Viņa atteicās no trešās operācijas un izvēlējās citu ceļu. Ināras Liseckas pieredze

Gaiši starojoša un nosvērti smaidīga – tāds ir pirmais iespaids par Ināru Lisecku, Latvijā vienīgo sertificēto enerģiju medicīnas jogas pasniedzēju, enerģiju kinezioloģi, emocionālās brīvības tehniku meistari, veselīgas un mierpilnas dzīves kouču, jogas un elpošanas treneri. Lai visu šo sasniegtu, Ināras ceļš nav bijis viegls – tas vijies cauri sāpēm, operācijām un sevis meklējumiem.

No mārketinga līdz enerģiju medicīnai

Ināra Lisecka bija 20 gadus nostrādājusi mārketinga jomā, sevi nesaudzējot, un ar laiku ievēroja kādu likumsakarību, proti, pēc lielu projektu nodošanas viņa nopietni saslimusi. Spriedze uzkrājās tik liela, ka, iestājoties atslābumam, ķermenim vajadzēja nopietnu atjaunošanās procesu, ko ārsti sauc par slimību. “Es strādāju, man bija gandarījums, bet dziļi iekšēji sapratu, ka tas nav tas, ko es patiesi vēlos darīt, kas man patīk. Protams, darbā bija arī stress, liela slodze, sākās izdegšana, bet, kad par sevi lika manīt muguras sāpes, mugurkaula disku protrūzija, trauksme, miega traucējumi – sapratu, ka nav labi, kaut kas jāmaina. Tika atklāti arī veidojumi, kurus vajadzēja operēt, pēc laika tie atjaunojās, vajadzēja operēt otrreiz, un tie atkal atjaunojās…” Pie trešās operācijas viņa pateikusi “stop” un sākusi meklēt alternatīvas ārstēšanās metodes, braukusi pie dziednieces, alternatīviem speciālistiem, pat pamēģinājusi dēļu terapiju, un, kad netradicionālā medicīna palīdzējusi, Ināra sapratusi, ka, visticamāk, varēja iztikt arī bez pirmās un otrās operācijas. “Jo var jau nogriezt, bet veidojumi augs kā nezāle, ja neatradīs sakni, kāpēc aug… Sāku pievērst savam ķermenim lielāku uzmanību, domāt, ko tas man saka, ko grib, lai es saprotu. Pamazām sāku praktizēt jogu, kļuvu par jogas instruktori, interesējos par holistisku pieeju veselībai, un veselība pamazām sāka kārtoties.

Būtisks izmaiņu solis notika tad, kad nolēmu aiziet no algota darba, man bija uzkrājumi, arī vīra atbalsts. Domāju, ko vēl es gribētu darīt, kas man patīk, no kā sirsniņa dzirkstī, nevis kas nes naudu. Es zināju – aizejot no darba un pasniedzot jogu, es ar to nespēšu nopelnīt izdzīvošanai, bet es ļāvos tam, kas man interesē, jo tieši tādos brīžos paveras iespējas. Es aicinātu visus darīt to, kas liek acīm mirdzēt, iet un mēģināt, jo arī no klientu pieredzes zinu, ka tur, kur acis mirdz, tur ceļi paveras,” pārliecināti stāsta Ināra. Ar laiku viņai nākusi izpratne, ka mēs neesam tikai fiziskais ķermenis, ka cilvēkam ir enerģētiskā sistēma, kas uztur fizisko ķermeni. “Tā es iepazinos ar enerģiju medicīnu un enerģiju kinezioloģiju,” Ināra atceras un piebilst, ka, uzzinot par enerģiju medicīnu, viņa ar aizrautību sākusi apgūt visu, kas ar to saistīts, lai zinātu, kā noteikt, piemēram, kuri produkti cilvēkam der, kuri neder, kā atbrīvot enerģētiskos blokus. “Es mācījos attālināti, jo toreiz bija Covid-19 laiks, manuprāt, pie labākajiem speciālistiem Amerikā. Ejot vēl dziļāk sevis izpratnes un fizisko simptomu cēloņu meklējumos, mans ceļš aizveda līdz emocionālās brīvības tehnikām un dziedinošajai mīlestības enerģijai jeb mūsos pašos mītošajam dievišķajam spēkam. Tā ir neaprakstāma sajūta – atkal apvienoties ar savu īsto būtību, sajusties patiesi “mājās”. Absolūtas laimes, mīlestības un prieka asaras ritēja pār maniem vaigiem. Tas bija sākums jaunam ceļa posmam, kur pavadīti pēdējie pieci gadi.”

Tur, kur sāp, ir bloķēta enerģija

Apguvusi enerģiju medicīnas medotes, Ināra “turpināja rakt” un pievērsās vēl smalkākām matērijām – cilvēkam psihoemocionālajam stāvoklim –, un kļuva par emocionālās brīvības tehniku meistari, un apguva Visuma terapiju. “Man viss vērās vaļā, nāca informācija, un gribējās apgūt vēl un vēl… Un, protams, dalīties šajās zināšanās ar citiem. Daudzi, piemēram, sūdzas par sāpēm, bet kāpēc sāp? Tāpēc, ka fiziskais ķermenis ir enerģija, un tur, kur enerģijas plūsma ir apgrūtināta, bloķēta, tas fiziskajā ķermenī izpaužas kā sāpes. Man radās jautājumi, kāpēc enerģija ir bloķēta, kādi ir iemesli. Sapratu, ka stresu piedzīvojam no savām domām, uzskatiem. Stress jau pats par sevi neeksistē. Tā ir reakcija uz domām, kurām mēs noticam, ka kaut kas slikts var notikt. Enerģētiski to iespējams redzēt un testēt ar kinezioloģisko testu (muskuļu testu). Ja mēs domājam par kaut ko pozitīvi, enerģija plūst brīvi un muskulis ir spēcīgs. Ja domājam pretēji, piemēram, ka esam slikti, tā enerģija novājinās un muskulis kļūst vājš un nespēj izturēt testa slodzi.” Vai tas nozīmē, ka to cilvēku enerģija, kuriem patīk kritizēt un būt opozīcijā, ir vāja? Ināra atbild: “Tur ir divējādi. Ja cilvēks nosoda, kritizē otru vai melo, tad enerģijas plūsma būs vāja, bloķēsies. Ja cilvēks ir pārliecināts un viņš ir kontaktā ar patiesību, tad viņa enerģija būs spēcīga. Vissliktāk cilvēks jūtas tad, ja uzskata vienu, saka citu, bet rīkojas vēl savādāk. Tad ir iekšējs konflikts, un enerģētika uz to reaģē, cilvēkam zūd enerģija, ilgtermiņā parādās nogurums, nespēks, spriedze, veidojas saslimšanas.”

Ināra apguvusi arī enerģiju kinezioloģiju un bioķīmijas kinezioloģija. “Enerģiju kinezioloģija vērsta uz to, lai palīdzētu atgūt balansu enerģētiskajā sistēmā, piemēram, meridiānos, čakrās, aurā, krusteniskajā plūsmā, sazemējumā u. c., tādējādi palīdzot cilvēkam ātrāk izveseļoties, nepieļaut saslimšanu. Savukārt bioķīmijas kinezioloģijas novirziens sniedz iespēju dziedzeru, orgānu un orgānu sistēmu darbību uzlabot ar tieši konkrētam cilvēkam atbilstošu uzturu, nosakot piemērotākos produktus, minerālvielu, vitamīnu, aminoskābju, mikroelementu u. c. lietošanu vai izslēgšanu no uztura. Tas, ko ēdam, kā zināms, ir ļoti svarīgi, lai gan pastāv ļoti daudz dažādu stereotipu. Es varu runāt tikai par to, ko esmu pārbaudījusi savā praksē.

Kā ar uzturu varam sevi atjaunot

Ēst mēreni. Mēs ēdam par daudz apjoma ziņā un pārāk daudz dažādu produktu vienlaikus. Ķermenim patīk vienkāršs uzturs, kuru tas viegli var pārstrādāt. Piemēram, vienā ēdienreizē var būt griķi un salāti vai gaļa un salāti. Ķermenim ir papildu slodze, ja vienā ēdienreizē ēdīsi cieti saturošus produktus, piemēram, kartupeļus, maizi, kopā ar olbaltumvielas saturošiem produktiem – gaļu, zivīm, olām, piena produktiem u. c. –, jo organismam to grūti sagremot. Tas prasa daudz enerģijas, un uzturs ilgāku laiku stāv kuņģī un zarnās, kā dēļ kļūstam miegaini, kūtri. Turklāt atcerēsimies, ka mūsu galvenais šķirotājs organismā ir tievā zarna, un, ja tai visu laiku ir pārslodze pārāk lielas ēdiena dažādības dēļ vai ja ir uzņemts pārāk daudz cukura vai nekvalitatīvas pārtikas, tā ātrāk nogurst un rodas iekaisumi, caurās zarnas sindroms u. c. Tāpēc nebūtu vēlams ēst arī daudzu iecienītās sviestmaizes ar gaļu vai siermaizītes. Jā, ķermenim vajag dažādas uzturvielas, bet ne visu vienā reizē. Ja 3–4 dienu laikā uzņemam olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas, ķermenim ar to pilnīgi pietiek.

Uztura dažādība. Ja mēs katru rītu ēdam, piemēram, auzu pārslas, arī tas ilgtermiņā neko labu nedos. Ķermenim patīk, ja no produktiem pa tiešo var iegūt dažādas tā darbībai nepieciešamās vielas, tāpēc vienu rītu izvēlies, piemēram, auzu pārslas, otru – augļus, trešo – lēcas. Pārsvarā ķermenim rada problēmas glutēnu saturoši produkti, cukurs, kā arī piena produkti, jo tie veido gļotas, rada vēdera pūšanos, un ķermenim to ir grūti pārstrādāt. Mēs esam vienīgie zīdītāji, kuri pienu izmanto pat tad, kad esam pieauguši. Dabā tā nekur nenotiek.

Kafija rada skābu vidi, kas savukārt organismā ir ļoti labvēlīga dažādiem patogēniem, slimībām, arī vēža attīstībai šāda vide ir piemērota. Kafija nesniedz enerģiju, tā izmanto virsnieru enerģiju, ar laiku tās noplacinot. Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmē hormonālo sistēmu kopumā. Kafija arī dehidratē ķermeni. Ja izdzer tasi kafijas, tad vajag izdzert vismaz divas tasītes ūdens papildus ikdienas ūdens normai, lai saglabātu ūdens balansu ķermenī.

Pārtika ir tikai tā, kas ir “dzīva”. Pārtika, kas ir būtiski pārstrādāta, safasēta iepakojumos un var stāvēt gadiem, no enerģētiskā viedokļa ir bezvērtīga. “Krekeri neaug kokos. Kalorijas šāda veida izstrādājumos ir, bet dzīvības enerģijas tajos nav. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas vairāk lietot produktus, kas ir dabīgi – no dārza, tirgus… Jācenšas, lai pārtika būtu pēc iespējas svaigāka. Vislabāk, protams, apēst burkānu vai gurķi, kas ir tikko no dobes, bet, ja tas nav iespējams, tad vēlams tos lietot uzturā pēc iespējas svaigākus. No netālās apkārtnes, Latvijas. Ja vāra, piemēram, zupu, nevajag vārīt katlu uz 3–4 dienām, jo ar katru dienu tā zaudē savu dzīvībai un veselībai svarīgo enerģētisko vērtību.”

Dusmas un aizvainojums ir kā enerģijas sūce

Turpinot stāstīt par savu praksi, Ināra teic: “Tas, ko daru, es palīdzu cilvēkiem atrast iemeslu, kāpēc ir veselības vai pašsajūtas problēma, un piedāvāju risinājumu. Kādam ir nepieciešams atbrīvot “saķērušās” enerģijas caur enerģētisko balansēšanu, kādam iemesls ir ilgstoša neatbilstoša uztura izvēle, kādam citam iemesls slēpjas emocionālajā pieredzē, kuru ir grūsti atlaist un pieņemt. Katra doma atspoguļojas cilvēka enerģētiskajā sistēmā. Ja ir kāda traumatiska vai emocionāli spēcīga pieredze, dusmas, aizvainojumi, bailes vai kādas emocijas, to enerģētiskajā plānā var attēlot kā īssavienojumu vai pārspriegumu. Šāds disbalanss atņem enerģiju, jo ķermenim un psihei ir jāveido apejas mehānismi, kā šo bojājuma vietu apiet. Es to palīdzu atbrīvot ar konkrētam klientam vispiemērotāko metodi (to izvēlos, jautājot klienta ķermenim), piemēram, izbungā pa noteiktiem meridiāna punktiem uz galvas, kamēr klients stāsta par šo pieredzi, un šis enerģētiskais īssavienojums pazūd, spriedze atbrīvojas. Vai palīdzu to ieraudzīt no cita skata leņķa, satikties ar patiesību, mīlestības plūsmu sevī. Līdz ar to cilvēks uz šo notikumu var paskatīties daudz mierīgāk, pieņemoši kā uz pieredzi, nevis pāridarījumu. Mūsu ķermenis atceras dažādas negatīvas pieredzes, un, strādājot ar tām, ieskatoties tajās un tās pieņemot, enerģija atkal mierīgi var plūst bez traucējumiem.

Mēs esam mācīti, ja kaut kas sāp, iedzert pretsāpju līdzekli, bet sāpes ir ziņnesis, ka kaut kas nav kārtībā ķermenī, ka tam ir jāpievērš uzmanība. Bet, ja mēs šo ziņnesi apklusinām, mēs nevaram nokļūt līdz iemesliem. Sāpes, augsts asinsspiediens vai citas problēmas nav no zāļu trūkuma organismā. Ir cilvēki, kas nav raduši sev pieskarties, bet mūsu rokās plūst dziedinoša enerģija, katrs pats sevi var labi dziedināt. Ja, pieskaroties sev, kādā zonā sāp, tas nozīmē, ka enerģijas plūsma ir traucēta un tā ir parādījusies jau fiziskajā plānā. Tad ir vērts šo zonu pamasēt, paklapēt vai vienkārši paturēt uz tās rokas un ar domām samīļot šo zonu. Var virs šīs zonas vilkt bezgalības zīmes (pieskaroties vai nepieskaroties ķermenim). Tas palīdz atjaunot enerģijas plūsmu. Kura metode vislabāk nostrādās tieši tev, tu uzzināsi, kad to pamēģināsi. Ja ir patiesa interese sākt rūpēties par savu veselību, labprāt dalos zināšanās un apmācu izprast savu ķermeni un palīdzēt sev.

Kad esam veseli, enerģija plūst pa spirāli un bezgalības zīmju vijumos. Kad esam slimi, enerģija sāk plūst paralēli. Mēs sajūtamies noguruši. Tas tāpēc, ka ķermenis vēlas, lai apguļamies, lai var atjaunoties miera stāvoklī. Atceries, ka ķermenis nekad nav pret mums, viņš dara visu, lai palīdzētu. Bet, ja iedzeram pretsāpju zāles vai tādas, kas samazina temperatūru, un paši turpinām strādāt, ķermenim ir grūti mūs atveseļot. Pēc kovida daudzi nāca ar sūdzībām par enerģijas trūkumu, jo šī slimošana ļoti ietekmēja enerģētisko sistēmu un tai bija grūti atjaunoties. Enerģijas turpināja plūst paralēli. Strādājām, lai atjaunotu krustenisko plūsmu. Enerģiju medicīna ir lielisks atbalsts klasiskajai medicīnai, jo palīdz cilvēkam ātrāk atveseļoties. To var izmantot arī kā patstāvīgu dziedinošu metodi. Vienmēr arī enerģētiski testēju, vai cilvēkam ir nepieciešama mūsdienu medicīnas palīdzība vai arī enerģētiskās stagnācijas atbrīvošana ir tas, kas palīdzēs ķermenim atveseļoties bez papildu iejaukšanās.

Kas palīdz ātrāk atveseļoties, atjaunoties

Jādzer pietiekami ūdens. Nav sevi jāmoka un uzreiz jāizdzer puslitrs. Vajag dzert maziem malkiem, bet visu dienu. Piemērotākais ūdens daudzums dienā katram ir individuāls, atkarīgs no ķermeņa masas un aktivitātēm, parasti tas svārstās no 1,6–2 litriem. Ja ūdens ir nepietiekami, veselīga enerģijas plūsma ir traucēta, līdz ar to ir sliktāka pašsajūta, nogurums, grūtāk koncentrēties, dzīvībai svarīgo orgānu darbība ir apgrūtināta, grūtāk atveseļoties. Ar ūdeni izvadām toksīnus, kaitīgās, ķermenim nevajadzīgās vielas. Ūdens kvalitātei arī ir būtiska loma.

Spēja sazemēties. Mēs bieži neesam sazemēti, jo mums ir mākslīgā materiāla grīdas, apavi ar gumijas zolēm… Daudz laika pavadām pie ekrāniem un elektroinstalāciju piepildītās mājās. Tas viss rada enerģijas koncentrāciju ķermeņa augšdaļā. Basas kājas pie zemes un būšana dabā ļoti labi sazemē. Mēs esam paredzēti būt dabā, nevis istabā pie datora vai TV. Ja nav iespēja iziet ārā, tad, paturot rokās kastaņus vai paskatoties pa logu uz koku un savienojoties ar to domās, mēs varam nostabilizēties. Tas jādara regulāri. Papildus tam, esot dabā, pieskaroties kokiem, esot kontaktā ar zemi un dabīgiem materiāliem, mēs spēcinām savu biolauku, līdz ar to arī savu izturību un veselību.

Ar rokām virzīt enerģiju uz leju. Esam tendēti visu sakoncentrēt galvā, domāt, risināt, bet vajag šo enerģiju novirzīt uz leju. Tāpēc pieliec plaukstas pie galvas un lēnām virzi tās uz leju līdz pat pēdām un pasit ar kājām pa grīdu. Tādējādi palīdzēsi izlīdzināt enerģija plūsmu.

“Karotēšana”. Paņem nerūsējošā tērauda karoti un pabrauki pa pēdām. Pēdās sakrājas enerģija, kura nespēj nonākt kontaktā ar zemi mākslīgo materiālu dēļ, kurus izmanto apavos vai grīdas segumam. Ar “karotēšanu” tu atbrīvo kājās sastājušos enerģiju.

Krusteniskā soļošana. Tādējādi atjaunosi veselīgo plūsmu ķermenī. Soļo, liekot pretējo roku pie pretējā ceļa. Vai ar labo plaukstu velc krusteniski pāri pa ķermeni no kreisā pleca uz labo iegurni. To pašu atkārto ar attiecīgi ar otru roku. Vairākas reizes dienā vismaz minūti.

Limfas plūsmas atjaunošana. Limfa ir mūsu kanalizācijas sistēma, un, ja kanalizācija ir aizdambējusies, tad mājā dzīvot nav iespējams. Tāpēc svarīgi kustēties, soļot, vingrot, lai uzlabotu limfas plūsmu. Ja ir zināšanas par neirolimfātiskiem punktiem, tad izmasēt tos.

Domu, uzskatu formēšana. Šie ir mega būtiski faktori, jo, ja cilvēks par sevi vai citiem domā sliktu, viņš burtiski slīcina sevi negativitātes purvā. Enerģija sablīvējas, neplūst brīvi, cilvēks jūtas slikti, ar laiku rodas slimības, hroniskas slimības. Nosodot, vainojot vai baidoties ķermenis tev signalizēs ar nepatīkamu sajūtu. Tas nav tāpēc, ka otrs kaut ko dara vai nedara. Tas ir tāpēc, ka tu nosodi to, kas notiek. No bērnības mēs esam trenēti vērtēt, iedalīt, pretnostatīt, bet tieši tas rada mūsos nepatīkamās emocijas un sajūtas, jo tas ir pretstatā dievišķajai visu mīlošajai būtībai.

Ir jāspēj atlaist dusmas, aizvainojumu, bailes, negatīvo pieredzi. Piedošanas prakse, lūgšanas un pateicība ir labs palīgs. Tomēr tas nav viegli, un dažkārt bez speciālista palīdzības to ir gandrīz neiespējami izdarīt. Cilvēki bieži vien nespēj atbrīvot dusmas vai aizvainojumu tāpēc, ka domā: viņš nodarīja man pāri, viņš ir pelnījis sodu. Taču vienīgais, ko mēs sodām, ir paši sevi. Kad sesijā ar klientu notiek šo emociju atbrīvošana, cilvēks atskārš, cik lielu smagumu katru dienu nesis. Dusmas un aizvainojums ir kā enerģijas sūce, kas paņem dzīvības enerģiju, rezultējas pašsajūtā un slimībās. Kad mēs saskaramies ar patiesību, tad atbrīvojam sevi no nevajadzīgā un attiecīgi arī ķermenis spēj atveseļoties. Cilvēkā atgriežas miers, pieņemšana, spēj izjust mīlestību un prieku.

Bailes ir nepatiesība

Vai Ināra jau pēc cilvēka stāstījuma var noteikt, kas par problēmu? “Ir psihosomatiskie aspekti, kursu var iedalīt tādās lielās grupās, piemēram, sprands ir saistīts ar bailēm, mugura, jostasvieta – ar finansēm un darbu slogu, galvasāpes – nepieņemšana, kuņģis vai vēders pūšas – nespēja sagremot un pieņemt dzīvē notiekošo. Es izmantoju kinezioloģisko testu, jušanu un informāciju, kuru saņemu no mijiedarbības lauka ar klientu, lai noteiktu ļoti precīzi, kādi iemesli ir konkrētajam cilvēkam, – vai tie ir no esošās dzīves vai dzimtas, vai iepriekšējām dzīvēm, vai tur ir kāda iedarbība vai lojalitātes utt. Var ļoti precīzi notestēt – ar kuru laika periodu tas ir saistīts, kādā vecumā, kādi cilvēki vai situācijas ir iesaistītas. Tad attiecīgi var salīdzinoši ātri atrast šo iemeslu, arī tad, ja cilvēks to neatceras vai neko nezina par to, kas ir noticis, piemēram, dzimtā. Klienti vēršas pie manis arī tad, ja ir uzstādīta diagnoze. Vēlos viest skaidrību, ko ir ļoti svarīgi cilvēkam atveseļošanās procesā likt saprast, – diagnoze un simptoms nav viens un tas pats. Diagnoze ir nepieciešama ārstiem, lai zinātu, kādu terapiju piemērot. Diemžēl cilvēki bieži nobīstas no diagnozes, notic visam briesmīgajam, ko diagnoze prognozē, līdz ar to tiek palaists baiļu mehānisms, kā rezultātā notiek tas, no kā cilvēks baidās. Simptoms ir domāts cilvēkam, tā ir ķermeņa saruna ar cilvēku. Simptoms vēlas palīdzēt cilvēkam paskatīties uz kaut ko būtisku viņa dzīvē, saprast un izmainīt. Var jau izgriezt, noņemt, bet tas neatrisina iemeslus, nedod cilvēkam tik nepieciešamo izpratni, kādēļ viņš uz zemes ir nācis un ko nepieciešams apgūt.

Ķermeņa sajūtas ir atbildes reakcija uz mūsu domām un uzskatiem. Ja ķermenis saspringst, jūtas slikti, tas ir signāls – es domāju par sevi vai citiem nepatiesi, es baidos, un bailes savā dziļākajā būtība ir nepatiesība. Bailes uztur nodalītību, agresiju, bezspēcību, dusmas, aizstāvēšanos, kaunu, vainas izjūtu, nosodījumu. Uztur dualitāti un uzskatu, ka mums ir ienaidnieki, ka ir labie un sliktie, ka mēs visi neesam viens. Bet, tikai ieraugot otrā tādu pašu dvēseli, kas meklē ceļu uz mīlestību, mēs varam no bailēm atbrīvoties. Savukārt uz patiesību ķermenis reaģē ar mieru, paļaušanos, vieglumu, atbrīvotu sajūtu. Pirmais, lai pārvarētu sasprindzinājuma, ir saprast, no kā es baidos. Ir instinktīvas bailes, piemēram, ja mašīna tev brauc virsū, tad ir adekvāti lēkt nost no ceļa. Bet ir arī tādas bailes, kas sakņojas mūsu uzskatos, pieredzē no savas dzīves, dzimtas vai no iepriekšējām dzīvēm. Piemēram, ir cilvēki, kas paši nesaprot, no kurienes viņiem ir bailes uzstāties, bailes no ūdens vai zirnekļiem, bailes no slēgtām telpām u. c. Tad ir vērts ieskatīties iemeslos un atbrīvoties. Ir bailes, kuras mēs paņemam no vecākiem vai dzimtas, piemēram, ja dzimtā ir izsūtīšanas pieredze vai apcietināšana, nošaušana tikai par nepareiziem uzskatiem, pārējie dzimtas cilvēki pat pēc vairākām paaudzēm var baidīties sevi izpaust, uzstāties, izteikt savu viedokli, jo viņos ir informācija, ka tas ir bīstami dzīvībai. Kamēr mēs esam bailēs, mēs pasauli redzam vienās krāsas. Atbrīvojoties no bailēm, pasauli var ieraudzīt daudz gaišāku un dzīvespriecīgāku.

Mēs dzīvojam laikā, kad pasaulē notiek karš, ir nestabila ekonomiskā situācija un cilvēki kļūst trauksmaini, nervozi neziņā par nākotni. Kā rīkoties?

Ieteikums, ko darīt, ja tādēļ rodas trauksme

1. Pirmkārt, noņemt spriedzes un trauksmes raidītājus – tas nozīmē samazināt vai vislabāk vispār neizmantot avotus, kur ir informācija par karu, šausmām, plūdiem, katastrofām utt. Mūsdienās, kad visu informāciju no pasaules var raidīt tiešsaistē, mūsu psihe to nespēj nodalīt, ka tas uz mums neattiecas, ka tas notiek tūkstošiem kilometru tālu, nevis tavā pagalmā. Zemapziņa to fiksē, līdz ar to ieslēdzas baiļu sajūtas, ka tas var notikt ar mani, manu ģimeni utt. Šāda nemitīga baiļu un spriedzes uzturēšana ļoti novājina gan cilvēka veselību un nervu sistēmu, gan arī cilvēki, baiļu vadīti, pieņem neadekvātus lēmumus, ir viegli manipulējami. Ja šāda informācija tomēr ir nonākusi tavā uzmanības lokā un tu sajūti trauksmi un spriedzi, tad dari to, kas var paaugstināt tavu enerģētisko frekvenci, piemēram, izmanto lūgšanu, lai situācija šiem cilvēkiem/tev labi atrisinās vai reāli ziedo savu laiku un līdzekļus, lai kaut ko mainītu, ja tāds ir tavs aicinājums. Neskaties un neklausies šīs ziņas atkal un atkal. Vaimanāšana, raudāšana, bēdas un bailes tikai vairo šo zemo frekvenci. Tādējādi tu nepalīdzi radīt mieru ne viņiem, ne sev. Un nenostājies kāda pusē. Nesāc domās karot ar, tavuprāt, vainīgajiem. Ja tu kādu nosodi, tu būtiski pazemini savu frekvenci, karo savās domās un līdz ar to vairo karu pasaulē. Tavas domas ir ļoti spēcīgas un ietekmē kopējo kolektīvo apziņu.

2. Kur ir tava uzmanība, tur aizplūst tava enerģija, tāpēc pārslēdz uzmanību uz radošām aktivitātēm, uz to, kas sagādā prieku un gandarījumu, ej dabā, dziedi, dejo, radi, veic dārza darbus utt. Tādējādi tu vairo to, kas pasaulei patiesi ir vajadzīgs, – prieku, vieglumu, mieru, radošumu. Tu kopējā pasaules telpā ienes šīs sajūtas un augstāku frekvenci.

3. No vienas domas, dzirdēta teikuma, redzēta notikuma mūsu psihe var radīt daudz baisu tēlu un situāciju, līdz ar to var rasties stress. Ja tā noticis, ir daudz veidu, kā sevī atgriezt mieru. Viens no vienkāršākajiem ir šāds: uzliec vienu plaukstu uz pieres, otru uz vēdera, lai īkšķis ir uz nabas un pārējā plauksta zem tās. Un sāc elpot, ļaujot izelpai kļūt garākai par ieelpu. Visu fokusu virzot uz elpošanu, ieelpā vēderam ļauj izplesties, lēnā izelpā nabu tuvini tuvāk pie mugurkaulam. Tādējādi tu sāksi elpot ar diafragmu, un tas palīdzēs nomierināt nervu sistēmu. Ja atrodies vietā, kur var aizvērt acis, dari to ar aizvērtām acīm. Pie sevis, dziļi izjūtot, pasaki frāzi: “Es atzīstu un pieņemu šo nemieru un satraukumu sevīun dodu tam vietu. Es atzīstu un pieņemu šīs bailes sevī un dodu tām vietu”. Frāzi vari pielāgot atbilstoši savai konkrētai situācijai. Ja mēs necīnāmies ar bailēm un satraukumu, bet pieņemam, ka tas jau notiek, satraukums un bailes sāk izšķīst. Loģiskajam prātam nesaprotami, bet tā tas strādā. Ļauj sev šādi pabūt vismaz 2–3 minūtes. Lieliski, ja vari atvēlēt 5, 10 vai pat 15 minūtes. Ja domas aizklīst, atgriez atpakaļ pie elpošanas. Un vari pie sevis atkārtot: miers sākas manī.

Spriedze, bailes un trauksme ir viena no pamattēmām, ar kuru atbrīvošanu ikdienā strādāju. Cilvēku piedzīvotie notikumi, kuru kontekstā šie stāvokļi parādās, ir visdažādākie, vai tas būtu saistīts ar attiecībām, bērniem, darbu, karu, finansēm vai veselību. Bailes ir no kaut kā konkrēta, piemēram, augstuma, zirnekļiem, kara, bada, nāves utt. Trauksme ir tad, kad baiļu avots ir neizprotams, grūti identificējams. Tas bieži ir vairāku apstākļu un situāciju kopums, kas radies iepriekšējās dzīvēs, nāk no dzimtas vai bāzējas savas dzīves pieredzē, kas ir nostumts zemapziņā vai bailēs par nākotni. Atliek saskarties ar kaut ko līdzīgu, kā trauksme parādās “it kā” bez iemesla. Palīdzu atrast šo iemeslu, izgaismot un atbrīvot. Tad arī pazūd šīs sajūtas.

Risinājumu vienmēr var atrast. Netici domām, ka neko nevar mainīt. Izmaiņas var notikt ātri, dažreiz tas var prasīt ilgāku laiku. Vienmēr ir iespēja. Jo dzīve ir tev, nevis pret tevi!