"Esmu pusmūža sieviete ar mērenu lieko svaru..." Lasītāja jautā: vai sportošana paugstina urīnskābes līmeni?
Kāda ir urīnskābes loma organismā, kāpēc un no kā tās līmenis paaugstinās, kādas problēmas tā var izraisīt un kā to samazināt. Vērts izlasīt ne tikai sportiskajiem, bet arī tiem, kas augām dienām sēž.
Jautā lasītāja
Esmu pusmūža sieviete ar mērenu lieko svaru, kurai nekad nav patikušas sportiskas aktivitātes, bet dažreiz uznāk spontāna vēlme uzlabot fizisko formu (nomest dažus kilogramus) ar skriešanu vai vingrošanu. Jāatzīst, ka parasti šī vēlme pāriet jau pēc pāris dienām, bet ar to pietiek, lai manos kuslajos muskuļos un locītavās justu nepatīkamu smeldzi. Esmu dzirdējusi, ka pie vainas varētu būt urīnskābe, kas pēc fiziskas piepūles sāk krāties muskuļos un locītavās. Vai tādā gadījumā sportošana nerada kaitējumu veselībai? Un kā no liekās urīnskābes atbrīvoties?
Aiga
Atbild farmaceite provizore ANŽELIKA KUZŅECOVA.
Urīnskābe nav saslimšanas cēlonis
Sākšu ar to, ka sportot var divējādi – mēreni un aktīvi. Ja cilvēks visu mūžu ir bijis pasīvs, strādājis sēdošu darbu un pēkšņi izdomā pirms vai pēc darba sākt nodarboties ar skriešanu, pirmajām distancēm jābūt saudzīgām, īsām, bez pārpūles. Urīnskābe asinīs, muskuļos, locītavās sāk krāties no smagas sportiskās slodzes, arī no smaga fiziska darba, piemēram, celtniecībā vai lauksaimniecībā, nevis no mērenas vingrošanas.
Tautā iesakņojies viedoklis, ka urīnskābe ir kaut kas slikts, taču cilvēka organisms ir veidots tā, ka tajā nav nekā lieka, un urīnskābei ir savas “veselīgās” funkcijas, bez kurām cilvēks vairāk vai smagāk slimotu. Ja urīnskābes līmenis ir normāls, tai piemīt antioksidanta īpašības, tā palīdz cīnīties ar oksidatīvo stresu un aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem – darbojas līdzīgi kā C vitamīns. Taču paaugstinātā līmenī urīnskābe kļūst toksiska.
Paaugstināts urīnskābes līmenis nav saslimšanas cēlonis, tas ir rādītājs jeb brīdinātājs, ka organisma vielmaiņā ir notikuši traucējumi. Tas ir viens no tā saucamajiem organisma adaptācijas mehānismiem, ko var salīdzināt, piemēram, ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs. Kad glikozes jeb cukura ir pārāk daudz, ķermenis “domā”, kur to likt. Ja atstās audos, notiks stipra audu glikācija, visi audi “apcukurosies”, un cilvēks var nomirt. Ķermenis “saprot”, ka tas nav pieļaujams, un “izlemj” glikozi likt zem ādas taukos, tādējādi izraisot aptaukošanos. Jā, tas nav labi, bet ne traģiski. Savukārt liekā urīnskābe, kas ir kristāli, nevis šķidrums (urīnviela ir šķidrums), “pārceļas” uz locītavām – pēdas lielā pirksta locītavu, potīti, ceļgaliem, elkoņiem, plaukstas locītavām un pirkstiem –, mīkstajiem audiem un nierēm, kur izraisa kristālu izgulsnēšanos un sāpes – artrītu, podagru, nieru bojājumus –, var pasliktināt asinsriti un veicināt iekaisumu. Abos gadījumos cilvēkam tiek doti signāli, ka organismā kaut kas nav lāgā, ka jārīkojas, līdz nav par vēlu.
Sportiskās slodzes mīnusi
Ja runājam par sportošanu, urīnskabes līmeņa celšanās signalizē par pārāk lielu slodzi, pēc kuras organisms nespēj normāli atjaunoties. Tostarp par specifisku vielu, piemēram, elektrolītu trūkumu, jo, aktīvi sportojot, no organisma izsvīst ne tikai ūdens, bet arī elektrolīti jeb ļoti svarīgi mikroelementi, piemēram, magnijs, kālijs, kalcijs, hlorīds un nātrijs. Tie organismā uztur šķidrumu līdzsvaru, piedalās muskuļu darbībā, pārnes nervu impulsus un neitralizē skābes. Tāpēc svarīgi pēc sportošanas pirmām kārtām atgūt zaudēto ūdeni, jo urīnskābe galvenokārt tiek izvadīta caur nierēm ar urīnu, – ja nedzersim, neveidosies urīns. Otrkārt, jāatgūst zaudētie elektrolīti. Paši būtiskākie ir magnijs, kas palīdz atslābināt muskulatūru, un kālijs, kas kontrolē šķidrumu līdzsvaru. Tā kā magnijam ir vairākas formas, kuru funkcijas nedaudz atšķiras, es ieteiktu magnija citrātu – tas visātrāk pazemina urīnskābes līmeni.
Vēl gribētu piebilst, ka ūdens vietā nevajadzētu lietot rūpnieciski ražotos sporta dzērienus ar mikroelementiem, – tie var vēl vairāk noslogot nieres. Lai atgūtu elektrolītus, vislabāk parastajā ūdenī izšķīdināt organisko formu elektrolītus. Ja pēc sportošanas vai nākamajā dienā velk muskuļus, palīdzēs vanna ar magnija sāli.
Arī ēdienam ir nozīme
Urīnskābes līmenis var celties arī no otras galējības – ja vispār nav fiziskās slodzes, cilvēks tikai sēž un pārvietojas, sēžot mašīnā. Šajā gadījumā liela nozīme ir tam, ko ēd. Tiesa, eksistē cilvēki, kuriem ir ģenētiska predispozīcija paaugstinātam urīnskābes līmenim.
Urīnskābe ir purīnu (alkaloīdu) metabolisma galaprodukts. Purīnvielām bagātīga ir sāļa, kūpināta un rūpnieciski pārstrādāta gaļa, sālītas un kūpinātas zivis, alkohols un īpaši alus, šokolāde, veikalu saldumi un cukurotie dzērieni. Tāpēc paaugstināts urīnskābes līmenis mēdz būt arī bērniem, kuri bieži ēd saldumus (viņiem sāp rokas, kājas). Un īpaši cilvēkiem, kas maz dzer šķidrumu.
Visbīstamākais variants skar vīriešus, kas strādā smagu fizisku darbu vai nodarbojas ar sportu un pārsvarā ēd iepriekšminētos pārtikas produktus.
Kurus vitamīnus dzert, ko ēst?
● Lai samazinātu urīnskābes līmeni, ieteicams lietot sārmainās minerālvielu formas, noteikti magnija un kālija citrātu. Urīnskābes neitralizācijā piedalās arī kalcijs, nātrijs un bikarbonāts. Sārmainās minerālvielas maina skābju-sārmu balansu organismā, padarot asins pH līmeni mazāk skābu, kas urīnskābes kristāliem ļauj vieglāk izšķīst un efektīvāk izvadīties. Arī nierēm patīk asins sārmainība.
● Būtiska nozīme ir C vitamīnam (bezskābes formā). Tas palīdz urīnskābi izvadīt caur nierēm (uzlabo to filtrāciju) un cīnās pret oksidatīvo stresu un iekaisumu locītavās, kas radies urīnskābes ietekmē.
● Svarīgi ir B1, B12 vitamīni un folijskābes aktīvā forma jeb metilfolāts 5-MTHF (B9 vitamīns), kuram ir galvenā loma purīnu metabolismā, – tas ietekmē urīnskābes ražošanu no purīniem. Metilfolātu var lietot arī podagras un nierakmeņu profilaksei.
● Ieteicamas ir arī Omega 3 taukskābes un dabīgas izcelsmes E vitamīns, kas palīdz samazināt iekaisumu (īpaši tiem, kam jau konstatēta podagra).
● No augu valsts uztura bagātinātājiem urīnskābes izvadīšanu caur nierēm paātrina nātres (Urtica dioica) tinktūra vai ekstrakts. Nātrei piemīt arī pretiekaisuma īpašības.
Taču pirms uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu.
● No pārtikas produktiem ieteicamākie ir skābie (nevis saldie) ķirši un to sula, citi ar C vitamīnu bagātīgi augļi un dārzeņi, dabiskās sulas, liesi piena produkti (piens, biezpiens, kefīrs ar zemu tauku saturu), baltās zivis (dažreiz arī lasis un forele) un… kafija!
Kādas analīzes nodot (īpaši sportistiem un fiziska darba darītājiem)
● Ja cilvēks vēlas noskaidrot savu urīnskābes līmeni ar asins seruma analīzēm, jāņem vērā, ka rezultāts būs atkarīgs no ķermeņa masas. Maza auguma trausla sieviete var just diskomfortu locītavās jau pie 300 μmol/l (pieļaujamā norma sievietēm – līdz 370 μmol/l), turpretī plecīgam liela auguma vīrietim sūdzības var rasties tikai pie 500 μmol/l (pieļaujamā norma vīriešiem – līdz 470 μmol/l).
Sportistiem un fiziska darba darītājiem kopā ar urīnskābes analīzēm vajadzētu pārbaudīt vēl dažas opcijas.
● Urīnvielas jeb urea līmenis serumā uztur līdzsvaru starp urīnvielas veidošanos aknās un tās izvadi caur nierēm. Starp citu, no urīnvielas veidojas amonjaks, un, ja šo abu vielu līmenis ir augsts, cilvēka āda un sviedri sāk ļoti nepatīkami ost (smaku nevar notušēt pat parfīms).
● Kreatinīns ir ķīmiska viela, ko ražo muskuļi un kura no organisma tiek izvadīta caur nierēm. Kreatinīna līmenis asinīs norāda uz nieru veselību (paaugstināts līmenis liecina, ka nieres nestrādā optimāli).
● Pēc kreatinīna koncentrācijas asinīs tiek izrēķināts glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ). Tas liecina par kopējo nieru asins filtrācijas spēju.
● Svarīga ir kreatīnfosfokināze (KFK), īpaši vecumā 50+. Tas ir enzīms, kas atrodas muskuļa šūnā un palielinās, ja muskuļi ir noslogoti. KFK parāda, cik labi sirds muskulis iztur slodzi. Slodzes dienā šie rādītāji drīkst būt paaugstināti, taču pēc divām trim dienām tiem jāatgriežas normā. Ja ir paaugstināta KFK, pazeminās nieru filtrācijas ātrums, balastvielas ilgāk atrodas asinīs, muskuļos un limfā un negatīvi ietekmē organisma funkcijas.
Purīnvielām bagātīga pārtika
● Gandrīz visu veidu gaļa, īpaši kūpināta, žāvēta, rūpnieciski pārstrādāta, gandrīz visi subprodukti (aknas, nieres, sirds), šašliks, arī cepeši, sautējumi, galerti un koncentrēti buljoni (sarkanā gaļa ir purīnvielām bagātīgāka).
● Zivis, īpaši ķilavas, siļķes, sardīnes, šprotes, arī jūras veltes (garneles, mīdijas u. c.).
● Šokolāde.
● Rauga mīklas izstrādājumi un rūpnieciskie cukurotie ēdieni (arī medus) un dzērieni, ieskaitot saldinātas augļu sulas (ar fruktozi).
● Spināti, skābenes un rabarberi, arī pilngraudu putraimi, pākšaugi (šos produktus, piemēram, skābeņu zupu, var ēst vienu vai divas reizes nedēļā).
● Alkohols, īpaši alus (mēreni lietots vīns stāvokli nepasliktina). Šie dzērieni kavē urīnskābes izvadīšanu caur nierēm.
(Dietologu ieteikumi podagras slimniekiem)
