Vai cūkgaļa tiešām ir tik slikta? Vēsture stāsta ko citu
Cūkgaļa gadsimtiem ilgi bijusi viena no pretrunīgāk vērtētajām gaļām pasaulē – ap to radušies reliģiski aizliegumi, mīti un veselības jautājumi. Kā radusies cūkgaļas sliktā slava un ko par tās uzturvērtību liecina mūsdienu zinātne?
Netīrs kā cūka
Pamatu pamatos cūkgaļas “diskriminācija” ir saistīta ar pašām cūkām, kuras tiek uzskatītas par visnetīrākajiem dzīvniekiem, kaut gan patiesībā pie netīrības perēkļa – cūku kūts – vainīgi paši cilvēki. Savvaļā cūkas būtu tikpat tīras kā citi brīvie dzīvnieki. Jā, arī savvaļā tām patīk vārtīties dubļos, bet tā ir bioloģiska nepieciešamība atvēsināties vai rūpēties par savu “pliko” ādu, kura var apdegt saulē un kura jāmitrina, dubļi apvieno gan mitrināšanu, gan minerālvielu masku. Vairāki “kailie” dzīvnieki, piemēram, ziloņi, izmanto dubļu vannas.
Islāma zemēs cūkgaļas aizliegums ir vistiešāk saistīts ar netīrības tēlu, jo šī reliģija kopumā ir tendēta uz tīrību un higiēnu. Cūkgaļa tiek uzskatīta pat par kaitīgu tāpēc vien, ka cūkas vārtās savos ekskrementos. Korānā teikts, ka ne vien cūkgaļas ēšana, bet arī pieskaršanās cūkai, tās gaļas pirkšana un pārdošana ir harāms jeb grēcīga rīcība, ko aizliedz Allāhs. Jāpiebilst, ka islāmā grēks ir ēst arī citu dzīvnieku gaļu, ja tie nogalināti, nepiesaucot Allāha vārdu. Dīvaini, ka Korānā cūkgaļas kaitīgums pēkšņi tiek atsaukts (neskaitās grēks) situācijās, ja musulmanis nonācis bada apstākļos, kuros bez cūkgaļas nav citas iztikas alternatīvas…
Bībele, cūkas un atgremotāji
Pētnieki, kuri analizējuši ēšanas aizliegumus dažādās ticībās, ir secinājuši, ka gaļa vienmēr bijusi strīdu objekts. Piemēram, budisma zemēs tabu ir liellopa gaļa, jo leģendas vēsta, ka vērsis (bullis, bifelis) bijusi budisma dievība, kas upurējusi sevi saimnieka labā. Tāpēc liellopa gaļas ēšana tiek uzskatīta par šīs dievības zaimošanu.
Ko par cūkgaļu un cūkām saka Bībele? Tajā teikts, ka Dievs radīja cūku, lai tā būtu visēdāja/maitēdāja, un tās primārais uzdevums būtu tīrīt zemi no bioloģiskiem atkritumiem, nevis kalpot cilvēkiem par pārtiku (tāpēc nevajadzētu pārmest, ka cūka ir netīra – viņai ir netīrs darbs!). Pats populārākais ir vēstījums no 5. Mozus grāmatas, kurā teikts, ka ēst drīkst visus lopus, kam šķelti nagi un kuri, savu barību ēdot, atgremo, taču “cūku ne, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta, viņas gaļu neēdiet un neaizskariet viņas maitu”. Kāpēc?
Šī vēstījuma vienprātīgs skaidrojums nav rasts līdz pat mūsdienām. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka Bībelē viss pausts metaforās un nav jāuztver burtiski – tās tekstiem nepieciešama specifiska interpretācija. Piemēram, termins “pārdomāt” ir cēlies no vārda “atgremot”, un, iespējams, vēstījumā par atgremotājiem un cūkām ir domāti cilvēki, kas pārdomā, analizē savu rīcību, un tie, kas nedomā. Ja tomēr runa ir par ēdienu, te varētu būt saistība ar metaforu “tu esi tas, ko tu ēd”, jo cūkas atšķirībā no zālēdājiem ir cilvēku pārtikas atkritumu ēdājas. Dīvainākais, ka svētajos rakstos nav minēts, kā cūkgaļas un citas gaļas ēšana vai neēšana ietekmē cilvēka fizisko veselību…
Kuru izvēlēties – cilvēku vai cūku?
Patiesībā cūkgaļas “diskriminācijas” saknes meklējamas vismaz tūkstoš gadu pirms kristietības un islāma ieviešanas. Pirmā negatīvā attieksme pret cūkām sākās karstajās tuksnešainajās un nabadzīgajās zemēs (tur arī aizsākās kristietība un islāms), kur cilvēki nepārtraukti cieta badu un cūkkopība bija ekonomiski neizdevīga. Atšķirībā no govīm, kazām, aitām, kas ganījās un pārtika no zāles, mājas cūkas no cilvēka “pieprasīja” daudz ūdens un proteīniem bagātīgāku ēdienu, pārsvarā graudus. Nabadzībā turēt cūku nozīmēja nozagt maizi cilvēkiem un to atdot cūkai. Tēlaini izsakoties, tā būtu necieņa pret cilvēci. Tolaik tikai paši bagātākie ļaudis varēja atļauties audzēt cūkas un mieloties ar cūkgaļas cepešiem.
Otrkārt, līdz pat ledusskapja izgudrošanai siltajās zemēs cūkgaļu nevarēja uzglabāt tik ilgi kā liellopa gaļu, tā ātri bojājās. Cilvēki bieži saindējās ar pūšanas mikroorganismiem, bet, ēdot svaigu vai nepietiekami termiski apstrādātu gaļu, inficējās ar cūku parazīttārpiem. Tāpēc cūkgaļa nonāca bīstamās pārtikas sarakstā.
Nav sliktāka par citām gaļām
Visbeidzot par mūsdienu mītu, ka cūkgaļa ir mazvērtīga, no tās var tikai uzbaroties. Patiesībā šī gaļa (īpaši no privātajām un bioloģiskajām saimniecībām) satur augstas kvalitātes olbaltumvielas, kas nepieciešamas visiem cilvēka organismā notiekošajiem procesiem, bet visvairāk vajadzīgas muskuļiem (īpaši sportistiem un senioriem, kuriem draud muskuļu deģenerācija), jo olbaltumvielas veicina muskuļu šķiedru augšanu. Otrs nozīmīgākais ieguvums no cūkgaļas ir B grupas vitamīni (B1, B6, B12), tur to ir piecreiz vairāk nekā liellopa un vistas gaļā. Cūkgaļa satur arī selēnu, cinku, fosforu, dzelzi un kāliju, arī aminoskābes, piemēram, taurīnu. Tiesa, visi šie labumi koncentrēti liesajā gaļā, treknums ir diezgan mazvērtīgs, taču dzidrināti cūkas tauki ir viena no labākajām izvēlēm cepšanai augstā temperatūrā – tiem ir augsts dūmošanas punkts (līdz 200 °C).
Nobeigumā varētu pafantazēt, kas par cūku un tās gaļu būtu rakstīts Bībelē un Korānā, ja Jēzus un pravietis Muhameds būtu piedzimuši Latvijā vai vēl tālāk uz ziemeļiem. Diez vai bargā ziemā, salstot koka būdiņās, viņi atteiktos no karstām ceptām cūkas ribiņām…
