos – oktobrī, novembrī, decembrī, janvārī, februārī un arī vēl martā – UV indekss bieži ir vienāds ar nulli. Saules stari krīt tik slīpā leņķī, ka UV starojums līdz zemes virsmai praktiski nenonāk tādā apjomā, lai radītu bojājumus. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, noteiktu ādas slimību, tostarp rozācijas, gadījumā ādu var ietekmēt arī redzamā gaisma, un tad aizsardzība var būt nepieciešama. Taču tas nenozīmē, ka visiem ikdienā būtu jālieto augsts SPF. Ja ikdienas sejas krēmā jau ir neliels SPF, ar to parasti pietiek.

Jāņem vērā arī tas, ka saules aizsargkrēmi uzsūcas ādā, un tiem var būt mijiedarbība ar organismu, tāpēc tos vajadzētu lietot pamatoti – tad, kad aizsardzība patiešām ir nepieciešama.

Runājot par drošu uzvedību saulē, svarīga ir pareiza prioritāšu secība. Pirmais solis: ja UV indekss sasniedz 3 vai vairāk, dodamies ēnā. Tas ir visefektīvākais veids, kā samazināt UV starojuma ietekmi.

Otrais solis: apģērbs. Tas pasargā ādu pat labāk nekā saules aizsargkrēms, jo nodrošina nepārtrauktu aizsardzību un “nav jāatjauno” ik pēc pāris stundām. Nav jādomā arī par iespējamu ietekmi uz ādu vai organismu, kā arī par ietekmi uz vidi.

Tikai trešajā solī ir saules aizsargkrēms. Tas paredzēts atklātajām ķermeņa daļām – sejai, ausīm, kaklam, rokām un kājām.

Ikdienā bieži redzam pretējo – viss uzsvars tiek likts uz saules aizsargkrēmu. Tas lielā mērā ir saistīts ar mārketingu, jo šie produkti tiek plaši piedāvāti un reklamēti. Taču, skatoties pēc efektivitātes, uzticamāka aizsardzība ir ēna un apģērbs.

Vienkāršākais veids, kā novērtēt saules risku

Saules staru intensitāti var aptuveni novērtēt arī pēc savas ēnas garuma. Ja saule atrodas augstu debesīs un stari krīt gandrīz taisnā leņķī, ēna ir īsa. Tas nozīmē, ka UV starojums ir spēcīgs. Savukārt, ja saule ir zemāk un ēna kļūst garāka, saules stariem jāiziet garāks ceļš cauri atmosfērai un UV starojums samazinās.

Tātad: īsa ēna = augsts UV starojums – ieteicams patverties ēnā; gara ēna = zemāks UV starojums – uzturēšanās saulē ir drošāka.

Tomēr tas ir tikai aptuvens orientieris. Drošāk ir paskatīties telefonā arī UV indeksu. Tas bieži sakrīt ar ēnas garumu.

Kāpēc ādas vēža gadījumu kļūst vairāk

Lai arī visā pasaulē par saules kaitīgo ietekmi runā arvien vairāk un cilvēki arī biežāk lieto saules aizsargkrēmus, realitāte ir skarba – ādas audzēju skaits turpina pieaugt. Īpaši tas attiecas uz gaišādainiem cilvēkiem. Reģionos, kur šī populācija dominē, saslimstība ar ādas vēzi arvien pieaug.

Ir tikai daži izņēmumi, piemēram, Austrālija un Jaunzēlande, kur saslimstības pieaugums ir apstājies un sasniedzis tā saukto plato. Tas nozīmē, ka gadījumu skaits joprojām ir augsts, bet tas vairs nepieaug. Kāpēc tieši tur? Tāpēc, ka tur jau vairāk nekā 40 gadus tiek konsekventi īstenota sabiedrības izglītošana ar principu Slip, Slop, Slap: uzvelc apģērbu, uzklāj saules aizsargkrēmu, uzliec cepuri un brilles un meklē ēnu. Tas ir komplekss piegājiens, kas strādā. Savukārt citur pasaulē, arī pie mums, joprojām ir paļaušanās tikai uz saules aizsargkrēmu. Ar to nepietiek!

Nesen Čehijā notikušajā Eiropas dermatoonkologu kongresā (22nd European Association of Dermato-Oncology Congress 2026) tika uzsvērts, ka ASV varētu sasniegt līdzīgu plato ap 2030. gadu, Rietumeiropa – ap 2050. gadu. Austrumeiropā, tostarp Latvijā, tas varētu notikt vēl vēlāk. Kāpēc? Atbilde slēpjas sabiedrības attieksmē un paradumos: ja mēs vēl joprojām diskutējam par pamatlietām, piemēram, vakcinēt bērnus vai ne, līdzīga nenoteiktība ir arī attiecībā uz saules ietekmi un D vitamīnu. Patiesībā tas, ko redzam pieaugušo veselībā, lielā mērā tiek ieprogrammēts jau bērnībā un pusaudžu gados. Tieši šajā laikā veidojas gan ieradumi, gan uzkrājas būtiskākā UV starojuma deva, kas vēlāk ietekmē ādas veselību. Jo tieši tad ir vēlme ātri nosauļoties, trūkst izpratnes par riskiem un pieaugušie bieži vien apzināti vai neapzināti veicina uzturēšanos saulē, uzsverot D vitamīna nozīmi. Mūsu sabiedrībā joprojām pastāv iedegušas ādas kults – panākumi, labsajūta, mode. Pieaugušā vecumā cilvēki parasti jau ir piesardzīgāki un izvairās no apdegumiem, domā par ādas novecošanu un pigmentāciju, taču lielākā UV deva jau ir uzkrāta agrāk. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc problēma saglabājas.

95 % melanomas un ādas vēža saistīti ar UV starojumu

Vai melanoma var attīstīties arī bērniem? Bērnu vecumā melanoma visbiežāk saistīta ar lieliem iedzimtiem nēvusiem jeb dzimumzīmēm. Šādi gadījumi ir reti – piedzimst tikai daži bērni gadā, un arī ne visiem no viņiem attīstās melanoma.

Situācija mainās pusaudžu vecumā. Pirmie gadījumi, kas jau saistīti ar uzkrāto UV starojuma ietekmi, var parādīties ap 17–18 gadiem. Melanoma kļūst īpaši aktuāla vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Pasaules dati rāda, ka šajā vecuma grupā tā ir viena no biežākajām ļaundabīgajām saslimšanām, īpaši sievietēm, konkurējot ar krūts vēzi.

Ar gadiem melanomas risks pieaug un sasniedz maksimumu ap 70–75 gadu vecumu. Interesanti, ka pēc šā vecuma tas samazinās, – ja melanoma līdz tam nav attīstījusies, iespējamība kļūst mazāka. Taču tas neattiecas uz citiem ādas audzējiem. Piemēram, bazalioma un plakanšūnu karcinoma var skart arī vēlākā vecumā.

Zinātniskie pētījumi rāda, ka aptuveni 95 % no visiem melanomas gadījumiem ir saistīti ar UV starojuma ietekmi. Latvijā katru gadu melanoma tiek diagnosticēta apmēram 200 cilvēkiem. Teorētiski, ja nebūtu šā saules faktora, šis skaits būtu daudzkārt mazāks – ap 10 gadījumiem gadā. Tie būtu galvenokārt ģenētiski noteiktie jeb tā sauktie iedzimtie gadījumi. Tas uzskatāmi parāda, cik būtiska ir UV starojuma ietekme.

Precīzu statistiku šobrīd iegūt ir sarežģīti. Agrāk bija iespējams detalizēti analizēt saslimšanas stadijas, lokalizāciju, dinamiku pa gadiem. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas 2017. gadā datu apkopošana kļuvusi fragmentētāka, balstīta uz atsevišķu speciālistu pieredzi. Taču kopējā tendence ir skaidra – saslimstība ar ādas audzējiem turpina pieaugt.

SPF nav “atļauja” sauļoties

Pacienti bieži jautā, vai, uzklājot saules aizsargkrēmu, var droši uzturēties saulē. Atbilde ir – nē. Kā jau minēts, saules aizsardzībā ir skaidra prioritāšu secība: 1) ēna, 2) apģērbs, 3) saules aizsargkrēms.

Saules aizsargkrēms nav paredzēts tam, lai varētu ilgstoši atrasties tiešos saules staros, piemēram, gulēt pludmalē. Tā uzdevums ir aizsargāt tās ķermeņa vietas, kuras nevar nosegt ar apģērbu – seju, kaklu, ausis, plaukstas, kājas.

Ja skatāmies praktiski, lielākā daļa cilvēku krēmu lieto nepietiekami un uzklāj nevienmērīgi. Lai saules aizsargkrēms vispār darbotos, tas jāuzklāj pietiekamā daudzumā, piemēram, 70 kg smagam pieaugušam cilvēkam tie būtu aptuveni 20 ml (uz visu ķermeni). Turklāt tas jāatjauno ik pēc divām stundām. Realitātē bieži tiek uzklāts tikai uz deguna, pieres, pleciem – pārējā āda paliek neaizsargāta. Tādējādi rodas maldīga drošības sajūta: man ir SPF, tātad varu būt saulē.

Pat ja saules aizsargkrēms tiek uzklāts ideāli un pietiekamā daudzumā, vienmērīgi uz katra ādas laukuma, tas nenobloķē visu UV starojuma ietekmi. Piemēram, SPF 50+ spēj aizturēt apmēram 98 % UV staru. Tas ir daudz, bet ne 100 procenti. Arī SPF 100+ nenodrošina pilnīgu aizsardzību. Aptuveni 2 % starojuma joprojām sasniedz ādu. Un tas ir būtiski, jo, lai izraisītu šūnu bojājumus vai mutācijas, pietiek ar ļoti nelielu starojuma daudzumu. Tāpēc arī ar saules aizsargkrēmu āda joprojām tiek pakļauta UV iedarbībai.

Ilgtermiņa ietekme nav pilnībā skaidra

Jāņem vērā vēl viens aspekts: ja krēmu lieto uz lielām ķermeņa virsmām, neliela daļa tā sastāvdaļu var uzsūkties organismā. Tas nenozīmē, ka saules aizsargkrēmi būtu bīstami, mūsdienu līdzekļi tiek testēti. Tomēr zinātne šajā jomā turpina attīstīties, laika gaitā sastāvdaļas tiek pārskatītas, un kāda nonāk arī “melnajā sarakstā”. Pirmā bija para-aminobenzoskābe (PABA), kas agrāk tika izmantota UV aizsardzībai. Tā ļoti labi pasargā no UV stariem, bet izraisa kontakta alerģiskas reakcijas. Diskusijas turpinās arī par citām vielām, piemēram, avobenzonu, kura ietekme uz vidi un iespējamo ilgtermiņa iedarbību vēl tiek pētīta. Tāpat ir vielas, kas ietekmē endokrīno sistēmu, reproduktīvo sistēmu. Protams, nevar teikt, ka visas vielas ir sliktas, un tas nenozīmē, ka saules aizsargkrēmus būtu jāizvairās lietot. Tomēr šo vielu patiesā ietekme kļūs skaidra tikai laika gaitā.

Līdzīgi kā bija ar solāriju. Sākumā bija: wow, D vitamīns 365 dienas gadā! Bet šodien tā risks ir labi zināms. Turklāt vēl nesen uzskatīja, ka solārijs palielina melanomas risku aptuveni par 70 %, taču jaunākie dati rāda, ka risks var būt pat līdz 200 % lielāks.

Tāpēc drošākā pieeja ir izmantot saules aizsargkrēmu, bet primāri paļauties uz ēnu un apģērbu.

Uztura bagātinātāji un saules ietekme

Vai ir kādi uztura bagātinātāji, kas var pasargāt no saules radītajiem bojājumiem un ādas audzējiem? Speciālistu vidū viedokļi atšķiras, taču kopējā pieeja ir piesardzīga un balstīta pierādījumos.

No vitamīniem visvairāk pētīts ir D vitamīns. Gan teorētiski, gan praktiski dati liecina, ka normāls D vitamīna līmenis organismā var būt saistīts ar zemāku melanomas risku. Pētījumos redzams, ka cilvēkiem ar pietiekamu D vitamīna līmeni melanoma attīstās retāk nekā tiem, kuriem tas ir pazemināts.

Otrs ir B3 vitamīns (nikotīnamīds). Ir pierādījumi, ka tas var samazināt ne-melanomas ādas audzēju – bazaliomas un plakanšūnu karcinomas – risku. Parasti runa ir par devu ap 500 mg divas reizes dienā, un to mēdz ieteikt cilvēkiem, kuri jau saskārušies ar šiem audzējiem. Taču nav pietiekamu pierādījumu, lai profilaksei to ieteiktu visiem.

Par A vitamīnu (retinolu), antioksidantiem, selēnu un citiem uztura bagātinātājiem pārliecinošu pierādījumu par aizsargājošu efektu nav. Daļa pētījumu liecina, ka noteiktos gadījumos antioksidanti var ietekmēt procesus organismā nevēlamā veidā un teorētiski pat palielināt risku.

Īpaši piesardzīgi jāizturas pret dažādiem kompleksajiem uztura bagātinātājiem. To iedarbība kombinācijā ar saules gaismu nav līdz galam izpētīta un dažos gadījumos var pat palielināt ādas jutību pret gaismu.

Nav neviena uztura bagātinātāja, kas spētu aizstāt klasisko saules aizsardzību. Ja šādi efektīvi līdzekļi patiešām būtu, tie tiktu iekļauti klīniskajās vadlīnijās. Šobrīd tādu datu nav.

Uztura bagātinātāji kā ikdienas līdzeklis aizsardzībai pret sauli netiek ieteikti.

10 biežākie mīti par sauli

1. MĪTS. “Bāzes” iedegums pasargā no saules apdegumiem.
PATIESĪBA. “Bāzes” iedegums nodrošina aizsardzību, kas atbilst tikai SPF 2–4. Pārmērīga uzturēšanās saulē joprojām izraisa ādas bojājumus. Tas nav drošs “sagatavošanās” veids saulei.

2. MĪTS. Saules aizsargkrēms izraisa vēzi.
PATIESĪBA. Saules aizsargkrēma lietošana aizsargā ādu un samazina ādas vēža risku. Mūsdienu saules aizsarglīdzekļu formulas tiek stingri testētas un regulētas. Izvēlies saules aizsargkrēmu ar SPF vismaz 30, ideāli – 50.

3. MĪTS. UV starojums ir veselīgs, tas vajadzīgs D vitamīna sintēzei.
PATIESĪBA. D vitamīns ir svarīgs kaulu, muskuļu un imūnsistēmas veselībai, bet pārmērīga uzturēšanās saulē nav drošs veids, kā to uzņemt. Lielākā daļa cilvēku pietiekamu D vitamīna daudzumu iegūst no ikdienas dienasgaismas. Lai organisms ražotu D vitamīnu, nepieciešama neliela, regulāra saules iedarbība, vēl pirms āda sāk iedegt, jo D vitamīns visefektīvāk veidojas neiesauļotā ādā. Kad veidojas iedegums, āda jau ir aktivizējusi aizsargmehānismus, un D vitamīna sintēze kļūst mazāk efektīva.

4. MĪTS. Pirms vasaras atvaļinājuma var izmantot solāriju, lai iegūtu “bāzes” iedegumu.
PATIESĪBA. Tas ir bīstams mīts, jo solāriji dod koncentrētu UV starojuma devu un palielina ādas vēža risku.

5. MĪTS. Valkājot saulesbrilles, var vieglāk apdegt.
PATIESĪBA. Apdegumu izraisa UV starojums uz ādas, nevis tas, vai acis ir aizsargātas. Saulesbrilles ir jāvalkā, jo tās aizsargā acis no saules. To valkāšana neietekmē to, kā saules starojums iedarbojas uz ādu.

6. MĪTS. Mākoņainā laikā nevar apdegt.
PATIESĪBA. Līdz pat 80 % UV starojuma iziet cauri mākoņiem. Tāpēc āda var apdegt arī apmākušās dienās, pat ja saule nav redzama.

7. MĪTS. Ūdens pasargā no saules.
PATIESĪBA. Ūdens aizsargā minimāli. Ūdens virsma atstaro saules starus, tāpēc UV iedarbība var kļūt pat intensīvāka. Arī peldoties āda joprojām saņem UV starojumu. Izmanto ūdensnoturīgu SPF, atjauno to pēc peldes!

8. MĪTS. Ja nejūt karstumu, saule nekaitē.
PATIESĪBA. UV starojumu nejūt. Apdegums var rasties arī bez karstuma sajūtas. Vējš, ūdens vai zemāka gaisa temperatūra var radīt maldīgu drošības sajūtu. Ādas bojājumi notiek arī tad, ja nejūti diskomfortu, tāpēc aizsardzība pret sauli ir nepieciešama vienmēr neatkarīgi no sajūtām.

9. MĪTS. Lietojot saules aizsargkrēmu ar SPF, var ilgāk sauļoties.
PATIESĪBA. Nē, tas nav paredzēts sauļošanās laika pagarināšanai. Tas ir papildu aizsardzības slānis, nevis “atļauja” sauļoties. SPF samazina UV starojuma ietekmi, bet nenodrošina pilnīgu aizsardzību. Arī ar SPF āda uzkrāj UV bojājumus, īpaši atrodoties saulē ilgstoši.

10. MĪTS. Dzimumzīmes saulē jāaizsargā īpaši.
PATIESĪBA. Nē, tas nav nepieciešams. Ādas vēža risks “nedzīvo” vienā konkrētā dzimumzīmē. Tas lielā mērā ir saistīts ar kopējo UV starojuma ietekmi un individuāliem riska faktoriem, piemēram, ģenētiku un ādas tipu. Tāpēc svarīgi ir aizsargāt visu ādu kopumā, nevis tikai atsevišķas vietas.